Esmu no tiem, kam gada nogalē patīk uz brītiņu piesēst. Un paskatīties mazliet atpakaļ. Un mazliet uz priekšu. Šai nodarbei piepulcējusies arī tradīcija salikt gada mozaīku no bildēm, ko caurlūkot ar savējiem pie/ap/zem eglītes. No rītdienas sāksies gada finiša spurts, tad nu „atskaitos” tagad. Kad sāku lipināt atmiņās kopā šo gadu, bija skaidrs, kā esmu... lasīt vairāk
Kategorija: Dzīve
Ieripojam piesnigušā autostāvvietā netālu no apskates objekta Līgatnes pusē – Ķūķu klintīm. Esmu jau bijusi šeit vasarā un arī pirms dažām nedēļām, tomēr arī šodien kaut kas vilktin vilka šurp. Stāvvieta ir gandrīz tukša. Gandrīz. Mašīnu un cilvēku nav, bet stāvvietas malā uz vienīgā neapsnigušā laukumiņa – neliela akmens – sēž balts runcis. Izkāpjam, sākam... lasīt vairāk
Paldiesvaldim.lv. Paldies tam, kas šo ideju radīja. Paldies vecākiem par to, ka esmu. Un kas esmu. Paldies par iespēju dzīvot zemē, kur četri vēji četrus gadalaikus dzenā. Paldies par iespēju aizbraukt kurp un kad vēlos. Redzēt klintis un bezdibeņus, palmas un kaktusus, okeānus un salas, virsotnes un alas. Un atkal atgriezties. Par to, ka ir... lasīt vairāk
Tieši pirms nedēļas šajā laikā nesteidzīgi klīdu pa Rīgas ielām. Pēc ilgiem laikiem bijām ar meitenēm iepriekšējā vakarā aizgājušas uz klubiņu un tagad vajadzēja izvēdināt ķermeni un prātu. Tā nu klīstot caur Pokrova kapiem līdz Miera ielai, pēc tam krustu šķērsu izstaigājot centru, iznāca papētīt ēkas un cilvēkus. Šoreiz par pirmajām. Lai arī lielāko dzīves... lasīt vairāk
Atveras durvis, Rihards ieripina savu lielo ceļojumu koferi, apsēžas un noliek manā priekšā 0,5 l Fantas pudelīti. Tukšu. Parasti pēc braucieniem tieku pie kādas šokolādes vai cita kāruma, bet arī šis suvenīrs ir ar garšu. Nejaušības un sakritības, īsāk sakot, stāsta garšu. Lielbritānijas pilsētā Ņūkāstlā, pabeidzis nedēļu garo apmācību ciklu ātrāk kā parasti, Rihards jau... lasīt vairāk
Šādi skati rudeņos vērojami daudzās latviešu mājās. Piemēram, pie maniem vecākiem apaļie radījumi okupējuši visu pirts priekštelpu. Pēc lasītāju vēlēšanās, padalos ar vienu no cīņas metodēm ar tiem. Tas bija pirms pāris nedēļām, kad mamma, atbraucot uz manu dzimšanas dienas ballīti, kautrīgi nolika uz galda stūra izceptu ābolmaizi – esot izmēģinājusi jaunu recepti un nezinot... lasīt vairāk
Lai arī darāmo kaudze joprojām ir ar kaudzi, šodien sēdēt mājās šķita tīrā apgrēcība. Tad nu izmetu nelielu lociņu pa dzimtajām ārēm, ar mērķi izvairīties no Siguldas un citām kupli apmeklētām vietām, tomēr iejukt lapās un rudenī. Aizbēgt uz brīdi. Tā sakot, laisties lapās. Nejaušība izvizināja pa Kangaru kalniem, izveda cauri Ķeipenei un uzveda Jura... lasīt vairāk
Ne skatīties biju plānojusi, ne šo rakstu rakstīt. Bet šovakara Sastrēgumstunda tomēr aizķēra. Negribu šeit turpināt sarunu par to, vai konkrētā iniciatīva – piešķirt uzturēšanās atļauju pret nekustamā īpašuma iegādi noteiktas summas apjomā ir laba vai peļama ideja. Plusus un mīnusus var saskatīt gana daudz, kaut tik vien noskatoties šo vienu raidījumu, kā arī gūt... lasīt vairāk
Esmu vienmēr apbrīnojusi cilvēkus, kuriem ir spēcīgas aizraušanās. Kāda lieta, par ko deg acis. Kāda joma, par kuru viņi ir gatavi runāt ar jebkuru un jebkurā diennakts laikā. Kādas zināšanas un prasmes, ar kurām dalīties. Es ticu, ka katram ir kas tāds un, ja tomēr vēl nav – novēlu atrast. Rihards, piemēram, ir open source... lasīt vairāk
„Ak, kungs, cik milzīgs!”, noelšas Lifana, ieraugot stārķi. Viņai viss šeit šķiet liels – putni, suņi, cilvēki. Viņa nekad nav redzējusi sniegu un cer to kādreiz ieraudzīt. Viņa nav lasījusi upenes, avenes, mellenes. Nav sēņojusi. Nav piedzīvojusi un darījusi daudz ko no tā, kas mūsu ikdienas dzīvē šķiet tik parasts, ka paejam garām, acis nepamirkšķinādami.... lasīt vairāk
