Saule vīna darītavā

Stāsti

Šorīt esam kā gurķīši un relatīvā rīta agrumā sēžamies auto un dodamies uz galveno Mendozas atrakciju – vīna darītavas apmeklējumu. Herardo ir atradis vienu no retajām, kas strādā arī svētdienā – Dolium vārdā. Mēs jau rīt dodamies tālāk un būtu nelāgi pamest šo pilsētu, neiegriežoties nevienā vīna darītavā. Populārākais veids šeit ir to darīt uz velosipēda, bet Rafaēls, kas tādā braucienā ir piedalījies vienā no savām pirmajām dienām, atzīst, ka šajās degustācijās piedāvātais vīns esot bijis pilnīgs draņķis.

Dolium vīna darītava ir ģimenes bizness, mūs sagaida dibinātāja mazmeita Sol jeb Saule vārdā. Vectēvs pirms pāris gadiem devies uz labākiem vīna laukiem un tagad biznesu pieskata viņa dēls un mazbērni. Saulei piestāv viņas vārds – meitene ir glīta un smaidīga, man nāk smiekli, kad vēroju savu ceļabiedru sejas (ievērtējiet bildi) – viņi skatās uz Sauli kā eņģeli. Mani meitenē valdzina kas cits – viņa par savu darbu runā ar patiesu aizrautību. Vienmēr esmu cienījusi cilvēkus, kas savu darbu, neatkarīgi no tā, kas tas būtu, dara ar degsmi.

_DSF1010

Šodien esam divas kompānijas, kas pieteikušās apmeklējumam un Saule sadala uzmanību starp diviem galdiņiem. Galvenais moments, protams, ir vīnu degustācija. Saule katru reizi atnes trīs vīna šķirnes, sapilda mums glāzēs, tad mēs tās pagaršojam un cenšamies uzminēt, kas ir kas. Kad esam nonākuši pie mūsu spriedumiem, viņa atgriežas ar tām pašām pudelēm, parāda etiķetes un mazliet pastāsta par katru no vīniem. Rafaēls ar savu profa degunu diezgan bieži pareizi uzmin gan vīnogu šķirnes, gan to, kurš no tiem ir kvalitatīvākais (un dārgākais). Paralēli vīnam nobaudām arī eko-šmeko salātus un kūku. Kad esam salīdzinājuši vīnus 13, dodamies pagrabā aplūkot ražotni.

Meitenes vectēvs bijis inženieris un nolēmis vīna darītavu iekārtot pazemē, lai tajā visu laiku būtu konstanta, vīnam piemērota temperatūra. Virszemes darītavas bieži patērē daudz enerģijas vasarās dzesējot telpas, bet ziemā tās sasildot. Nesen viņi sākuši pildīt vīnu plānāka stikla pudelēs, kas padara eksporta kravas vieglākas. Šī vīna darītava daudz domā par procesu efektivitāti, kas ļauj nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – ietaupīt izmaksas un strādāt videi draudzīgāk. Saule lepojas ar vairākiem nesen saņemtiem sertifikātiem, kas apliecina kompānijas augstus kvalitātes standartus un videi draudzīgu attieksmi. Uz atvadām iegādājamies pāris pudeles vīna, kas mums gāja pie dūšas vislabāk.

Ir gana agrs un Herardo piedāvā mūs aizvizināt līdz ezeram, kas apgādā visu Mendozu ar dzeramo ūdeni. „Sure”, saka Rafaēls. „Of course”, saku es un mēs dodamies ceļā. Ezers ir kalnu ielenkts, ūdens tajā ir dzidrs. Mēs paņemam vienu no vīniem, atrodam jauku vietu piesaulītē, piesēžam un izbaudām mirkli. Saku Rafaēlam, ka pietiek vazāties pa pilsētām, ir atkal jāatgriežas pie dabas. Drīz, pavisam drīz.

Atpakaļceļā piestājam nelielā kafejnīcā kalna galā, kas pieder kādai Herardo draudzenei. Viņa nav varējusi atrast darbu, tāpēc kopā ar ģimeni nolēmuši izveidot biznesu un strādāt paši sev. Vispār Herardo mūs šovakar diezgan nošokē. Esam gana sadraudzējušies un viņš mums stāsta par dzīvi Argentīnā – grūtībām atrast darbu, neticamo korupcijas līmeni, darba devēju attieksmi. Izdzirdot kārtējo stāstu, mēs korī noelšamies „oh, shit!”. Pēc tam esam viegli nomāktā noskaņojumā, mēs zinājām, ka šeit ir problēmas, bet nevarējām iedomāties kādā mērogā. Herardo ierastajā optimismā mūs mierina un saka, lai mēs priecājamies – tagad salīdzinoši situācija mūsu valstīs vairs nemaz nešķiet tik slikta esam. Lai nomainītu noskaņojumu, ķeramies pie mūzikas terapijas – šoreiz „izglītojam” cits citu, atskaņojot grupas, ko pārējie nepazīst. Vakaru noslēdzam ar ievadkursu argentīniešu mūzikā, klausāmies Charly Garcia, Sumo un vēl šo to, kā arī stāstos par pašiem mūziķiem, kas ir diezgan kolorītas personības.

19. aprīlis, 166. diena

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.