Blog

We will be taupīgi
Stāsti 24 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Bijām domājuši pamest Kordovu jau šodien, bet autobusi uz mūsu nākamo pieturas punktu Santafē kursē tikai nākamajā dienā, attiecīgi mums ir jāpavada vēl viena diena šajā pilsētā. Rītu sākam ar praktisku darbu – naudas maiņu. Man Urugvajā izņemtie dolāri ir beigušies, samainu mazliet Čīles peso. Ja reiz pieskaramies naudas tēmai, man jums ir grēksūdze šai... lasīt vairāk
Mazliet kultūras un filmēšanās prieks
Stāsti 24 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta atkal satiekam Maksu un Ēriku, paēdam vēlas brokastis kopā. Tad ejam katrs savās dienas gaitās. Mēs ar Rafaēlu gribam apmeklēt parku pilsētas nomalē, bet ceļā uz to ieraugām lielu muzeja ēku un nolemjam, ka mazliet kultūras šodienai neskādēs. Šoreiz esam izvēlējušies pareizo dienu – trešdienās Kordovā muzejus var apmeklēt bez maksas. Tad nu... lasīt vairāk
Makss un Ērika
Stāsti 24 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Vienā brīdī man apnīk skumt un es dažās stundās uzrakstu četrus aizkavējušos bloga ierakstus, uzreiz sajūtos labāk. Skumjas palīdz remdēt arī doma, ka Kordovā mūs gaida atkal satikšanās ar amerikāņu pāri Maksu un Ēriku, ar kuriem kopā labi pavadījām laiku Montevideo. No rīta viegli saburzīti izveļamies no autobusa un dodamies uz hosteli. Biju mēģinājusi sarunāt... lasīt vairāk
Latviešu telts un skumjas
Stāsti 23 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Esam nolēmuši uz kaimiņu pilsētu Kordovu doties ar nakts autobusu, tāpēc diena mums ir brīva. Rīts paiet kravājoties un dzīvojoties pa internetu. Nemanot pienāk pusdienlaiks, aizejam ar Rafeālu līdz bodei, sapērkam produktus un pagatavojam pusdienas. Man kaut kā jāatgūst sava ēst gatavošanas reputācija. Rafaēls palīdz sašķērēt dārzeņus un novārīt makaronus, stundas laikā gardum gardas pusdienas... lasīt vairāk
Saule vīna darītavā
Stāsti 21 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Šorīt esam kā gurķīši un relatīvā rīta agrumā sēžamies auto un dodamies uz galveno Mendozas atrakciju – vīna darītavas apmeklējumu. Herardo ir atradis vienu no retajām, kas strādā arī svētdienā – Dolium vārdā. Mēs jau rīt dodamies tālāk un būtu nelāgi pamest šo pilsētu, neiegriežoties nevienā vīna darītavā. Populārākais veids šeit ir to darīt uz... lasīt vairāk
Pipari un slinkums
Stāsti 21 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Vakardienas nogurdināti, dienu sākam vēlu un lēnām. Smejamies, ka šodien mūsu kustības līdzinās dzīvniekiem sliņķiem. Lai izvēdinātu galvu, aizčāpoju uz diezgan tālu esošu veikalu un sapērku proviantu pusdienām. Uz neko intelektuālu šodien neesmu spējīga, bet pagatavot ēst – to gan. Lēnā garā meistaroju savu iecienīto ķirbju – lēcu zupu, puiši snaikstās ap katliem un saka,... lasīt vairāk
Snuķi un skuķi
Stāsti 21 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Nedzirdu Herardo aizejam arī no rīta, kad pamostos, dzīvoklis atkal ir tukšs, tikai pēc dažu mantu citāda novietojuma saprotu, ka mans namatēvs šonakt ir bijis mājās. Feisbukā redzu, ka arī Rafaēls ir tikko augšāmcēlies, drīz vien satiekamies, ieturam brokastis kopā un dodamies dienā. Pastaigu sākam ar pāris slēpņu atrašanu. Pie manis jau vairāk kā mēnesi... lasīt vairāk
Čūskas un vīns Mendozā
Stāsti 21 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Mēs braucam pa šoseju un lietus gāžas no visām pusēm. Logs ir aizsvīdis un daudz neko nevar redzēt, bet var just, ka autobuss lēnām pārvēršas par kuģi un tas peld no vienas šosejas malas uz otru. Pēkšņi es tālumā ieraugu milzīgu cunami vilni parādāmies – es saprotu, ka tas nāk mūsu virzienā, bet man nav... lasīt vairāk
Atpakaļ Buenosairesā: tango un kilograms gaļas
Stāsti 16 aprīlis, 2015 2 komentāru
„Tava istaba ir tieši tādā kārtībā, kādā tu to atstāji un gaida tevi. Es atvēršu logu, lai atbraucot tur būtu svaigs gaiss”, raksta man Čārlijs, kad paziņoju viņam savu atgriešanās datumu. Tā arī ir – atslēdzu durvis, uzkāpju savā tornī un ar mīļumu aplūkoju istabu – jūtos gandrīz kā atgriežoties mājās, viss tik pazīstams un... lasīt vairāk
Vienmēr kopā roku rokā Montevideo
Stāsti 15 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Saule kā katru vakaru apzeltī Montevideo pludmales smiltis un pa burzmu piešķir arī mūsu ādai zeltainu mirdzumu, kurā pazūd rievas un krunciņas, raizes un ikdiena. Manas acis saulrietā vienmēr kļūst sūnu zaļas, bet viņa ikdienā pelēcīgās top zilas kā debesis maijā. Viņa rokas ir stiprākas par vēju, kas ik pa laikam brāzmaini pieskaras mugurai un... lasīt vairāk