Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Saule vīna darītavā
Stāsti 21 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Šorīt esam kā gurķīši un relatīvā rīta agrumā sēžamies auto un dodamies uz galveno Mendozas atrakciju – vīna darītavas apmeklējumu. Herardo ir atradis vienu no retajām, kas strādā arī svētdienā – Dolium vārdā. Mēs jau rīt dodamies tālāk un būtu nelāgi pamest šo pilsētu, neiegriežoties nevienā vīna darītavā. Populārākais veids šeit ir to darīt uz... lasīt vairāk
Pipari un slinkums
Stāsti 21 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Vakardienas nogurdināti, dienu sākam vēlu un lēnām. Smejamies, ka šodien mūsu kustības līdzinās dzīvniekiem sliņķiem. Lai izvēdinātu galvu, aizčāpoju uz diezgan tālu esošu veikalu un sapērku proviantu pusdienām. Uz neko intelektuālu šodien neesmu spējīga, bet pagatavot ēst – to gan. Lēnā garā meistaroju savu iecienīto ķirbju – lēcu zupu, puiši snaikstās ap katliem un saka,... lasīt vairāk
Snuķi un skuķi
Stāsti 21 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Nedzirdu Herardo aizejam arī no rīta, kad pamostos, dzīvoklis atkal ir tukšs, tikai pēc dažu mantu citāda novietojuma saprotu, ka mans namatēvs šonakt ir bijis mājās. Feisbukā redzu, ka arī Rafaēls ir tikko augšāmcēlies, drīz vien satiekamies, ieturam brokastis kopā un dodamies dienā. Pastaigu sākam ar pāris slēpņu atrašanu. Pie manis jau vairāk kā mēnesi... lasīt vairāk
Čūskas un vīns Mendozā
Stāsti 21 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Mēs braucam pa šoseju un lietus gāžas no visām pusēm. Logs ir aizsvīdis un daudz neko nevar redzēt, bet var just, ka autobuss lēnām pārvēršas par kuģi un tas peld no vienas šosejas malas uz otru. Pēkšņi es tālumā ieraugu milzīgu cunami vilni parādāmies – es saprotu, ka tas nāk mūsu virzienā, bet man nav... lasīt vairāk
Atpakaļ Buenosairesā: tango un kilograms gaļas
Stāsti 16 aprīlis, 2015 2 komentāru
„Tava istaba ir tieši tādā kārtībā, kādā tu to atstāji un gaida tevi. Es atvēršu logu, lai atbraucot tur būtu svaigs gaiss”, raksta man Čārlijs, kad paziņoju viņam savu atgriešanās datumu. Tā arī ir – atslēdzu durvis, uzkāpju savā tornī un ar mīļumu aplūkoju istabu – jūtos gandrīz kā atgriežoties mājās, viss tik pazīstams un... lasīt vairāk
Vienmēr kopā roku rokā Montevideo
Stāsti 15 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Saule kā katru vakaru apzeltī Montevideo pludmales smiltis un pa burzmu piešķir arī mūsu ādai zeltainu mirdzumu, kurā pazūd rievas un krunciņas, raizes un ikdiena. Manas acis saulrietā vienmēr kļūst sūnu zaļas, bet viņa ikdienā pelēcīgās top zilas kā debesis maijā. Viņa rokas ir stiprākas par vēju, kas ik pa laikam brāzmaini pieskaras mugurai un... lasīt vairāk
Rikšiem un aulekšiem
Stāsti 13 aprīlis, 2015 3 komentāru
Lai tiktu pie brokastīm, jādodas uz centrālo hosteli. Šeit brokastis ir pieejamas līdz pat 11, mēs arī ierodamies īsi pirms noteiktā laika beigām. Lēnām malkojam kafiju un maizi ar saldo „dulche de leche” (karamelizētu kondensēto pienu) un vērojam, kā aiz loga līst lietus. Ir tāda slinka noskaņa, esam gana „skrējuši” pēdējās dienas, tāpēc, atgriezušies savā... lasīt vairāk
Roka, hipiji un vieni paši hostelī
Stāsti 13 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Rītu sākam ar Punta del Este simbola, milzīgas rokas skulptūras, apskati. Tā ir tik populāra, ka noķert brīdi bez cilvēkiem īsti nav iespējams. Nofotografējam grupas „dienas foto”, kā nu varam, un dodamies prom. Kopumā man šī pilsēta patika vismazāk – tāds Urugvajas Maiami variants. Jau drīz esam nomaļākās vietās, izstaigājamies gar okeāna krastu un apskatām... lasīt vairāk
Vilaro apburta
Stāsti 13 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta stūrējam laukā no Montevideo un pa piekrasti virzāmies uz Urugvajas austrumiem, šodien gribam tikt līdz Punta del Este. Visi pārējie ir trakoti priecīgi ieraudzīt okeāna krastu, mani tradicionālās pludmales nesaista un ceru, ka ceļojumā tiksim arī līdz kādai vietai, kur ar okeānu varēs aprunāties „šaurākā lokā”. Pa ceļam piestājam vienā no apdzīvotām vietām,... lasīt vairāk
Mūzikas skaņas un salsas soļi
Stāsti 12 aprīlis, 2015 Viens komentārs
Šajā viesnīcā brokastis nedod, tāpēc gribam atrast kādu maizes ceptuvi un nopirkt kaut ko brokastīm. Tomēr, meklējot izbraukšanu no pilsētas, pa ceļam neviena negadās, un attopamies uz vientuļas šosejas neēduši. Tomēr, kad katrs izrevidējam savus pārtikas krājumus un padalāmies ar pārējiem, jūtamies diezgan labi ieturējušies. Mēs visi pieci esam šoferi, tāpēc varam regulāri mainīties un... lasīt vairāk