Heijerdāls. Tūrs Heijerdāls.

Ko tu teiktu, ja tevi uzrunātu džeks (diezgan daiļš pēc vaiga un ar smadzenēm zem blondā matu ērkuļa) un piedāvātu apprecēties, lai burtiski uzreiz dotos uz kādu zemes nostūri, kuru pēc iespējas mazāk skārusi civilizācija? Pavadīt dienas bambusu birzīs, ēdot mango augļus, plunčājoties dabīgā akmens baseinā un tamlīdzīgi. Pirmajā brīdī izklausās valdzinoši, it īpaši, ja paēduši sēžam mīkstā dīvānā, patīkami siltā istabā. Komplektā ar mango un baseinu nāk arī skorpioni, tveice, moskīti, iezemieši, izolētība no ierastās vides un sabiedrības. Kura tā kaitina, kad ir blakus, kura tā pietrūkst, kad ir nesasniedzama.

Bet Līva saka „jā” un kopā ar norvēģu ceļotāju un pētnieku Tūru Heijerdālu dodas uz Fatihuvas salu Polinēzijā. Viņiem izdodas pārliecināt sabiedrību un aizbildināties ar paraugu vākšanu zinātniskiem mērķiem, lai pazustu šajā zemes nostūrī. Iesākumā viņiem veicas labi un abi tiek galā ar džungļu dzīvi „paradīzē” – ceļot bambusa namiņus, ēdot augļus un tērgājot ar vietējiem. Bet drīz vien attiecības ar iezemiešiem kļūst saspīlētas un pats galvenais – abiem piemetas veselības kaites, kas šos atgriež „pie prāta” un civilizācijas.

Tūrs Heijerdāls pasaules uzmanību gan vairāk piesaistīja ar saviem izbraucieniem ar plostiem. Pāri okeāniem. Viņa mērķis, dodoties šajās ekspedīcijās, bija praktiski un personiski pierādīt, ka bijis iespējams ar konkrētu civilizāciju rīcībā esošajiem materiāliem un tehnoloģijām uzbūvēt peldlīdzekļus, kas ļautu cilvēku grupām pārvietoties pa pasauli daudz plašāk un senāk nekā tika pieņemts līdzšinējās aplēsēs. Apliecinājumu savām teorijām viņš guva arī ieklausoties senās leģendās un salīdzinot kultūras un arhitektūras liecības dažādās pasaules malās, kas bija neticami līdzīgas.

Pirmajā ekspedīcijā tiek izmests slaids lociņš pa Kluso okeānu no Peru līdz Polinēzijai, pierādot, ka pirmie Polinēzijā varēja ieceļot ļautiņi no Dienvidamerikas, nevis Āzijas, kā tajā laikā bija pieklājīgi domāt. Heijerdāls no balsas koka uzbūvēja plostu un kopā vēl ar 4 džekiem nokuģoja 8000 km. Pēc tam uzrakstīja grāmatu – bestselleru, par ceļojuma laikā uzfilmēto dokumentālo materiālu saņēma Oskaru, un vispār kļuva slavens. Plostu un pašu ekspedīciju sauca Kon-tiki – un tās vārdā nosauks arīdzan šis muzejs Oslo, kurā viesojos. Un vēl – pēc šī notikuma Heijerdāls izšķiras no Līvas, lai pavisam drīz apprecētos vēlreiz (ar Ivonnu), bet, laikam dzirdējis latviešu populāro teicienu par labām lietām, izšķiras un apprecas trešo reizi (ar Žaklīnu), nu jau 82. gadu vecumā.

Lai gūtu apliecinājums savām teorijām, no 1955 – 56. gadam Tūrs aktīvi ņemas pa Lieldienu salām, rokot ārā Lielos Vīriešus, kas kopš bērnības ir mani sapņu tēli. Viņš pēc Kon-tiki brauciena turpina vākt pierādījumus, savijot antorploģiskas vietējo ļautiņu pazīmes ar senām mutvārdu leģendām, protams, arī daudz ko izrokot iz zemes un nosakot attiecīgo celtņu un priekšmetu vecumu.

Tad viņam apnīk šitas zemes nostūris un, lai pierādītu, ka senie ēģiptieši vēl pirms Kolumba viesojušies Ziemeļamerikas tuvumā, Tūrs 1969. gadā izlemj pakuģot pa Atlantijas okeānu ar plostu, kas būvēts no papirusa pēc labākajām ēģiptiešu tradīcijām. Izbraukuši no Ēģiptes, džeki nokuģo ap 5000 km, un tad plosts izjūk. Tomēr Tūrs ir pārliecināts, ka tas noticis nevis sliktu seno prototipu, bet gan mūsdienu draņķīgā izpildījuma dēļ un uzbūvē nākamo plostu – Ra II. Šim eksemplāram izdodas veiksmīgi sasniegt Barbadosu un tagad tas lepni gozējas muzeja viducī. Šajā braucienā zinātniekam bija vēl kāds ģeķīgs plāns – viņš kuģotāju komandu veidoja no visdažādāko nacionalitāšu, rasu un reliģijas pārstāvjiem, kuriem nevienam nepiemita kuģošanas prasmes. Viņš ilgojās palūkoties, kā šāda komanda uzvedas izolētos un ekstrēmos apstākļos, lai pierādītu, ka mums ir maza cerība, ka ļaudis ar dažādu „fonu” varētu sadzīvot arī mazliet lielākā pleķītī, ko sauc par zemeslodi. Un vēl šajā ekspedīcijā viņi sazvejoja jūrā pirmos naftas gabalus un nogādāja Apvienotajām Nācijām ar tekstu, ka tas nav lāgā, okeāns tiek piesārņots.

Heijerdāls nerimstas un 1977. un 78. gadā no niedrēm uzbūvē Tigris laivu. Šoreiz, lai gūtu apliecinājumu pieņēmumam, ka starp Mezopotāmiju un Indas upes ieleju (mūsdienu Pakistānu) pastāvējusi tirdzniecība un pārvietošanās. Tirgis uzbūvēts Irākā un kuģojis cauri Persijas līcim uz Pakistānu, tālāk kuģojot Sarkanajā jūrā. Viņa nemiera gars nerimās un arī pēc Tigris viņš turpināja preparēt pasaules pieņēmumus un šūpot tos kā viļņi viņa plostus. Bet Tigris piemeklēja cits liktenis.

Pēc aptuveni piecu mēnešu būšanas jūrā tas joprojām bija pie labas veselības, bet tika sadedzināts Džibutijā, 1978. gada 3.aprīlī, lai protestētu pret karu, kas plosījās Sarkanās jūras krastos un Somālijas pussalā. Pamatojumu šādai rīcībai Heijerdāls pauda atklātā vēstulē Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram Kurtam Valdheimam (ļoti aptuvens tulkojums).

“Šodien mēs sadedzinām mūsu lepno kuģi… lai protestētu pret nehumānu rīcību 1978. gada pasaulē.. Tagad mēs esam spiesti apstāties pie Sarkanās jūras ieejas. Pasaules civilizētāko un attīstītāko nāciju militāro lidmašīnu un karakuģu ielenkumā, mēs esam saņēmuši noraidījumu no draudzīgu valdību puses drošības apsvērumu dēļ piestāt jebkur citur, izņemot mazo, joprojām neitrālo Džibutijas republiku. Visur citur ap mums brāļi un kaimiņi ir iesaistīti slepkavībās, izmantojot tādu cilvēku līdzekļus, kuri vada cilvēci mūsu kopīgajā ceļā uz trešo gadu tūkstoti.

Ar šo mēs vēršamies pie cilvēkiem visās industriālajās valstīs. Mums jāpamostas no mūsu laikā notiekošā vājprāta.. Mēs visi esam bezatbildīgi, ja vien nepieprasām no atbildīgajiem lēmumu pieņēmējiem, ka modernais bruņojums vairs nebūtu pieejams cilvēkiem, kuru iepriekšējo kauju šķēpus un zobenus konfiscējuši mūsu priekšteči.

Mūsu planēta ir lielāka nekā niedru kūļi, kas mūs nesuši pāri jūrām, bet pietiekami maza, lai piedzīvotu tos pašus riskus, ja vien mēs, kas joprojām esam dzīvi, neatvērsim savas acis un prātus izmisīgai nepieciešamībai pēc inteliģentas sadarbības, lai izglābtu paši sevi un mūsu kopējo civilizāciju no tā, kas mūs draud pārvērt grimstošā kuģī.”

One response to “Heijerdāls. Tūrs Heijerdāls.

  1. Atpakaļ ziņojums: Pie visa vainīgas grāmatas | mugursoma.lv·

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s