Blog

Kalni, jaušības un laimīgie suņi
Pieceļos pirms visiem un, cik vien klusi mācēdama, ar segu padusē izlavos pa durvīm. Brīdi domāju, kur to labāk izklāt, tad nospriežu, ka nekādos krūmos līst iekšā negribu un izklāju segu turpat plāniņa vidū, zem lielā koka. Laimīgā kārtā knišļi liek mieru un šī rīta joga ir viena no pēdējā laikā jaukākajām. Pēc tam esmu... lasīt vairāk
Pēdējais apskāviens un šahs džungļos
„Kā tev klājas, kur tu esi? Un – neaizmirsti, ka šodien ir 20. datums, tev kāds jāapskauj!”, no rīta mani sasmīdina ziņa no Mendozas namatēva Herardo. Kad stāstīju viņam par savu 20 eiro projektu un Vārnas uzdevumu, viņš bija sajūsmā un, tā kā nākamā diena bija 5. datums, Herardo teica, ko noteikti grib būt smukajā... lasīt vairāk
Smilšu un laipnības jūra
Izbaudu mierīgu rītu skaistajā Kristiāna mājvietā – pat rīta kafija garšo labāk un vieglāk jogojas šādā vidē. Tad ar visu kompi padusē dodos atpakaļ uz hosteli pie puišiem. Ar kompi tāpēc, ka vienīgais mīnus Kristiāna mājvietā ir ļoti nepastāvīgais internets, tas parādās un pazūd, kā vien šim ienāk prātā, knapi var izlasīt e-pastus, uz tādiem... lasīt vairāk
Odi un krokodils
Mans šodienas plāns ir iesākumā apdarīt rakstu darbus, tad aizbraukt līdz Botāniskajam dārzam, bet vakarā doties pie namatēva. Istabiņā vīkšos ceļam, kad no savu kaimiņu sarunām noprotu, ka arī šiem ir plāns apskatīt Botānisko dārzu. Braucam kopā? Kāpēc ne! Peruāņi ir devušies savās gaitās, bet otra kompānija no autobusa ir trīs jauni un jautri puikas... lasīt vairāk
30 stundās uz Bolīviju
Tikko esmu ielikusi iepriekšējo ierakstu internetā un apdomāju, vai man ir laiks vēl viena publicēšanai, kad pēkšņi apjaušu, ka ir vēl kāds iemesls pasteigties – sāk kļūt tumšs. Ai, gan jau Bolīvijā paspēšu. Veļu plecos somu un dodos atvadīties. Iesākumā samīļoju suņus, tad atvados no Maikla, Nikolas un Žaklīnas, kura man uzdāvina ļoti skaistu atslēgu... lasīt vairāk
Brāļi krokodili un sapņu ķērājs
Tā pagāja mēneši, gadi. Labi, tā pagāja četras dienas – cītīgi strādājot un mazliet rakstot. Esmu tikusi galā ar savu kolonniņu mūri un vēl vienu sienu, bija brīži, kad šo procesu teju iemīļoju, bet bija arī tādi, kad atkal biju Bubo bubo. Ar visu suņu mammu Tigu esmu sadraudzējusies vēl ciešāk, esam kopā mierinājušās pērkona... lasīt vairāk
Latvietis latvietim
Šonakt atkal šķiroju e-pastus, atradu dažus nepateiktus paldies, pārlasīju siltuma pilnas rindas. Apstājos pie viena no e-pastiem, noklikšķināju uz pielikumā esošās saites un vairāk nekā stundu lasīju. Biju šajā vietā paciemojusies arī pirms vairākiem mēnešiem, bet tad tas atgādināja dārzu agrā pavasarī, kad viss vēl dubļains un drusku neglīts, bet apakš zemes raisās sēklas ar... lasīt vairāk
Kākupes jaunava, riepas un zirnekļu sedziņas
Apdaru jogas, rakstīšanas un pāris „zemes” darbus, tad laižu dzīvē. Aizeju līdz šosejai, viens autobuss mani aizvizina līdz krustojumam, otrs nogādā blakus pilsētiņā Kākupe (Caacupe) – nezinu, kā lai latvisko, lai neizklausās mazliet nepiedienīgi. Šī pilsēta slavena ar Romas katoļu baziliku un Kākupes jaunavas statueti, kas esot brīnumainā kārtā izglābusies no plūdiem un kurai tiek... lasīt vairāk
Pūķis Riepulis
Vakar, klīstot pa Paragvajas ārēm, ceļmalā ieraudzīju māla podus. Pārāk gaumīgi gan tie nav, pa gabalu novērtēju „mākslu”, bet noteiktām vietām un situācijām derētu. Nez ko tas Pūķis Riepulis tur dara? Jāiet un jāizpēta tuvāk. Kad pieeju tuvāk, saprotu, ka viss, kas šeit tapis, ir tapis no vecām riepām, tai skaitā arī „māla podi”. Mani... lasīt vairāk
Rakstura audzināšana
Nikola ar Maiklu mirkli strīdas, cikos man rīt vajadzētu celties. Maikls sākumā saka, ka piecos un tad sāk smieties, fū, bet drīz seko ar nopietnu seju teiktais – sešos. „Ai, nu beidz, sešos vēl ir tumšs”, iebilst Nikola, „Pusseptiņos būs ok”. „Nē, es taču ceļos sešos, ir gaišs”, Maikls oponē un tā nu paliek, ka... lasīt vairāk