Place: Cambodia

No Taizemes uz Kambodžu
Stāsti 25 novembris, 2016 7 komentāru
Hostelis piedāvā taksi uz lidostu par 200 batiem, vakar šo cenu “verificēju” ar neatkarīgu taksometra šoferi. Bet, tā kā tā ir sākuma cena, droši vien nokaulēt var vismaz batus 50. Aizeju līdz netālajai autoostai un uzsāku sarunas ar transporta līdzekļa vadītājiem. Kad apvaicājos taksistam, vai viņš ir ar mieru braukt pēc skatītāja, pēkšņi izrādās, ka... lasīt vairāk
Apgaismotie Budas Pnompeņā
Stāsti 26 novembris, 2016 Viens komentārs
Vakar sapratu, ka esmu noilgojusies pēc maizes. Jāatzīst, ka Taizemē to nemaz neredzēja, ja vien negadījās pasūtīt eiropiešu brokastis. Ieraugot Pnompeņas ielās tādus īsus franču maizes batoniņus, uzreiz nopirku divus – tagad man brokastīs ir avokado maizes. Lai noslēptu pārtiku pa nakti, ietinu to trīs maisiņos un aizsēju ar jūrnieku mezglam līdzīgu vijumu. Hostelī uz... lasīt vairāk
Nāves laukos, pilī un stadionā
Stāsti 27 novembris, 2016 3 komentāru
Iesākumā nesaprotu, no kurienes nāk troksnis. Paveru aizkarus – ārā gāž lietus. Bet nevis gāž, bet gāž, gāž. Tas ir tik stiprs, ka šūpojas lampas uz āra terases, grab apkārtējie jumti un ūdens šaltis, nesoties lejup no debesīm, rada pašas savu skaņu. Ieskatos pulkstenī – ir pieci no rīta. Cik jocīgi, vakar ar Tomu ēdot... lasīt vairāk
Priekšā nakts džungļos
Stāsti 28 novembris, 2016 Viens komentārs
Septiņos no rīta mani un vēl trīs ļautiņus no hosteļa iesēdina tuktukā un aiztransportē līdz kādai no ielām, no kuras atiet autobuss uz Kampotu (beidzot nosaukums, kuru viegli atcerēties). Buss brauc līkumu līkumiem un uz nedaudz vairāk nekā 100 km attālo pilsētu nonāk pēc piecām stundām. Fermas saimnieks Ako un vēl pāris jaunieši mani pacietīgi... lasīt vairāk
Skudru maize un nakts sajūtas
Stāsti 29 novembris, 2016 Viens komentārs
Esam nokavējuši diennakts gaišo laiku, lai pagatavotu ko ēdamu, tāpēc šovakar mums ir vakariņas tumsā. Labi, ne gluži. Lapenē ir viena vāra spuldzīte un pie gāzes plīts deg svece. Deimians ierosina, ka vakariņās jānoēd no pilsētas atvestās bagetes, jo līdz rītdienai tās var neizdzīvot. Labi, jaunieši sacep sēnes ar olu un sīpoliem, ko ķellēt iekšā... lasīt vairāk
Knauzeris un skorpions
Stāsti 1 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Tumsa uznāk vienā mirklī. Jaunieši pazūd savā migā skatīties filmu, es sēžu pustumsā viena un nezinu, ko darīt. Ir pārāk tumšs, lai lasītu, pārāk agrs, lai ietu gulēt. Parasti katra brīvā minūte aiziet rakstīšanai, bet dienu jau esmu paspējusi aprakstīt pusdienu pauzē. Kā nebūt izklaidēju sevi ar vecām bildēm datorā un čatoju ar dažiem ekspatiem,... lasīt vairāk
Čomskis un pica civilizācijā
Stāsti 2 decembris, 2016 9 komentāru
Viss. Izlemts. Es dodos atpakaļ civilizācijā. Lai gan no rīta atkal šī vieta izskatās pasakaini, jo īpaši tāpēc, ka pēc lietus viss ir atdzīvojies, tomēr vakarnakt pieņemtais lēmums nav maināms. Man šķiet, esmu pietiekami rotaļājusies ar risku un ir laiks atzīt, ka neesmu gatava dzīvei “wild wild jungle”. Ņemot vērā manu alerģisko reakciju uz dažādu... lasīt vairāk
Rīts ar jaguāriem
Stāsti 2 decembris, 2016 6 komentāru
Lēnām malkoju rīta kafiju, kad uz letes parādās divi strīpaini kaķīši, kas šeit dzīvo. Pēc brīža uzzinu, ka “kaķīši” īstenībā ir jaguāra mazuļi, kas pieauguši sver pat 16 kilogramus. Un, ko jūs darīsiet, kad “kaķīši” izaugs, interesējos. Nu, palaidīsim brīvībā. Mja, esam diezgan pārsteigti gan par faktu, ka parasts hostelis var tā vienkārši turēt jaguāra... lasīt vairāk
Otres pludmalē
Stāsti 4 decembris, 2016 Viens komentārs
“Autobuss tevi jau gaida”, paziņo hosteļa darbinieks. Malacis autobuss, atbraucis desmit minūtes ātrāk nekā bija solīts, tīrais brīnums, ka esmu jau sataisījusies. Vispār transporta sistēma tūristiem Kambodžā un arī citās Āzijas valstīs ir diezgan labi attīstīta. Jebkurā palikšanas vietā var nopirkt autobusa biļetes uz tev nepieciešamo galamērķi, piedevām tu tiec savākts tieši no naktsmītnes. Protams,... lasīt vairāk
Atkritumi paradīzē
Stāsti 5 decembris, 2016 3 komentāru
Goša ir norezervējusi izbraucienu ar laivu uz trim salām, un esmu vieglu prātu nolēmusi pievienoties. Atkal jau desmit minūtes pirms paredzētā laika klāt ir savācējautobuss, kas iesākumā mūs aizvizina līdz Sihanouk pilsētiņai. Braucot caur to, priecājos, ka palieku Otres, jo pilsēta izskatās pēc bardaka. Ir cilvēku pilns, un, par spīti svētdienai, visās malās klaudz āmuri,... lasīt vairāk