Kategorija: Ceļā

Pūce un dinamīts
Stāsti 9 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Ceļamies pa tumsu, lai jau 6 no rīta būtu autobusa pieturā – tas ir vienīgais autobuss dienā, kas kursē gar nacionālo parku. Tāda pati situācija ir vakarā, vienīgais transports kursē ap septiņiem. Mūs samiegojušos izlaiž pie Quaquil nacionālā parka un sākam soļot uz ieejas pusi. Pie ieejas ēkas lodziņa piestiprināta zīmīte, ka parks tiek atvērts... lasīt vairāk
Vai pasaule tiešām ir maza?
Stāsti 7 februāris, 2015 2 komentāru
7 no rīta esmu sapakojusies, izmazgājusi matus aukstā dušā un gatava ceļam. Precīzs kā pulkstenis kempinga teritorijā ieripo Sergio džips. „Klau, es jau domāju, ka tu ieradīsies Dienvidamerikas septiņos”, ķircinu viņu. „Tikai ne tad, kad jāpaspēj uz lidmašīnu”, Sergio paskaidro. Dodamies ceļā un jau pirmajā pagriezienā aiz kalniem iznirst maza un spoža varavīksne. Kalnu upes... lasīt vairāk
Kameņu uzbrukums un vārnas apskāviens
Stāsti 6 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Viens no iemesliem, kāpēc esmu šoreiz izvēlējusies braukt ar autobusu, nevis stopēt, ir tas, ka autobusā var mierīgi rakstīt, bet stopējot nu nekādi – ne ķerot mašīnas, ne sēžot tajās. Tā nu esmu pieveikusi garo pārgājiena rakstu un man vel paliek pāri laiks, lai drusku pagulētu. Īsi pirms vieniem esmu Esquel pilsētā, manas naktsmājas ir... lasīt vairāk
Eņģelis kalnos
Stāsti 5 februāris, 2015 4 komentāru
„Meitenes, celieties, jūsu pietura”, mums sauc autobusa konduktors. Paķeram savas mugursomas un pusaizmigušas izveļamies uz šosejas lietū. Netālu ir autobusa pietura ar nojumi, skriešus metamies uz to. „Klau, varbūt paēdam brokastis un pagaidām, kamēr lietus rimsies?”, piedāvāju savām ceļabiedrenēm un viņas šo domu atzīst par gana prātīgu esam. Šodienas laika prognoze solīja, ka līdz 9... lasīt vairāk
Šokolādes ekspertes un kaķis teltī
Stāsti 3 februāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Arī šodien mēs neaizgājām pārgājienā. No rīta Bariloche, kur parasti saule priecē no rīta līdz vakaram, gāž tā, ka neredz tuvējos kalnus, zibeņi šaudās uz visām pusēm. Rikijs mūs pa ceļam uz darbu izlaiž autoostā, mēs nopērkam biļetes kopējam braucienam rīt un katra savējās – ceturtdien es beidzot virzos tālāk, kaut kāds ārprāts, kā te... lasīt vairāk
Pingvīna anatomija
Stāsti 3 februāris, 2015 Viens komentārs
Ir pagājusi viena nedēļa, kopš noslēdzās operācija Pingvīns un man šķiet, ka tas ir labs laika attālums, lai atskatītos uz to, kas notika. Šis ieraksts gan pamatā būs mērķēts „sausiņiem” un manas „iepriekšējās dzīves” cīņu biedriem, kuriem patīk cipari. Man burti vienmēr ir bijuši tuvāki, bet arī cipariem nav ne vainas. Pirms ķeros pie tiem... lasīt vairāk
Laiks un prieks
Stāsti 2 februāris, 2015 2 komentāru
Nekādā pārgājienā mēs tomēr neaizejam – jau otro dienu pēc kārtas. No tām vienu atkal ziedoju datora kungam, otru… nu, jūs pēc bildēm sapratīsiet. Galvenais iemesls mūsu plānu izmaiņām – Elodī nejūtas labi. Un doties kalnos ar švaku veselību nevajag. Man būtu, ko stāstīt, bet šķiet, ka šī ir reize, kur var atļaut fotogrāfijām runāt... lasīt vairāk
Satelīts un dzīves jēga
Stāsti 1 februāris, 2015 4 komentāru
No rīta kopā ar divām vācu un vienu franču meiteni dodos līdz 20. autobusa galapunktam, lai apskatītu kalnus un ezerus. Īpaši labi saprotos ar franču meiteni, viņas vārds ir Elodī. „Nu, tā kā „melody”, tikai bez „m””, viņa parasti saka visiem, kas nevar atcerēties viņas vārdu. Iepriekšējā vietā, kur kaučsērfojusi, puišiem nav palīdzējis arī tas,... lasīt vairāk
Buča raķetei
Stāsti 31 janvāris, 2015 Viens komentārs
Samīļojam Viku, kas dodas San Martin virzienā, un pašas ejam uz pilsētas centru, lai tur sēstos autobusā un aizvizinātos līdz Campanario – kalnam piepilsētā, no kura paveroties neticami skaisti skati. Mana šodienas sabiedrotā ir Emīlija no Jaunzēlandes, kas ir 22 gadus jauna un visnotaļ saprātīga būtne. Nonākušas pie kalna, apsveram iespēju tikt kalnā pacēlēja sēdeklī... lasīt vairāk
Apburtais mežs un burvīgie cilvēki
Stāsti 29 janvāris, 2015 2 komentāru
„Mucho, mucho amor. Daudz, daudz mīlestības”, Rita, ar rokām vicinoties, sūta man gaisa viļņus. Es viņai atpakaļ, kuram gan mīlestību nevajag. „O, jā, man vajag, vajag”, Rita ar žestiem rāda, ka savāc sūtījumu. Apkampjamies, novēlam viena otrai veiksmi, piekodinu godam nosvinēt Lukasa 21. jubileju un, uzvēlusi plecos mugursomu, dodos ceļā. Pie vārtiem mani sagaida melns... lasīt vairāk