Blog

Karabīnes un klusums
Stāsti 14 oktobris, 2014 3 komentāru
– “No kurienes jūs esat?”, atskan jautājums pie brokastu galda. – “Mēs no Latvijas.” – “Un tu?” – “Nu, teorētiski, es arī esmu no Latvijas.” Iļja ir dzimis ebreju ģimenē Jūrmalā un pirmos desmit gadus pavadījis Latvijā, tad pārcēlies uz Izraēlu. Latviski viņš gan zina vien dažus vārdus, toties var nosaukt visas Jūrmalas dzelzceļa stacijas... lasīt vairāk
Robežsargi, apgraizīšana un radiators
Stāsti 12 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
– “Ei, celies, celies, wake-up time!”, dzirdu uzmundrinošus saucienus uzreiz pēc acu atvēršanas. Ātri tās atkal aizveru un saku, ka gribu vēl mazliet pagulēt. – “Kāds pagulēt, mēs esam nošņākuši desmit stundas”. – “Nesaki mēs”, nomurminu, “Tu vakar krāci ar tādu entuziasmu, ka gribēju tevi ierakstīt”. – “Ai, piedod, piedod.” Vispār Ivars nav no krācēju... lasīt vairāk
Iestrēguši peklē
Stāsti 12 oktobris, 2014 Viens komentārs
“Nu, kā gulēji?”, uzdodu Ivaram rīta standartjautājumu. “Ne visai. Vispār esmu riktīgi slims”, viņš paziņo nejauku vēsti. Šis aizcilpo uz aptieku pēc drapēm, es liekos uz otriem sāniem vēl pasnaust. Ap deviņiem jūtos izgulējusies, arī Ivaram zāles drusku līdzējušas – ejam paēst brokastis. Laipna sieviete uzliek mums ierastos cīsiņus un olas, kā arī mazāk ierastos... lasīt vairāk
Sūdi un kosmoss
Stāsti 10 oktobris, 2014 Viens komentārs
“Zini ko, Ivar”, es saku. “Mēs paši esam lielā mērā vainīgi pie tā, ka cilvēki ceļošanu iztēlojas kā zvilnēšanu saules pielietā pludmalē zem palmas ar kokteiļa glāzi rokā. Vai sastāvošu tikai no skaistiem kalnu un ūdenskritumu skatiem. Un mēs paši – vienmēr smaidīgi, labi izskatāmies. Mums ir jāuztaisa selfijs šeit, šausmīgajā istabā, kad arī skats... lasīt vairāk
Nebūs taču pārāk briesmīgi, vai ne?
Stāsti 10 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Es sāku raizēties par savu uzvedību Uzbekistānā. Man ik pa laikam gribas kādu piekaut – pamatā taksometra šoferus. Arī šoreiz kadrs, kas ved mūs uz Bukhāras dzelzceļa staciju, pie izkāpšanas izliekas, ka summa, kuru nosaucām, ir nevis no abiem, bet no katra no mums. Lai gan jau tā maksājam viņam tūristu cenu. Ivars samaksā, cik... lasīt vairāk
Bijušu sajūtu konservācijas darbnīca
Stāsti 8 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Paēduši brokastis, atgriežamies savā jurtā un ielienam zem segām pasildīties – mums ir stunda laika līdz ekskursijai. Franču pensionāru gide bija padzirdējusi, ka mēs arī gribam apskatīt Aidara ezeru, un esam uzaicināti pievienoties viņu autobusam. Guļam, skatāmies griestos un uz citām jurtām, kuras rēgojas pa atvērtajām durvīm. Ivars stāsta kādu no daudzajiem ceļa stāstiem. Tāda... lasīt vairāk
Latvieši, kamieļi un nakts jurtā (jeb intuīcija, bļeģ)
Stāsti 7 oktobris, 2014 Viens komentārs
Aizejam līdz centrālajam skvēram un mēģinām izzīlēt – kur šeit ir mikroautobusa pietura. Ielas malā jau piesēdušas divas importa sievietes un aprunājušies uzzinām, ka arī viņas gaida mikroautobusu. Kādu laiciņu tāpat vien pļāpājam – sievietes ir no Austrālijas un ceļo ar velosipēdiem. Vienā brīdī Ivars man latviski pauž aizdomas, ka, kopš mēs te stāvam, garām... lasīt vairāk
Bukhāra – padomijas nesabojātā pilsēta
Stāsti 5 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Izejam uz ielas un mūs apņem aukstums. Zēģelē vējš un ir nevis auksti, bet auksti, auksti. Tomēr varonīgi aizejam līdz restorānam blakus mošejām, lai konstatētu, ka tas ir ciet. Citā blakus esošā iestādījumā, kas neizskatās īpaši omulīgs, redz vien tūristu sejas. Toties no pretējā parka skan skaļa mūzika, tur kaut kas notiek. Aizejam joka pēc... lasīt vairāk
Svētki un ceļabiedrs
Stāsti 4 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Es eju pa ielu un esmu vienīgā sieviete uz zemes. Pretī plūst nebeidzami vīriešu bari, kas veras manī kā citplanētietī. Nē, tas nav sapnis. Tas ir 4. oktobra rīts Taškentā. Svētki. Neba manu dzimšanas dienu te svin. Un pat ne mūsu valsts vēlēšanas. Šodien Uzbekistānā ir Kurban Hait jeb Upurēšanas festivāls – tikko beigusies rīta... lasīt vairāk
Dāvana “vientuļai sievietei”
Dzīve 4 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Esmu Jums parādā kādu lietu – atskaiti pat Jūsu vārdadienas dāvanu. Nokārtoju visu līdz prombraukšanai, bet aizmirsu nofotografēt dažus čekus. Zinu, ka Jūs man tāpat ticat, bet gribu šeit publicēt pilnu atskaiti. To izdarīšu uzreiz pēc atgriešanās mājās. Īsumā – par Jūsu saziedoto neredzīgie bijuši uz koncertiem, iegādāti našķi vienam pasākumam, nopirkts dators un jauns... lasīt vairāk