Blog

Esi uzmanīgs ar to, ko vēlies
Dzīve 20 oktobris, 2014 2 komentāru
Man ir diezgan īsa atmiņa, jā. Vienmēr esmu to zinājusi un nekad neesmu slēpusi. Tas ir viens no šī bloga patīkamiem blakusefektiem – varu arī pati ielūkoties savās atmiņās, ja rodas tāda vēlme. Šodien revidēju veca privātā datora failus un atradu kādu tekstu, kuru pārlasot biju mazliet šokā. Kad man tagad cilvēki jautā – vai... lasīt vairāk
Strazdu paldies un manējais ar
Dzīve 18 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Tad nu tā. Esmu atgriezusies mājās un ir laiks solījuma izpildei par Jūsu vārdadienas ziedojuma izlietojumu. Atgādināšu, ka kopā Jūs šim mērķim veltījāt, manuprāt, ļoti cienījamu summu – 765,77 eiro (ziedotāju saraksts šeit: http://kamzolis.com/2014/02/22/pirmkart-otrkart-un-treskart-paldies/). Atgādināšu arī ierakstu, kurā izskanēja aicinājums ziedot: http://kamzolis.com/2014/02/18/apsveiksi-mani-vardadiena-ludzu/. Tajā kā ziedojuma mērķis bija norādīts autobusa noma ekskursijai un desmaizēm pa ceļam,... lasīt vairāk
Draudzība tramvajā
Jaušības 18 oktobris, 2014 Viens komentārs
Esmu atgriezusies no Stānām pilnīgi un galīgi slima. Visu nakti kāsēju kā lācis un no rīta saprotu, vai lai kas – man jātiek līdz ārstam jau šodien. Ārsts ir tepat Vangažu miestā un vienā virzienā tieku aizvesta ar auto. Gan jau kaut kā lēnītēm mājās caur mežu atklumburēšu. Izsēžu garo rindu un tieku pie daktera.... lasīt vairāk
Stānu pēcvārds
Stāsti 16 oktobris, 2014 2 komentāru
„Kāpēc jūs uz šejieni braucat? Te taču nav, ko redzēt!”, šādus un līdzīgus komentārus dzirdējām Stānās ne vienu reizi vien. Jāatzīstas, ka arī paši īpaši krāšņos brīžos – dzerot draņķīgāko kafiju pasaulē, sēdot neticami netīrā viesnīcas istabā vai gaidot kārtējā busiņā, jautājām viens otram – „Kāpēc mēs šobrīd nīkstam šajā pakaļas caurumā, nevis dzeram burvīgu... lasīt vairāk
Kalnu karaliene Datka jeb atvadas Stānām
Stāsti 15 oktobris, 2014 3 komentāru
No Ošas uz Kirgzstānas galvaspilsētu Biškeku lidosim ar lidmašīnu. Tas ir vien pārdesmit dolārus dārgāks prieks nekā zemes transports, toties desmit stundu vietā ceļā pavadīsim pāris. Ļaudis stāsta, ka kalnu pārejā jau ceļu klājot sniegs, un tur var gadīties iestrēgt. Mums galīgi neder kaut kur iestrēgt, jo jau rīt lidojam mājās. Un šo lidojumu mēs... lasīt vairāk
Karabīnes un klusums
Stāsti 14 oktobris, 2014 3 komentāru
– “No kurienes jūs esat?”, atskan jautājums pie brokastu galda. – “Mēs no Latvijas.” – “Un tu?” – “Nu, teorētiski, es arī esmu no Latvijas.” Iļja ir dzimis ebreju ģimenē Jūrmalā un pirmos desmit gadus pavadījis Latvijā, tad pārcēlies uz Izraēlu. Latviski viņš gan zina vien dažus vārdus, toties var nosaukt visas Jūrmalas dzelzceļa stacijas... lasīt vairāk
Robežsargi, apgraizīšana un radiators
Stāsti 12 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
– “Ei, celies, celies, wake-up time!”, dzirdu uzmundrinošus saucienus uzreiz pēc acu atvēršanas. Ātri tās atkal aizveru un saku, ka gribu vēl mazliet pagulēt. – “Kāds pagulēt, mēs esam nošņākuši desmit stundas”. – “Nesaki mēs”, nomurminu, “Tu vakar krāci ar tādu entuziasmu, ka gribēju tevi ierakstīt”. – “Ai, piedod, piedod.” Vispār Ivars nav no krācēju... lasīt vairāk
Iestrēguši peklē
Stāsti 12 oktobris, 2014 Viens komentārs
“Nu, kā gulēji?”, uzdodu Ivaram rīta standartjautājumu. “Ne visai. Vispār esmu riktīgi slims”, viņš paziņo nejauku vēsti. Šis aizcilpo uz aptieku pēc drapēm, es liekos uz otriem sāniem vēl pasnaust. Ap deviņiem jūtos izgulējusies, arī Ivaram zāles drusku līdzējušas – ejam paēst brokastis. Laipna sieviete uzliek mums ierastos cīsiņus un olas, kā arī mazāk ierastos... lasīt vairāk
Sūdi un kosmoss
Stāsti 10 oktobris, 2014 Viens komentārs
“Zini ko, Ivar”, es saku. “Mēs paši esam lielā mērā vainīgi pie tā, ka cilvēki ceļošanu iztēlojas kā zvilnēšanu saules pielietā pludmalē zem palmas ar kokteiļa glāzi rokā. Vai sastāvošu tikai no skaistiem kalnu un ūdenskritumu skatiem. Un mēs paši – vienmēr smaidīgi, labi izskatāmies. Mums ir jāuztaisa selfijs šeit, šausmīgajā istabā, kad arī skats... lasīt vairāk
Nebūs taču pārāk briesmīgi, vai ne?
Stāsti 10 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Es sāku raizēties par savu uzvedību Uzbekistānā. Man ik pa laikam gribas kādu piekaut – pamatā taksometra šoferus. Arī šoreiz kadrs, kas ved mūs uz Bukhāras dzelzceļa staciju, pie izkāpšanas izliekas, ka summa, kuru nosaucām, ir nevis no abiem, bet no katra no mums. Lai gan jau tā maksājam viņam tūristu cenu. Ivars samaksā, cik... lasīt vairāk