Tikko izgājusi no alberģes, ienirstu miglā. Esmu startējusi pirms septiņiem, savā iemīļotākajā laikā. Ja izeju tuvāk astoņiem vai pēc, nejūtos tik labi. Man patīk apziņa, ka ap desmitiem, vienpadsmitiem ir noieta vismaz puse plānotā dienas maršruta. Tad var mierīgu sirdi un labi padarīta darba sajūtu iemalkot kafiju un atpūsties. Un, pats galvenais – ja laiks... lasīt vairāk
Kategorija: Stāsti
Atkal ceļā mēs :)
Šorīt ļauju sev gulēt maksimāli ilgi. Pieceļos vēlu, bet tāpat nejūtos izgulējusies. Sakrāmējos, noeju līdz virtuvei un gribu uztaisīt zaļo tēju līdzņemšanai. Vāciete – apkopēja sit pie pulksteņa un stāsta, ka jau esot 8 un tas ir laiks, kad visiem jāpazūd kā divi deviņi. Es ieslēdzu ūdens kannu un piesitu pie sava pulksteņa un saku,... lasīt vairāk
Rīts sāks ar somu krāmēšanu. Šoreiz tas jādara apdomīgāk, jo esmu nolēmusi pirmo reizi izmantot lielās mugursomas pārsūtīšanas pakalpojumu. Par 4 eiro var nosūtīt savu bagāžu uz nākamo alberģi. Daži šo pakalpojumu izmanto visu laiku. Katrai dienai man tas šķiet pārāk dārgi (citviet jārēķinās par ar 7 – 8 eiro), bet šodien – kad ieplānots... lasīt vairāk
Pēc ilgiem laikiem esmu pilnīgi neizgulējusies. It kā nepietiktu ar to, ka mēs guļam pagrabā, drēbes nav izžuvušas un alberģē strādājošie cilvēki šeit ir nelaipni, mūsu milzu guļamistabā iegadījies krācējs, kas pretendētu uz kādu no godalgotajām vietām krācēju sacensībās. To, ka ne es vienīgā to novērtēju, var dzirdēt pēc cilvēku sačukstēšanās nakts vidū. Saturu nedzirdu,... lasīt vairāk
Palikšana alberģes otrajā stāvā, istabiņās pa četri, maksāja 10 eiro, bet gulēšana pirmajā stāvā ar lielāku guļvietu skaitu – 5 eiro. Līdz vēlai pēcpusdienai man šķita, ka pirmajā stāvā būšu vienīgā, bet finālā tomēr uzradās vēl divas meitenes un viens puisis. Tāpat, tā kā neviens nekrāca, šī bija izcili mierīga nakts. Esmu uz ceļa īsi... lasīt vairāk
Esmu augšā pirms sešiem. Tā jau alberģe jauka, bet, sakarā ar to, ka nams ir vēsturisks un dikti vecs, kolīdz kāds pieceļas un pārvietojas, visa ēka čīkst un līgojas. Un pamodina tādus kā mani. Tad nu ceļos ar augšā, sagaidu Sesilju un dodamies ceļā. Hilarija un citi jaunieši iestrēgt jau pirmajā bārā, mēs otrajā –... lasīt vairāk
Šorīt esam čaklāki kā saule – mēs jau augšā, šī vēl vārtās mākoņu pēļos. Bet pēļi šorīt skaistu skaistie – pamatā violetos toņos. Izejam no alberģes kopā – brāļi, Sesilja, es un vēl vairāki entuziasti. Pamazām brāļi attālinās, bet sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka kāds soļo tikpat lēnām kā es – Sesilja. Lēnām čāpojam... lasīt vairāk
No rīta atvados no bulgārietes un ungārietes. Arī viņas, līdzīgi kā Jākobs, nolēmušas palikt Leonā vēl vienu dienu. Meitenes man pastāsta, ka šeit dodot arī brokastis. Tomēr, ieraugot cilvēku pārpildīto telpu, nolemju brokastis ieturēt vēlāk – kādā vientuļākā vietā. Leonas ielās dažam labam sestdienas vakars vēl nav noslēdzies. Viens pretimnācējs, mani ieraugot, uzrauj dziesmiņu par... lasīt vairāk
Vakar vakarā, klīstot pa pilsētiņas ielām, konstatēju, cik tomēr ir patīkami, ka beidzot var pastaigāties tāpat vien, prieka pēc, nedomājot par katru lieko soli. Pirmajās dienās, pārkāpjot alberģes soli, vienīgā doma bija – tikt līdz gultai. Un pēc tam sevi ar grūtībām varēja piespiest aiziet pāris soļus līdz vakariņu vietai. Pēc pastaigas veikalā papildinu pārtikas... lasīt vairāk
Alberģē atgriežos mirkli pēc astoņiem vakarā. Kad ienāku virtuvē, visi jau sēž pie galdiem un ir notiesājuši salātus. Atvainojos par nokavēšanos un ar prieku konstatēju, ka man ar vēl palicis salātu pikucītis vienā no bļodām. Kamēr domāju – nez vai būs vēl kaut kas ēdams – tiek ienestas lielas, kūpošas bļodas ar kartupeļu sautējumu mērcē.... lasīt vairāk
