Par drosmi un adīkļiem!

Mēs sēžam Tomteres sieviešu adīšanas vakarā – viņas sanāk kopā reizi nedēļā – ceturtdienās. Apmainās ar padomiem un rakstiem, dzer tēju, uzkož kādu gardumu – īsāk sakot, vakarē. Tā aizrāvušās ar adīšanu, ka pērn uzcakojušas kokam, kas aug pie kluba namdurvīm, krāšņu „mēteli”, ar to tiekot vietēja mēroga ziņās.

Arī šovakar viss notiek kā ierasts, mana draudzene Diga konsultējas par jakas adīšanas finesēm, tiekam pie tējas un gardum gardas siltās ābolkūkas ar krēmu. Es mazliet bojāju kopējo ainu, turot klēpī datoru, nevis adīkli. Piedāvājumu paadīt laipni noraidu – kur tie laiki, kad pēdējo reizi adatas klabināju. I netaisos neko tādu darīt.

Trešdienās šai miestā notiek cits pasākums – vientuļo senioru kopā sanākšana. Bet otrdienās šejienes aktīvisti brauc uz netālu esošu veco ļaužu pansionātu un organizē viņiem vafeļu ēšanu un bingo vakaru. Diga iepinusies arī šajās „atrakcijās”.

Bet vēl pirms aptuveni mēneša, draudzene, kas nesen bija beigusi darba gaitas un pārcēlusies uz jaunu dzīvesvietu, ar šejieniešiem tā īsti nebija paguvusi iepazīties. Izlasījusi manu bloga ierakstu par saņemšanos un draudzības iedibināšanu ar strazdiem, pastaigājoties pa apkaimi pie sevis domājusi, ka šeit, Norvēģijā, neredz nekādu iespēju palīdzēt citiem. Un attapusi, ka teju katru dienu iet garām kādām durvīm, uz kurām rakstīts, ka tur veci un trūcīgi ļaudis var saņemt palīdzību. Diga, savukārt, saņēmusi drosmi, pieklauvējusi pie durvīm un piedāvājusi savējo. „Tad nu rīt jau iešu un palīdzēšu”, viņa man priecīgi rakstīja februāra vidū.

Šajā senioru sanāksmē iepazinusies ar kundzi, kas viņu ievilinājusi gan pansionātā, gan adīšanas klubā. Tādējādi draudzenei ir iespēja likt lietā savus bezgalīgos pozitīvās enerģijas krājumus, socializēties ar vietējiem, izzināt senos rokdarbnieču aroda noslēpumus (un to nav mazums), attīstīt valodu un vienkārši interesantāk pavadīt laiku.

Un ko es? Lepna kā balons par draudzeni. Un noadījusi pus zeķi. Ar norvēģu-latviešu rakstiem un latviešu-norvēģu apvienotajām zinībām par papēžiem.

2 responses to “Par drosmi un adīkļiem!

  1. Visas gudrības man mācīja latviešu draudzene, bet pats papēža adījums ir norvēģu stilā – kur pārcelšana un izadīšana labiskajā tiek veikta pamīšus. :)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s