Trip: Dienvidamerikas piedzīvojums

Ir mans garākais ceļojums un prombūtne no Latvijas – 389 dienas. Prom devos 2014. gada 2. novembrī, bet mājās atgriezos 2015. gada 26. novembrī. Ceļojums iesākās Ekvadorā, tad virzījās uz Peru, pēc tam sekoja Lieldienu sala, tad Čīle un Argentīna, pēc tam Antarktīda, tad atkal Argentīna, Urugvaja, atkal Argentīna, Paragvaja, Bolīvija, Peru un – lidojums uz Ņujorku, lai dotos uz Monreālu pie Rafaēla, ar kuru veicām pārbraucienu ar auto līdz Aļaskai un atpakaļ (kas atspoguļots atsevišķā piedzīvojumā).

Laivas, kazas un milži
„Ej, celieties, Lalo jau ir klāt”, Boramī, kas katru rītu mostas agri kā cīrulis, modina mūs, pārējos. Mazliet pukojamies uz Boramī, kāpēc viņš mūs nepamodināja ātrāk, un steidzam pēc iespējas ātrāk izveikt rīta rituālus. Minūtēs piecpadsmit esam gatavi un tad saprotam, ka Lalo ar Mario ir kaut kur nozuduši. Šeit tas ir ļoti ierasti –... lasīt vairāk
Brīvprātīgie liekēži
Šodien Mario ierodas četros pēcpusdienā. Visu dienu mēs faktiski slaistāmies – es dzīvojos pa kompi, Boramī ir ieracies grāmatā, vienīgi Elīza ar Edvīnu mēģina darīt kaut ko „sabiedrībai noderīgu”. Viņi strādā pie takas izveides, lai varētu nokļūt lejā pie upes. Vienā brīdī biju aizgājusi līdz šiem un gribēju palīdzēt, bet, subjektīvi izvērtējusi savu iespējamo devumu,... lasīt vairāk
Dakters dos
Labi, sameklēšu tomēr ārstu. Tā jau jūtos labi, bet kakls nepāriet veselu nedēļu, apnicis viņš man ar savu sāpēšanu. Neizskatās, ka strādāšanas jomā būtu diži jaunumi un es bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem sāku soļot tuvējā ciema virzienā, kur var sastapt ārstu un internetu. Biju cerējusi noķert kādu auto, bet nav, ko ķert. Pretējā virzienā Mērfijs... lasīt vairāk
Linux, 6 kaķi un Džouvī
Sakravāju mugursomu, apskauju francūžus un dungodama „on the road again”, dodos ceļā. Līdz ciematam esmu iecerējusi nokļūt tāpat kā vakar – ar stopiem. Un, tieši tāpat kā vakar, nenāk neviena mašīna. Bet, aptuveni tai pašā vietā kur vakar, tomēr izdodas noķert auto un divi biznesa vīri mani nogādā ciematā. No tā tālāk man jātiek līdz... lasīt vairāk
3 ūdenskritumi un 5 automašīnas
No rīta Džouvī mūs lutina ar no pilngraudu miltiem ceptām pankūkām un labu kafiju. Es izmēģinu pankūkas ēst atbilstoši Mišelas gaumei – ar pūdercukuru un citronu sulu, bet Mišela manējai – ar krējumu un ievārījumu. Pēc tam atgriežamies katra pie savas metodes. Tad Džouvī mani dalēļi pa ceļam aizved līdz Kaburgai, vēl vienai tūristu pilsētiņai,... lasīt vairāk
Ārsts un džokeris
No rīta pirmais, kas ienāk manā prātā, ir karikatūra – vīrs sēž izdemolētas istabas vidū un virs viņa lidinās muša, kuru viņš bija centies nosist. Ķermenis pēc vakardienas pisco vakara jūtas gana „izdemolēts”, bet kakls sāp kā sāpējis, baciļi priecīgi kustina kājas. Džouvī ar Mišelu šodien ir ieplānojuši doties uz pilsētu, piesakos viņiem līdzi, šoreiz... lasīt vairāk
Viens pats mājās
Šorīt Džouvī un Mišela aiziet trīs dienas garā pārgājienā ap Villarrica vulkānu, bet es palieku mājās par galveno. Kad pirms pāris dienām šie vaicāja, vai man nebūšot iebildumi pret šādu scenāriju, biju gana izbrīnīta. „Jūs laikam jokojat”, es teicu, „ja ir kaut kas, par ko es sapņoju, tad pabūt dažas dienas vienatnē, un, ja tas... lasīt vairāk
Vai 100 Latvijas biznesa cilvēki var atteikties no pusdienām jeb sākas “Operācija Pingvīns”
„Uh, tam skuķim nudien netrūkst nekaunības”, tu droši vien nodomāsi pēc šī ieraksta izlasīšanas. Un tā būs taisnība. Pēdējā laikā man nedod mieru viena doma, precīzāk izsakoties, viens kontinents. Jau pēc pāris dienām sakravāšu mugursomu un pa Patagonijas ārēm virzīšos uz Ugunszemi. No turienes ir iespējams nokļūt uz Antarktīdu, bet tas maksā baltu un nepieklājīgu... lasīt vairāk
Nekaunīgais pingvīns
Sociālajos tīklos „panesusies” diskusija, par to, ka daudz jēdzīgāk ir naudu ziedot slimiem un izsalkušiem bērniem, nevis manam Pingvīnprojektam. Zināt, ko es par to domāju? Tieši to pašu. Ja kādam, paskatoties uz 43 eiro, ir jāizvēlas – bērni vai pingvīns, dodiet bērniem! Dodiet suņiem, dodiet sirmgalvjiem, dodiet kaimiņiem! Man šķiet, ka to domu izlasīju kādā... lasīt vairāk
Kas vulkānam vēderā?
Šis blogs ir mana ārēji pieredzētā un iekšēji izjustā spogulis, tāpēc pāris dienas neesmu neko rakstījusi – protams, pingvīni man likuši pavadīt lielāko daļu dienas pie datora un nav devuši miera arī naktī. Tieši tāpēc nolēmu, lai arī tas nebija manos plānos, atpūtināt galvu un izvingrināt ķermeni – uzkāpt Villarrica vulkānā, kura sniegotā cepure ir... lasīt vairāk