Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Siem Reap apkaime no velo perspektīvas
Stāsti 11 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Septiņos no rīta paraugos uz mūsu desmitvietīgo istabu, un skats ir kā parasti – pretējā galā šņāc Maurus, visas pārējās gultas ir tukšas. Cīruļi. Bet, protams, šeit ir jēga piecelties agrāk, kamēr saule vēl nekarsē, tad pagulēt diendusu un atkal doties dzīvē vakarā. Neesmu izlēmusi, vai nomāt velosipēdu hostelī vai kaut kur pilsētā, tāpēc sāku... lasīt vairāk
Dejas un fotogrāfijas
Stāsti 11 decembris, 2016 Viens komentārs
“Mēs pavisam noteikti vēl satiksimies”, saka Oļa, un mēs apskaujamies uz atvadām. Samīļoju arī ķīniešus, kas atdevuši savai tautībai vismaz daļu uzticības kredīta. Jaunieši dodas stopēt uz kaimiņu pilsētu, es palieku apdarīt rakstu darbus. Kad tie ir galā, aunu kājas un dodos uz pilsētas centru. Ejot garām vakardienas masāžas vietai, sanāk smiekli – vajadzēja jau... lasīt vairāk
Oļa
Stāsti 10 decembris, 2016 2 komentāru
“Vai es pareizi esmu uzminējusi akcentu?”, vēršos pie blakus galdiņa sēdošās meitenes. Oļa atplaukst smaidā, atbild krieviski un pārsēžas pie mana galdiņa. Kopā ar savu kafijas paciņu un ūdens termosu – viņa dzer kafiju tieši tādā pašā veidā kā es, vienkārši aplejot malto kafiju ar karstu ūdeni. Baltkrieviete līdz šejienei nonākusi ar stopiem no Minskas.... lasīt vairāk
Ankorvata klusums un mūka pašportrets
Stāsti 9 decembris, 2016 4 komentāru
Ejot uz Ankorvata pusi pa tumsu, spriežam ar meitenēm, kura būtu labākā saullēkta vērošanas vieta – varbūt jāapiet templim no otras puses, varbūt jākāpj augšā tornī. Kad nonākam pie tempļa, saprotam, ka diskusijas bijušas liekas – lēktu var vērot pie viena vai otra ūdens klaja abpus ceļam, pārējā teritorijā tūristi netiek ielaisti. Pateicos meitenēm par... lasīt vairāk
Tempļi un ķīnieši
Stāsti 8 decembris, 2016 6 komentāru
Tuktuka šoferi ir lieliski informēti par nakts autobusa pienākšanas laiku un, kolīdz izkāpjam no busa, mūs apstāj bariņš ar saviem “madam, tuktuk, where are you going?”. Tā kā mans divu dolāru hostelis atrodas pilsētas nomalē, saprotu, ka šoreiz vajadzēs ar šiem draudzēties. Nokaulēju cenu no pieciem līdz trim dolāriem un varam braukt. Kad nonākam pie... lasīt vairāk
Autobusu piedzīvojumi
Stāsti 7 decembris, 2016 Viens komentārs
Garākie un krāšņākie ieraksti parasti rodas no rīta, īpaši tad, ja nekur nav jādodas un var vēlreiz lēnītēm pārcilāt iepriekšējās dienas notikumus un izjūtas. Tā nu pāris stundas malkoju rīta kafiju un rakstu, pēc tam dodos ierastajā pastaigā gar jūru. Man, kā pludmaļu nemīlim, šī vieta patiesībā ir diezgan labi iepatikusies, gandrīz vai žēl, ka... lasīt vairāk
Divas sekundes erotikas
Stāsti 6 decembris, 2016 2 komentāru
“Ikviens būs rāmā vasaras dienā noraudzījies ezera, upes vai dīķa dziļumā. Kad viņš kaut mirkli tur būs skatījies, viņu aizgrābs velgā atstaroto lietu skaistums un ilgāki viņš pakavēsies to aplūkošanā nekā tad, kad viņš uz visām šīm parādībām raudzītos virs zemes. Jo ir liela izšķirība starp patiesām un atstarotām lietām.” Guļu pludmalē un lasu šīs... lasīt vairāk
Atkritumi paradīzē
Stāsti 5 decembris, 2016 3 komentāru
Goša ir norezervējusi izbraucienu ar laivu uz trim salām, un esmu vieglu prātu nolēmusi pievienoties. Atkal jau desmit minūtes pirms paredzētā laika klāt ir savācējautobuss, kas iesākumā mūs aizvizina līdz Sihanouk pilsētiņai. Braucot caur to, priecājos, ka palieku Otres, jo pilsēta izskatās pēc bardaka. Ir cilvēku pilns, un, par spīti svētdienai, visās malās klaudz āmuri,... lasīt vairāk
Otres pludmalē
Stāsti 4 decembris, 2016 Viens komentārs
“Autobuss tevi jau gaida”, paziņo hosteļa darbinieks. Malacis autobuss, atbraucis desmit minūtes ātrāk nekā bija solīts, tīrais brīnums, ka esmu jau sataisījusies. Vispār transporta sistēma tūristiem Kambodžā un arī citās Āzijas valstīs ir diezgan labi attīstīta. Jebkurā palikšanas vietā var nopirkt autobusa biļetes uz tev nepieciešamo galamērķi, piedevām tu tiec savākts tieši no naktsmītnes. Protams,... lasīt vairāk
Rīts ar jaguāriem
Stāsti 2 decembris, 2016 6 komentāru
Lēnām malkoju rīta kafiju, kad uz letes parādās divi strīpaini kaķīši, kas šeit dzīvo. Pēc brīža uzzinu, ka “kaķīši” īstenībā ir jaguāra mazuļi, kas pieauguši sver pat 16 kilogramus. Un, ko jūs darīsiet, kad “kaķīši” izaugs, interesējos. Nu, palaidīsim brīvībā. Mja, esam diezgan pārsteigti gan par faktu, ka parasts hostelis var tā vienkārši turēt jaguāra... lasīt vairāk