Kategorija: Ceļā

Priecīgi minos pa ceļu uz centru, kad mani aptur ceļu policists. Sāku jau galvā pārcilāt, ko es varētu būt pārkāpusi, kad viņš pienāk pie manis un pārceļ priekšējā groziņā esošās mugursomas lences pāri stūres rāmim. Policists paskaidro, ka piesardzība jāievēro un, ka katru dienu atgadoties ķeza, ka šādi vizinātas somas tiekot paķertas un nozagtas. Apsolos... lasīt vairāk

Brokastis atkal ieturu kopā ar amerikāņu Feju un mums pievienojas šveicietis Kriss. Labā sabiedrībā sarunas raisās un laiks pazūd. Kad attopos, ir jau bez divdesmit minūtēm deviņi, bet man deviņos jābūt pie Matrimandir – esmu rezervējusi meditāciju ziedlapiņā. Lecu uz riteņa un aši minos turp. Galā nonāku ar desmit minūšu nokavēšanos, vismaz tā man šķiet.... lasīt vairāk

Pirms pieciem iededzu pieres lukturīti, atslēdzu velosipēdu un laižos tumsā. Apkaime vēl guļ, vien retās mājas priekšā kāds samiegojies indietis apdara rīta darbus. Krietnu laiku braucu pa ceļu viena. Sāku jau bažīties, vai tiešām neesmu neko sajaukusi un Aurovilas radītājas dzimšanas dienas meditācija ir no rīta. Nomierinos vien, kad garām uz moča patraucas divas meitenes... lasīt vairāk

Lai tiktu uz meditāciju Matrimandir vēderā, jābūt pie apmeklētāju centra 8:15. Ķeza tāda, ka velosipēdu īres punkts veras vaļā vien deviņos. Būs vien atkal jātiek uz priekšu ar tuktuka vai veiksmes palīdzību. Iesākumā nolemju dot iespēju veiksmei. Eju pa šoseju uz priekšu un gaidu, kas notiks. Ar vienu aci veros braucamajos un domāju, kurā vietā... lasīt vairāk

“Kaut kur uz pasaules ir jābūt vietai, kuru neviena nācija nevar pieteikt kā savu, kur visi labas gribas cilvēki ar patiesiem nodomiem varētu dzīvot kā pasaules pilsoņi un pakļauties tikai vienai vienīgai autoritātei – augtākajai patiesībai (..)” – tā sākas Mātes, Aurovilas radītājas, sapnis. gada 28. februārī, netālu no Pudučerī, klātesot 124 valstu un 23... lasīt vairāk