Pēdējais apskāviens un šahs džungļos

„Kā tev klājas, kur tu esi? Un – neaizmirsti, ka šodien ir 20. datums, tev kāds jāapskauj!”, no rīta mani sasmīdina ziņa no Mendozas namatēva Herardo. Kad stāstīju viņam par savu 20 eiro projektu un Vārnas uzdevumu, viņš bija sajūsmā un, tā kā nākamā diena bija 5. datums, Herardo teica, ko noteikti grib būt smukajā pasaules kopbildē, kurā viņš arī ir! Gandrīz vai žēl, ka „projekts noslēdzas”, šis viennozīmīgi bija viens no jaukākajiem pasūtījumiem. Tad nu pēdējais apskāviens un vissirsnīgākie sveicieni Lielajā Jubileumā, Vārnas kundze! :)

soma

Apdarījusi rīta „darbus”, atkal dodos pie jauniešiem uz hosteli, lai kopā brauktu uz Samaipatas pilsētu. Iesākumā aizejam līdz veikalam un bankomātu rindai. Visi pēc kārtas izmēģina bankomātus, dažam labam palaimējas tikt pie naudas, bet vairāki paliek bešā. Es tai skaitā, bet ne dēļ bankomātu vainas. Kā gadījies, kā ne, pēkšņi esmu aizmirsusi PIN kodu kartei, ko lietoju katru nedēļu. Kā tas ir iespējams, nezinu, bet neatceros un viss! Sajūta diezgan stulba, bet apzinos, ka vienkārši jāpārstāj domāt par tēmu, tad cipari paši atnāks. Bet varbūt vienkārši ir kaut kāda nelāga naudas diena – Eliotam gadījusies ķibele ar naudu kontā, tā kaut kur nozudusi, un viņš vairākas stundas cenšas sazvanīties ar savu banku, lai saprastu, kas ir noticis. Tikmēr mēs, protams, nekur nebraucam, es izmantoju laiku, lai mazliet parakstītu.

Ap trijiem pēcpusdienā beidzot sākam kustēt, viena no meitenēm, Anita no Melburnas, ir sarunājusi nelielu busiņu, kas mūs visus nogādās galamērķī. Tas, kā izrādās, nav pašā Saimaipatas pilsētā, bet gan kāds hipiju namiņš džungļos netālu no tās. Kāpēc ne. Anitai pašai gan nākas sēdēt starp šoferi un blakussēdētāju, bet ceļš ilgst vien pāris stundas, paciest var. Braucam cauri nelieliem ciematiem, lēnām ainava kļūst interesantāka, parādās kalni. Šoferis apstājas nekurienes vidū, norāda uz mazu trošu tiltiņu un saka, ka mēs esam ieradušies. Lecam ārā paši, izkraujam somas un šķērsojam šķirbaino tiltiņu. Neliels gabaliņš pa džungļu taku un esam ieradušies kādā pagalmā. Tur jau priekšā sastopami citi šejienes iemītnieki, vairums no viņiem uzturas šai vietā jau nedēļu. Plika palikšana namiņā maksā 60 boliviano (9 USD), par ēdināšanu jāpiemaksā vēl tikpat. Otrs variants ir palīdzēt, strādājot 4 stundas dienā, tad „pilns komplekts” izmaksājot 80 bolivianio. Šobrīd esot jāvāc hibiski, apelsīni un mandarīni, jāvāra zaptes, jāspiež sulas un jābrūvē vīns – darbi kā jau rudenī.

Kamēr gaidām saimnieci, kuras māja atrodas 8 minūšu gājiena attālumā, aizejam aplūkot dārzu džungļos. Dārzi man patīk, bet šeit būtu mazliet bailīgi rušināties, pārāk neprognozējama sabiedrība, manuprāt. Līdz ar krēslu parādās arī saimniece Sol, viņa lūdz visus uzgaidīt, kamēr iekārtos mums istabu. Mēs tikmēr dodamies nelielā pastaigā, es aizeju citā virzienā kā pārējie un pārrodos pirmā. Istaba vēl nav gatava un prasu Sol, vai varu kā palīdzēt. Viņa neiebilst un varu saklāt visiem gultas – tak jau labāk, nekā dirnēt aiz durvīm. Drīz viss ir gatavs, arī ceļabiedri ir atgriezušies, iekārtojamies nakšņošanai. Vieta atgādina pasaku namiņu – flīžu mozaīkas uz grīdas, zīmējumi uz sienām. Kopējā atmosfēra te mazliet kā filmā „Pludmale”.

Astoņos ir vakariņu laiks un mēs dodamies uz saimnieces māju ieturēties. Šovakar gan nav kārtīgs ēdiens, bet gan našķis – ķirbju pīrāgs, bet tas, kopā ar citronzāles tēju, savu uzdevumu – remdēt izsalkumu, izpilda. Jaunieši paralēli dzenā šaha figūras, nespēlētāji aktīvi jūt līdzi un sniedz „vērtīgus” padomus. Kad nopietnās spēles ir galā, tiek spēlēts šahs, izvietojot figūras uz laukuma, kā vien katrs vēlas, kā arī būvēti torņi un citas instalācijas. Man vēl gribas panašķēties, tāpēc prasu Solai, vai nevar iegādāties kādus citrusus. Protams, to varot, vienīgi pašai jāiet saplūkt. Cik tur tā darba. Vidējā meita mani pavada līdz dārzam un mēs mobilā tālruņa lukturīša gaismā cenšamies atšķirt oranžos augļus no zaļajiem. Mandarīni ir lieli, sulīgi un galu galā – pašas vākti! Pārējie vēl paliek vakarēt, bet mēs ar jaunzēlandiešu meiteni dodamies atpakaļ uz naktsmītni un liekamies uz auss.

20. maijs, 198. ceļojuma diena

Izdevumi:

„Tālais” transports 5 USD
Pilsētas transports 2 USD
Proviants 7 USD
Naktsmītnes 9 USD
Izklaide
Citi
Dienas bilance 23 USD
Ceļojuma bilance – 899 USD

One response to “Pēdējais apskāviens un šahs džungļos

  1. Runājot mana itāļu paziņas vārdiem, Tu esi ļoti, ļoti drosmīga. Viņš skaidroja, ka pašam nepietiktu drosmes ar mugursomu apceļot tālas zemes uz ilgāku laiku. Pastāstīju par Tavu ceļojumu un blogu, un viņš vēlreiz nomurmulēja kaut ko par lielo drosmi. ;)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s