Place: USA

„Zini, kas tam kokam lēcies?”, Rafaēls no rīta vaicā. „Es tev vakar negribēju teikt, bet koku saskrāpējis lācis”, viņš pats arī atbild. Pateicos par šo laipnību, bet labi vien ir, ka neko neteica. Es jau tā iemiegot salēcos no katra mazākā troksnīša, bet kad apvaicājos Rafaēlam, vai viņš TO troksni dzirdējis, šis tikai uz brīdi... lasīt vairāk

Šodien beidzot saule bradā pa zemes virsu un mēs pa tās apspīdēto ceļu laižam uz Denali nacionālo parku. Tur mūs sagaida pārsteigums – visas kempinga vietas, kas atrodas tālāk parkā, ir aizņemtas. Vienīgā palikšanas iespēja šeit ir kempings, kurā nav automašīnu stāvvietas, mašīna jānovieto vairāk nekā pusstundas gājiena attālumā. Neko darīt. Tik daudz kā piebraukt... lasīt vairāk

Kīts no rīta mūs pamodina, paziņodams, ka atnesis savu dzelteno nojumi mums – lai varam patrenēties tās uzliešanā un lai mums ir, kur pa dienu patverties. Lietus gāza visu nakti un nav rimies joprojām. Mēs nomurminām paldies un pagriežamies uz otriem sāniem. Es šonakt gandrīz murrāju – esmu ielīdusi flīsa „paladziņā”, savā guļammaisā un Kīts,... lasīt vairāk

Esam sarunājuši ar Kītu padzert rīta atvadu kafiju 9:00. Kad atveru acis un ieskatos pulkstenī, tas rāda 9:00 – tīrais brīnums ir tas „iekšējais modinātājs”. Izlienu no telts un sāku riktēt brokastis – šorīt jūtu sevī pankūku entuziasmu. Piena gan nav, nākas izlīdzēties ar krējuma piedevu, cukura arī nav, štrunts! Kīts, saodis pirmās pankūkas smaržu,... lasīt vairāk

Nekādas pekas es neesmu atstiepusi, kaut kādā brīdī tomēr miegs guvu virsroku pār aukstumu. No rīta Rafaēls ir augšā pirmais un brūvē kafiju. Laikam aiz pateicības par vakardienas modināšanu, viņš pat ir pagatavojis manu da-da, njet-njet kafiju. Jā, arī zeķes ar šiem vārdiem viņš beidzot velk, ir gana auksts pat Rafaēlam. Viņš šķendējas par „eins,... lasīt vairāk

No rīta uzzinām, ka nākamā brīvā laiva uz vietu, kur atrodas Aksels, kursē tikai rīt pēcpusdienā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nolemjam atcelt šo brauciena plānu. Otrs – tur, kur ir laši, tur ir arī lāči. Viena lieta ir nakšņot vietā, kur pārtiku un pārējās mantas var salikt mašīnā, un gulēt „tukšā” teltī, cita,... lasīt vairāk

Pirmais, ko redzu, atverot acis, ir dzeltenas rudens lapas, no ārpuses pieplakušas telts griestiem. Visu nakti ir lijis un pirmo reizi slapjums ticis cauri telts grīdai, mēs guļam peļķē. Visticamāk, vakar pustumsā būvējot telti, esam atstājuši ārpus telts karkasa plēvi, gar kuras malu lietus ūdens satecējis zem telts un izsūcies caur apakšējo slāni. Joprojām smidzina,... lasīt vairāk

Šodien izdarām to, par ko bijām runājuši jau pāris nedēļas – izrevidējam auto. Ārā spīd spoža saule, blakus pieejama ūdens šļūtene un iekšā karsts ūdens. Es beidzot kārtīgi nomazgāju mūsu traukus, Rafaēls to pašu dara ar mašīnas dubļainajiem gumijas paklājiņiem. Pamazām atrodas arī sen neredzētas lietas – cimdi, viena sandale, matē sūcamstobriņš. Vienīgi Rafaēla nazis... lasīt vairāk

– „Zini ko, man ir ideja, ko šodien darīt!”, no rīta paziņoju Rafaēlam. – „Nu, nu, ko?”. – „Neko”. – „Laba ideja”. Tā nu dienas pirmā daļa mums paiet, darot Neko. Man gan liela Nekā daļu tomēr kārtējo reizi aizņem rakstīšana, bet neko tādu ievērības cienīgu nesadarām. Ja vien par tādu nevar uzskatīt 3 milzu... lasīt vairāk

Mani pamodina kārdinošas smaržas no virtuves puses. Šorīt Dens gatavo mums atvadu brokastis – grib revanšēties par iepriekšējo dienu lašu maltītēm. Mēs gan centāmies iestāstīt, ka naktsmāju došana un apkaimes izrādīšana jau ir vairāk nekā gana, tomēr nē – viņš grib mums pagatavot vienu kārtīgu Aļaskas maltīti. Aļaskas brokastis izskatās sekojoši. Atsevišķi tiek sacepti kartupeļu... lasīt vairāk