Kategorija: Ceļā

Gabaliņš karnevāla Ugunszemē
Stāsti 18 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Izguļos, paēdu lēnas brokastis un tad pa dārgo braucu uz lidostu – ar taksi. Autobusā visas vietas bija aizņemtas, ar kājām neaiziesi, stopēt un riskēt nokavēt lidmašīnu negribas. Ir jocīga sajūta atkal būt lidostā pēc tik ilgas pārvietošanās pa sauszemi. Bet šeit viss norit kā pa diedziņu – check-in, drošības kontrole, īss brīdis internetam, iekāpšana,... lasīt vairāk
Augšā un lejā diena
Stāsti 17 februāris, 2015 2 komentāru
Arī šodien man neveicas ar „saimnieciskajām” lietām – viss ir ciet, jo Argentīnā, tāpat kā Brazīlijā, par godu karnevālam, ir brīvdienas. Izdodas vien atdot veļu mazgāties un tad eju uz ceļa pusi, esmu iecerējusi ar stopiem nonākt Ledāju nacionālajā parkā, kur var apskatīt lielāko no ledājiem, kuram var tuvumā nonākt parastie mirstīgie – Perito Moreno.... lasīt vairāk
Saimniecības diena un festivāls
Stāsti 17 februāris, 2015 Viens komentārs
Šorīt ļauju sev izgulēties un tad mierīgi pāris stundas pastrādāju, esmu ievērojusi, ka rakstot vakaros lielā nogurumā, manu tekstu kvalitāte būtiski samazinās, daudz jēdzīgāk ir to darīt no rīta, ar skaidru galvu. Kad esmu pabeigusi aprakstus, aizskrienu uz veikalu un par pēdējo Argentīnas naudu nopērku šokolādīti savas vakardienas Pingvīnpalīgam. Vēl apmaināmies kontaktiem un nobildējamies kopā... lasīt vairāk
Smailes ar ledāju šallēm
Stāsti 15 februāris, 2015 3 komentāru
Nakts autobusā paiet neticami ātri, septiņos no rīta mūs sagaida spilgti sarkanas debesis virs El Chalten. Dodos meklēt naktsmājas, bet vēl ir pārāk agrs, normāli cilvēki guļ. Pabāžu degunu vietās, kur ir gaisma, bet tur viss ir jau aizņemts. Jau sāku noskaņoties uz telts nakti, bet otrā pilsētas galā atrodu hosteli, kur ir palikšanas iespējas... lasīt vairāk
Ķiršu galvaspilsētā
Stāsti 15 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Ieraugot viesnīcas brokastu galdu, ieplešu acis. Biju domājusi ieraudzīt pāris lētas baltmaizes šķēles un ievārījumu, bet te ir šķiņķis, siers, avokado, sula, mmm. Vienīgi kafija ir šķīstošā, izvelku no somas savu dabīgo un pagatavoju kārtīgu rīta dzērienu. Garām iet saimniece un saka labrītu. „Tātad autobuss uz Los Antiguos attiet 9:30, vai ne?”, gribu pārliecināties, jo... lasīt vairāk
100. diena ceļā
Stāsti 13 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta mēģinām šķirties ar Mišelu un Danielu tieši tādā pašā veidā kā iepazināmies – stāvot ceļa malā mazu gabaliņu atstatus un mēģinot noķert auto atsevišķi. Pēc stundas gaidīšanas pieņemam lēmumu tomēr iet uz pilsētu un tur gaidīt autobusu, kurš atbraukšot kaut kur starp vieniem un diviem dienā. Uz pilsētas pusi braucošs auto gan apstājas... lasīt vairāk
Marmora alas un piena ceļš
Stāsti 13 februāris, 2015 Viens komentārs
Nakts vidū man nākas tēlot padzīvojušu un sirdīgu sievišķi. Jauniešu bars izdomājis šovakar jautri padzīvot un dara to tieši blakus mūsu teltīm, kaut kempinga teritorija ir gana liela. Ap diviem neizturu, izbāžu galvu no telts un pa pusei spāniski, pa pusei angliski palūdzu šos aizvērties. Tas palīdz un beidzot izdodas iemigt. Rīts pienāk apmācies, bet... lasīt vairāk
Vējiem līdzi
Stāsti 11 februāris, 2015 3 komentāru
No rīta es esmu uz vietas un telts tāpat. Īstenībā esmu gulējusi pasakaini labi. Vienīgi vējš pamanījies dabūt cauri abiem telts slāņiem mazus putekļus, ar tiem noklāts guļammaiss, telts grīda, visas mantas. Ieturam vieglas brokastis, sataisām siermaizes ceļam, mantas atstājam teltīs un dodamies ceļā ar vienai dienai nepieciešamo. Pirmos kilometrus ejam pa līdzenu ceļu gar... lasīt vairāk
Cālis no kosmosa
Stāsti 11 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Saprast, no kurienes šajā pilsētā kursē autobusi, ir teju neiespējami – mēs jau vairāk kā pusstundu klīstam pa vienu kvartālu uz priekšu un atpakaļ. Katram, kam vaicājam pēc padoma, ir cita versija, no kuras vietas atiet autobusi uz Simpsona upes nacionālo parku. Beigās tomēr aizejam uz lielāko šejienes tūrisma informācijas centru – tur mums izstāsta... lasīt vairāk
Turpinu ceļot ar britiem
Stāsti 9 februāris, 2015 Viens komentārs
Vienīgā diena, kad autobuss uz Coyhaiqui iet 8, nevis 6, ir svētdiena. Un šodien ir svētdiena. Mēs esam ļoti priecīgi par šo faktu, jo tas nozīmē, ka varam nojaukt teltis un sakravāties pa gaismu. Tikko esam to izdarījuši, sāk līt. Mēs, kā kārtīgi optimisti, nevis bēdājamies par lietu, bet priecājamies, ka izdevies sakravāties „sausā”. Iekāpjam... lasīt vairāk