Place: Almaty

Pazaudēju telefonu, atradu sniegu
Šodien esam nolēmuši doties kalnos. Bet pirms tam jānokārto kāda birokrātiska padarīšana – jāpiereģistrējas. Tas ārzemniekiem šajā reģionā jāveic piecu dienu laikā pēc ierašanās valstī. Reālajā palikšanas vietā reģistrēties nevaru – lai to izdarītu, ir vajadzīga izziņa no visiem dzīvokļa īpašniekiem un kopā ar viņiem personīgi jāierodas imigrācijas policijā. Tā kā Aņas dzīvokļa īpašnieki ir... lasīt vairāk
Eņģelis gaļas tirgū, prāta vētra un slēpņi
Šejieniešu dienas gaitas lielā mērā pakārtotas Lizai un viņas skolas grafikam. Šeit bērni mācās maiņās – dažas dienas skolā jāierodas agri un mācības ir galā ap vieniem dienā, bet citās dienās šajā laikā mācības tikai sākas. Šodien Lizai ir otrā maiņa un, aizvedušas viņu līdz skolai, dodamies uz Alma-atas lielāko tirgu Altinorda. Daudzviet tirgū produkti... lasīt vairāk
Arbūzu lauks, stepe un smilšu mākoņi
Šorīt dodamies ceļā pirms rītausmas, lai izbrauktu no pilsētas bez korķiem. Vakarnakt mani atkal mocīja domu lietuvēns un esmu gulējusi nepilnas trīs stundas. Par spīti tam, arī mašīnā miegs īsti nenāk. Liza šodien ir atprasīta no skolas un brauc mums līdzi. Pa ceļam paķeram vēl vienu ģimenes draugu Stasu, sauktu arī par Kipišu, kurš teorētiski... lasīt vairāk
Cilvēki ir dažādi
Pēc izbrauciena stepē uz pāris stundiņām nosnaužos. Vakarā mani modina aicinājums ēst – Aņas mamma pagatavojusi sautējumu no subproduktiem un kartupeļiem. Pieliek man pilnu bļodiņu un ziņkārīgi skatās, ko teikšu. Saku, kā ir – daži gabaliņi garšo lieliski, daži – interesanti. Ciemos ir atnācis arī Kipišs, vēl kāds draugs Jaroslavs un mājās pārradies arī Aņas... lasīt vairāk
Atvadas un 7 laimes kanjonā
Atvadu vakars ar draugiem paskrien zibenīgi – spēlējam Baiļu salu, kas mazliet līdzinās Mafijai un parlamentam, pļāpājam, Liza mani un vēl pāris upurus pamatīgi apķēpā – īsāk sakot, iet jautri. Kad īsi pēc pusnakts vecāki aizved Aņu un Arginu uz lidostu, bet draugi aizbirst mājās, iestājas tukšums. Nekad neesmu varējusi saprast, kā tik īsā laikā... lasīt vairāk
Petroglifi, akcents un večas svētība
No rīta pie ekskursiju autobusiem stāv arī mana vakardienas blakussēdētāja – pieklājības pēc aizeju pārmīt pāris vārdus. Viņa saka, ka jau pēc pāris dienām brauc mājās un uzzinu, ka tas ir uz Kemerovu. Tad ir viņas kārta jautāt man, no kurienes es esmu. Kad saku, ka no Latvijas, viņa atzīstas, ka jau vakar domājusi –... lasīt vairāk