Es netiku atklāts

Pirmais, ko redzu, atverot acis, ir dzeltenas rudens lapas, no ārpuses pieplakušas telts griestiem. Visu nakti ir lijis un pirmo reizi slapjums ticis cauri telts grīdai, mēs guļam peļķē. Visticamāk, vakar pustumsā būvējot telti, esam atstājuši ārpus telts karkasa plēvi, gar kuras malu lietus ūdens satecējis zem telts un izsūcies caur apakšējo slāni. Joprojām smidzina, tāpēc savācam slapjo iedzīvi – telti, paklājiņus, guļammaisus, un, iekurbulējuši mašīnas sildītāju, braucam uz Anchorage, mūsu nākamo pieturas punktu.

Pilsētā nonākam dienas vidū. Mūsu namatēvs būs mājās septiņos vakarā, tāpēc jāizdomā, kā pavadīt laiku līdz tam. Iesākumā, ieskatījušies kartē, nolemjam apciemot kaimiņu pilsētu Seward, uz kuru vedot ļoti ainavisks ceļš. Sākam braukt pa to, iesākumā ir smuki, bet pēc neliela gabaliņa mēs iebraucam tieši mākonī un vairs neredzam pilnīgi neko. Saprotam, ka prātīgāk ir mest riņķī. Atgriežamies pilsētā un dodamies uz pilsētas centrālo muzeju.

Tajā var daudz uzzināt par vietējām nācijām, parotaļāties zinātnes centrā, noskatīties kādu no filmām planetārijā un daudz ko citu. Viena no manām mīļākajām sadaļām ir fotogrāfa Floriana Šulca darbu izstāde. Viņš nofiksējis karibu migrāciju, pūces skatienu tuvplānā, polārlāčus un citus pekaiņus dažādos dzīves brīžos, kā arī Arktikas radītos dabas brīnumus. Otra, manā skatījumā, interesantākā izstāde ir par kapteini Džeimsu Kuku un viņa atklājumu pretrunām. Ekspozīcija parāda gan viņa „varoņa” lomu, atklājot Eiropai daudz nezināmā par tālumā esošajām zemēm un pievienojot tās britu impērijai, gan stāsta par šo vizīšu negatīvo ietekmi. Eiropiešu atnestās slimības un atkarības radīja dramatisku ietekmi vietējo nāciju vidū, daudzviet samazinot iedzīvotāju skaitu par 90%, zaudējot vietējo kultūru un tradīcijas. Kāds vietējais mākslinieks izveidojis darbu, kas saucas „Es netiku atklāts”, ar mērķi likt aizdomāties, ka vietējie iedzīvotāji šeit dzīvojuši vairāk nekā 10 000 gadus pirms Kuks viņus „atklājis”.

Liela muzeja ekspozīcijas daļa vērš uzmanību uz Arktikas šī brīža situāciju – iespējām un riskiem. Dēļ globālās sasilšanas izraisītās ledāju kušanas paveras jauni kuģošanas ceļi caur Arktiku, kas būtiski samazina līdzšinējo maršrutu garumu, tāpēc ir ļoti interesanti transporta kompānijām. Piemēram, tagad no Tokijas uz Londonu var aizkuģot pa 7000 km īsāku ceļu nekā līdz šim. Palielinoties transporta plūsmai caur šo reģionu, protams, būtiski tiktu ietekmēta vietējā ekosistēma, radot kārtējo ekonomikas-dabas dilemmu. Līdzīgs stāsts ir par dabas resursiem, kas atrodas Arktikā un to iegūšanu.

Rezultātā mūs atkal izmet no muzeja, ir seši vakarā. Pēc muzeja apmeklējuma brīdi pastaigājamies pa pilsētu, tā gan ir diezgan tukša, rada līdzīgas sajūta kā Vinipega vai Ridžaina. Kad pulkstenis tuvojas septiņiem, braucam ciemos pie namatēva.

Durvis atver liels vīrs, Dens vārdā un aicina mūs iekšā. Tiekam pie savas istabas, siltas dušas, virtuves un interesantas sabiedrības. Dens ir liels kaučsērfinga fans, vietējās ateistu kustības un zinātnes kluba vadītājs. Kamēr es šmorēju vakariņas, abi vīrieši diskutē par pasaules kārtību, dzīves jēgu un meitenēm. To viņi turpina darīt arī pēc vakariņām, es pieķeros laša ikru pagatavošanai. Nebiju domājusi, ka atbrīvot ikrus no saistaudiem ir tik ķepīgs pasākums. Pabeigusi pirmo etapu, veicu ikru izmērcēšanu sālsūdenī, eksperimentējot ar sāls koncentrāciju un turēšanas ilgumu. Nekad neesmu ko tādu darījusi, bet puiši apgalvo, ka rezultāts esot labs. Nopļāpājam teju līdz pusnaktij, bet tad gan nogums ņem virsroku un dodamies gulēt. Es krietnu nevaru aizmigt un dzirdu arī, ka Rafaēls grozās – pēdējā laikā esam pieraduši gulēt aukstumā, šeit ir pārāk komfortabli.

26. augusts, 49. Aļaskas road-trip diena, 297. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 250 km, kopumā 12383 km.

Izdevumi (CAN, 2 pers)