Uzsākam atceļu

Mani pamodina kārdinošas smaržas no virtuves puses. Šorīt Dens gatavo mums atvadu brokastis – grib revanšēties par iepriekšējo dienu lašu maltītēm. Mēs gan centāmies iestāstīt, ka naktsmāju došana un apkaimes izrādīšana jau ir vairāk nekā gana, tomēr nē – viņš grib mums pagatavot vienu kārtīgu Aļaskas maltīti.

Aļaskas brokastis izskatās sekojoši. Atsevišķi tiek sacepti kartupeļu kubiņi, bekons, vistas fileja, paprika, sīpoli, iespējams, vēl kaut kas, tad sastāvdaļas tiek sajauktas kopā – tā ir pamatmasa. Otrā pannā gozējas olu kultenis. Atsevišķi stāv rīvēts siers, sakapāts koriandrs un rozmarīns, arī krējums piedalās. Visas šīs sastāvdaļas tiek ietītas uzsildītā tortiljā un – uz priekšu!

_DSF0334

Man šādas brokastis ir ”kā reizi”, bet Rafaēls pēc tām, pieradis pie savām zemesriekstu sviesta brokastīm, stāv acis bolīdams un vēderu turēdams. Pirms prom došanās Dens vēl veic īsu interviju ar mums – viens no viņa projektiem ir izveidot podkāstu sēriju par kaučsērfingu. Tad uztaisām atvadu foto, uzaicinām Denu ciemos uz Latviju un Kvebeku, apkampjamies un, pateikušies par sirsnīgo uzņemšanu, dodamies ceļā.

_DSF0342

Šodien beidzot ir tā diena, kad oficiāli uzsākam atpakaļceļu. Cik taisns vai līkumots tas būs, to mēs, protams, nezinām, bet vismaz kurss ir māju virzienā. Ieraudzījuši ceļa zīmi Tok vairāk nekā 500 km attālumā, saprotam, ka Dens ir mazliet pārspīlējis, teikdams, ka līdz turienei var nokļūt piecās stundās. Tomēr mēģināsim šodien tikt līdz šai vietai, tur mums ir zināma salīdzinoši lēta palikšanas vieta.

Krietnu ceļa posmu, Glen highway, mērojam atkārtoti. Par to gan nemaz nebēdājam, jo tas bija skaists bez gala un, braucot no otras puses, var vērot citādu ainavu. Lai gan pagājušas tikai piecas dienas, novēroju, ka daži sarkanie kalni, kurus fotografēju turpceļā, tagad ir viegla sniega pūdera klāti. Arī dzeltenā krāsa jau ir krietni labāk manāma. Es gan šodien esmu šoferītis, tāpēc fotografēju ar acīm. Ticiet man, bija neticami. Dažas bildes noknipsēju vien kāju izlocīšanas pauzēs.

Pievakarē jūtam, ka temperatūras rādītājs sāk demonstrēt aizvien mazākus ciparus – astoņos vakarā tas rāda ikurāti +3 grādus. Un, mēs iebraucam tieši sniega mākonī – vējstiklā skrien mazas sniegpārsliņas. Vasara. Augusts. Aļaska. „Let’s get out of here”, Rafaēls groza galvu. No ceļmalas ezera mūsos noraugās nosalis septītais alnis.

Turam īkšķus, lai mūsu iepriekšējā palikšanas vieta būtu pieejama, jo šovakar nu galīgi nevilina doma par gulēšanu kempingā. Jā, mājiņa ir vaļā, tur priekšā ir trīs jaunieši no Vācijas, bet mūsu pagājušās reizes istaba ir brīva, urrā! Sanesam iekšā mantas un metamies gatavot vakariņas – kopš brangajām Dena brokastīm neesam neko baudījuši, bet jau ir deviņi vakarā. Uzsildām atlikušos laša gabaliņus (Rafaēls apgalvo, ka lasi neēdīs vismaz divus mēnešus), no dārzeņu pārpalikumiem uzsintezējam burvīgu „īru sautējumu” – sanāk varen gardas vakariņas. Mums jācenšas apēst atlikušie pārtikas krājumi, jo rīt šķērsosim Kanādas robežu, viņi mēdz būt visai nešpetni attiecībā uz produktiem.

29. augusts, 52. Aļaskas road-trip diena, 300. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 516 km, kopumā 13057 km.

Izdevumi (CAN, 2 pers.)

„Tālais” transports 24 USD
Pilsētas transports
Proviants
Naktsmītnes 45 USD
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 69 USD
Road-trip kopējie tēriņi 5755 CAN + 1206 USD

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s