Ko iesākt ar baltu kaķi baltā sniegā?

IMG_5730Ieripojam piesnigušā autostāvvietā netālu no apskates objekta Līgatnes pusē – Ķūķu klintīm. Esmu jau bijusi šeit vasarā un arī pirms dažām nedēļām, tomēr arī šodien kaut kas vilktin vilka šurp. Stāvvieta ir gandrīz tukša. Gandrīz. Mašīnu un cilvēku nav, bet stāvvietas malā uz vienīgā neapsnigušā laukumiņa – neliela akmens – sēž balts runcis.

IMG_5728Izkāpjam, sākam runāties – kur šis tāds iegadījies nekurienes vidū. Vārds pa vārdam un viņš mūs atzīst par labu kompāniju un kā sunīts tek līdzi. Aizejam krietnu gabalu kopā līdz Gaujai un, kamēr mēs veramies ziemīgajā straumē, baltais kamols strīķējas ap kājām. Runcis izskatās labi kopts un barots, bet drusku tā kā apaukstējies. Izklaidējas, noklīdis, izmests? Ko ar šo darīt?

IMG_5723Izmantoju iespēju „zvans draugam” un sazinos ar pirmo cilvēku, kas man asociējas ar Zvērglābi – kursabiedreni Sarmīti. Viņa apstiprina, ka patiesi varētu būt visi varianti. Varbūt runcis vienkārši pastaigājas, varbūt gājis meitās, bet pirmais sniegs šo dezorientējis un tagad viņš nevar atrast mājupceļu un varot būt arī bēdīgākais variants – ka esam sastapušas kārtējo kādam apnikušo mājdzīvnieku, kurus bieži atstājot vietās, kur apgrozās cilvēki. Padoms Nr. 1 – apklaušināt apkārtējo māju iedzīvotājus, Nr. 2 – zvanīt vietējai pašvaldības policijai.

IMG_5753Sākam ar pirmo. Iesēdinām kundziņu mašīnā, šis uzreiz iekārtojas uz auto priekšējā paneļa un, siltumā pievēris acis, sāk murrāt. Kratāmies pa bedraino ceļu līdz tuvējām mājām. Atstāju draudzeni ar kaķakungu mašīnā un klauvēju pie durvīm. Atskan rejas, tad saimnieka balss, kas apklusina duksi. Pa durvju šķirbu sākumā izspraucas viegli iesirms un pārbarots kollija deguns, pēc brīža parādās omulīgs saimnieks labākajos gados.

Izstāstu par mūsu neparasto sastapšanos un kungs sāk smaidīt. Vai tas eksemplārs esot balts un apaļš. Ir gan. Kunga sieva esot pirms kāda mēneša pie klintīm redzējusi baltu un resnu runci, arī safotografējusi.
– Iespējams, ka zvērs ir no kaimiņu mājām, – kungs saka un norāda uz kūpošu skursteni upes pusē.

Atviegloti uzelpojam, ka piepildījusies labākā versija. Aizvizinām nebēdni atpakaļ uz stāvvietu un ar tīru sirdsapziņu izsēdinām vietā, kur šo sastapām. Atpakaļgaitas spogulī mūs pavada viegli vīlies skatiens, ka piedzīvojums tik ātri beidzies.

IMG_5745

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s