Blog

Tradicionālas un netradicionālas ārstniecības metodes
Stāsti 3 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
No rīta neesmu labā noskaņojumā. Veselība, kas šķita esam salabota, izrādījusies tikai pielāpīta uz pāris dienām. Šodien atkal sāp galva un kakls. Manu noskaņojumu neuzlabo arī vietējo “viesmīlība”. Man sāk apnikt viņu skandināšana par to, cik super viesmīlīgi viņi ir, un strīdi kurš labāks – uzbeki vai kazahi. Līdz šim sastaptie kaučsērfinga cilvēki patiešām ir... lasīt vairāk
Plovs un kumiss
Stāsti 2 oktobris, 2014 Viens komentārs
Pamostos un cenšos saprast, kā jūtos. Šķiet, ka šņabis, komplektā ar kalnu gaisu, ir nācis man par labu. Ap desmitiem esmu sakravājusies un pie manām durvīm atkal klauvē pazīstamā sieviete. “Nu, kā gulējāt, vai nenosalāt, es tā par jums uztraucos”, viņa saka. Apgalvoju, ka viss bijis labi, un mēs dodamies ārā no grausta – es... lasīt vairāk
Nakts graustā
Stāsti 2 oktobris, 2014 Pagaidām nav komentāru
No rīta pamostos pat pirms modinātāja (paldies arbūzam). Ieeju dušā, sakravāju somu, ielienu internetā un tad saprotu, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Sāp galva, acis vispār nevar pabolīt. Bāc, vai tiešām būšu apslimusi? Ja tā, tad var palikt šeit vēl vienu dienu un mierīgi paārstēties. Bet nolemju nepārsteigties ar secinājumiem un ielīst vēl... lasīt vairāk
Tadžikistānas vīzas medībās
Stāsti 29 septembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Vakar vakarā aizbraucām ciemos pie Oskara draugiem. Uzzinājuši, ka esmu no Rīgas, šie prasa, vai es zinot tādu Stasu Davidovu. Saku, ka pirmo reizi dzirdu. Esot tāds interneta video apskatnieks no Rīgas, kas pievienojot tiem savus komentārus. Rezultātā pusi vakara viņi man rāda puiša radījumus. Tos noskatījusies, nesaprotu, vai man ir jākaunas, ka esmu ar... lasīt vairāk
Vai viegli būt ārzemniekam Uzbekistānā?
Stāsti 28 septembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
“Satiekas trīs kaķi pie sausās barības bļodas – mākslinieka, garīdznieka un režisora. Mākslinieka kaķis sākumā izkārto pārtiku glītā ainavā, nopriecājas, paēd un aiziet gulēt. Garīdznieka kaķis izliek krustu, noskaita lūgšanu, paēd un aiziet gulēt. Režisora kaķis sasmalcina pārtiku, saber divās garās stīpās, iešņauc, piekauj abus pārējos kaķus un tad paziņo, ka viņš šādos apstākļos nevar... lasīt vairāk
Lietus, birokrātija un vīnogas
Stāsti 27 septembris, 2014 2 komentāru
Pamostos brīnišķīgi izgulējusies. Kopš nosūtīju kādu man svarīgu e-pastu, beidzot guļu mierīgi. Hosteļa pagalmā sagaida priecīgs pārsteigums – brokastis. Ieturot tās, pļāpāju ar citiem viesiem, kas Uzbekistānā jau pavadījuši kādu laiku un prasu, ko būtu vērts redzēt – katram ir mazliet cits viedoklis. Interesants ir pāris no Anglijas, kas mēro ceļu ar velosipēdiem – no... lasīt vairāk
Laipni lūgta brīnumu valstī Uzbekistānā
Stāsti 26 septembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
No rīta Žanete dodas uz darbu, bet atstāj man atslēgu un ļauj izgulēties. To tad arī izpildu pēc pilnas programmas – nošņācu teju līdz 12 dienā, jo pēdējā laikā biju iekrājusi miega badu. Tad ķeros klāt nepadarītajiem datordarbiem. Mazais pusaugu kaķis mani izklaidē, zagdams bumbierus un sacenzdamies ar datoru par vietu klēpī. Kaķi Žanete paņēmusi... lasīt vairāk
Turkestānas mauzojels un nešpetnie studenti
Stāsti 26 septembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Šodien dodos izbraucienā uz Turkestānu, kurā atrodas sens mauzolejs, kas padara pilsētu par Vidusāzijas Meku. Rustems stāstīja, ka musulmaņiem tā ir ļoti īpaša vieta – viņš pats braucot uz turieni “uzlādēties”. Bieži ierodoties jūtoties pārguris un nevesels, bet ārā vienmēr iznākot enerģijas pilns. 9 no rīta aizbraucu ar taksi līdz tirgum, no kura iet autobusi... lasīt vairāk
Klaburčūskas un kazahu viesmīlība
Stāsti 24 septembris, 2014 2 komentāru
“Redzi, šīs ir atstājis lācis”, saka mans kazahu gids Rustems, ar kāju piebakstot brūnai čupai. “Vēl pavisam svaigas”, viņš piebilst. “Bet nebaidies, lāči mums te ir gandrīz veģetārieši, tagad nāk uz dārziem ābolus ēst, visādas ogas atrod”. Arī, kad no rīta vaicāju mājas saimniecei, vai viņa redzējusi šeit lāčus staigājam, viņa atbildēja apstiprinoši, šie nākot... lasīt vairāk
Mauzoleji un igauņi
Stāsti 24 septembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
“Sanja, var es vēl mazliet pagulēšu?”, pusmiegā nomurminu un, sadzirdējusi apstiprinošu atbildi, aizmiegu atkal. Vakar, par spīti nogurumam, miegs mani atrada tikai ap trijiem. Pirms tam izklaidējos domu un odu sabiedrībā. Sanja ir 26 gadus jauna kazahu meitene no Alma-atas, kas šobrīd dzīvo Tarazā, un pie kuras es kaučsērfoju. Man ir tas gods būt viņas... lasīt vairāk