Otres pludmalē

“Autobuss tevi jau gaida”, paziņo hosteļa darbinieks. Malacis autobuss, atbraucis desmit minūtes ātrāk nekā bija solīts, tīrais brīnums, ka esmu jau sataisījusies. Vispār transporta sistēma tūristiem Kambodžā un arī citās Āzijas valstīs ir diezgan labi attīstīta. Jebkurā palikšanas vietā var nopirkt autobusa biļetes uz tev nepieciešamo galamērķi, piedevām tu tiec savākts tieši no naktsmītnes. Protams, cena ir augstāka nekā vietējiem, bet, ja ņem vērā, ka bieži vien līdz autoostai tāpat jāpasūta kāds braucamais, plus vēl jāpatērē enerģija, lai izburtos, no kura pilsētas kakta kursē tev vajadzīgais buss – beigās tas pats vien sanāk. Piemēram, mans šodienas brauciens, kas ilgst divas stundas, maksā 5 USD.

Dodos Sihanouk virzienā, tiesa gan ne uz pašu miestu, bet uz deviņus kilometrus attālo Otres, kas slavena ar savām pludmalēm. Biju domājusi, ka man nāksies saviem spēkiem meklēt transportu no pilsētas uz pludmali, bet busiņš nogriežas tieši uz man vajadzīgo ceļu, jo kādam vietējam vajag uz to pusi. Biju domājusi, ka lieku pieturu manis dēļ neprasīšu un kāpšu ārā kopā ar vietējo. Tomēr, kad mana kartē atzīmētā viesnīca jau ir pusotru kilometru aiz muguras, bet buss sāk braukt pavisam “nepareizā”  virzienā, tomēr palūdzu, lai mani laiž laukā.

Veļu somu plecos un eju pludmales virzienā. Izrādās cauri ciematam iet zemes ceļš, kuram abās pusēs izvietojušās viesnīcas, bāri, ceļojumu aģentūras. Atvairu n-tos tuktuka piedāvājumus un soļoju uz kartē atzīmēto punktu. “Sēņu punkts”, tā sauc manu viesnīcu. Kaut kādām sēnēm paeju garām, navigācija rāda, ka līdz manai vietai vēl kilometrs. Kādā brīdī viesnīcas izbeidzas, bet navigācija paliek pie sava – jāiet tik uz priekšu. Kas zina, varbūt tālāk ir kādas nomaļākas viesnīcas. Kad atlikuši daždesmit metri, bet tuvējā apkaimē nav ne tik vien viesnīcu, bet pat būdiņu, saprotu, ka navigācijai vienkārši labpatikās mani izstaidzināt. Atzīmēju kartē, ka vieta neeksistē, noauju kājas un brienu atpakaļ pa pludmali.

Drīz vien atrodu savu sēņu vietu, kas, protams, atrodas ciematā. Nolikusi somu, dodos brokastīs – pasūtu augļus ar jogurtu un musli, šajā miestā lielākoties pieejami eiropeiski ēdieni. Tad dodos izpētīt apkaimi jau bez lielās somas. Ejot pa pludmali, var novērtēt dažādos šejienes bārus un viesnīcas. Kolīdz apstājies, klāt ir mazas sieviņas ar vēlmi tev veikt pedikīru, masāžu vai vēl ko nodarīt.

Kad esmu izstaigājusi mazo miestiņu krustu šķērsu, sajūtu sagurumu un, kas gan var liegt to prieku, – paguļu diendusu. Pēc tam jau jūtos daudz labāk, esmu pat gatava peldei. Atstāju somu ar visu savu iedzīvi hosteļa recepcijā un dodos uz pludmali. Tik ļoti jocīgi pārvietoties bez nekā – naudas, fotoaparāta, telefona, dokumentiem…

Nolūkoju vietu, kur jau peldas divi elementi – kopā drošāk. Lēnām brienu ūdenī – tas ir gana silts, tomēr veldzējošs, ļoti laba temperatūra. Papeldu mazu gabaliņu, tomēr, lai es galīgi neatslābtu, kompānijā parādās lillā medūziņa. Droši vien jau, ka nekaitīga, bet neko nevar zināt, tāpēc drošības pēc lienu laukā. Vairāk nekā stundu pastaigājos pa pludmali, lēnām sāk satumst. Šeit ir tādi kā divi ciemati – Otres 1 un Otres 2, kurus savieno vairāk nekā kilometru gara smilšaina pludmale ar tīru okeānu.  Arī pludmale ir diezgan tīra, tajā rakstus veido mazi krabīši, skraidīdami šurpu turpu sev vien zināmā maršrutā.

Atgriežos hostelī un esmu gatava vakariņām. Sāku sarunāties ar meiteni, kas sēž netālu. Izrādās, tāpat kā mana Pai paziņa, viņa ir no Polijas, vārdā Goša un arī dzīvo Londonā. Piedāvāju viņai kopā ieturēt maltīti un Goša labprāt piekrīt. Tā nu man atkal ir negaidīti jauka kompānija, ar ko dalīt picu un vakaru.

_dsf3195

Kad esam ieturējušās un jau apsveram domu par naktsmieru, oficiants mums vaicā, vai tiešām mēs nedošoties uz nakts tirgu, šovakar esot sezonas atklāšana. Hmm, nu labi, tad jau jāapskatās, kas tur notiek. Nokaulējam tuktuku un par diviem dolāriem abas aizvizināmies uz netālo notikumu vietu. Iesākumā viss šķiet tumšs un kluss, bet tad, kādā pagalmā, attopamies rosības vidū. Spēlē dzīvā mūzika, tiek tirgotas visādas ēdmaņas un nieki. Vienīgais jocīgais aspekts – gan viesu, gan tirgotāju vidū ir tikai ārzemnieki. Kambodža ir viena no retajām valstīm, kur likumdošana pieļauj brīvu uzņēmējdarbības veikšanu, neraugoties uz izcelsmi. No vienas puses labi, no otras – vietējie bieži vien paliek zaudētājos.

  1. gada 3. decembris, 24. diena

Izdevumi:

Nakšņošana – 5 eur

Transports – 7 eur

Proviants – 11 eur

Kopā – 23 eur

Bilance: – 235 eur

One response to “Otres pludmalē

  1. Heeei! Brauksi uz kādu no salām? Ja jā, tad silti iesaku mazāko – Koh Rong Samloem. Tā ir mierīgāka nekā Koh Rong, mazāk ballīšu. Pludmales un ūdentiņš ir vienkārši pasakains – zils,zils! Tāda sajūta, ka atrodies paradīzē. Ja nu Tev interesē, vari ieskatīties šeit, manā rakstā. Esmu aprakstījusi, kā tur nokļūt, kur dzīvot utt. https://unaspasaule.lv/2016/09/27/kambodza-paradizes-sala-koh-rong-samloem/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s