Kategorija: Ceļā

Bukarestē mani sagaida kas neparasts
– “Vai tu vienmēr esi ietiepīga?”, viņš man jautā. – “Koa?”, nodomāju pie sevis un pajautāju, kas sarunu biedram liek tā domāt. Tā varot spriest pēc veida, kādā es komunicējot. – “Un fakts, ka noraidīji piedāvājumu aiziet pretī uz metro staciju un palīdzēt atnest bagāžu, to pierāda”, seko skaidrojums. – “Bet man ir tikai maza,... lasīt vairāk
Novākt nedrīkst saglabāt
Gribam to vai nē – Padomju Savienība ir daļa no mūsu atmiņām un vēstures. Gribam to vai nē – cilvēkus, jo īpaši tos, kas paši nav bijuši saskarē ar šo veidojumu, ļoti interesē, kā toreiz bija. Stāsti par stāvēšanu rindās, kaklautiem un propagandu parasti tiek uztverti ar ļoti lielu interesi, no pieredzes saku. Man šķiet,... lasīt vairāk
Par traumu dabu
Kad man jautā, vai blandīties pa pasauli nav bail, jo īpaši vienai, parasti atbildu, ka labas un sliktas lietas mūs var piemeklēt neatkarīgi no atrašanās vietas. Piemērs nav tālu un sen jāmeklē. Pagājušā nedēļas nogale pagāja jestri. Mana draudzene jau nez kuro gadu savu dzimšanas dienu atzīmē laivā. Arī šogad nelielā, bet omulīgā kompānijā stūrējām... lasīt vairāk
Bieles un citi zvēri
Sensenos laikos mēdzu pavadīt garas stundas, sēžot blakus maketētājiem un krītot uz nerviem ar saviem viedajiem norādījumiem. Elmārs bija viens no viņiem. Nu jau kur tie gadi, kopš nebijām tikušies, tāpēc ņēmu par pilnu viņa uzaicinājumu ciemos, ja gadīšos kaut kur netālu. Ļaudonas pusē gadījās būt pirmdienas vakarā, kad ceļā uz saviem Dzelzavas laukiem, nolēmu... lasīt vairāk
Sēnes, somi un atvadas
Lai kompensētu vakardienas aizgulēšanos, šorīt pieceļos pirms saimniekiem, izlavos no mājas un dodos lasīt avenes. Pie ceturtā litra izdzirdu saucienu brokastīs. Pie kafijas Aija vaicā, kā vēlos pavadīt savas pēdējās stundas pie viņiem – atpūsties vai vēl ko padarīt. Saku, kā ir – dikti gribas iebāzt degunu apkaimes mežā. Aija man piešķir tarbu potenciālajām sēnēm,... lasīt vairāk
Mednieku būšana
Kad princese no rīta atver acis, apkārt ir aizdomīgs klusums un pārņem sajūta, ka ir diezgan vēls. Kad tieku līdz virtuvei un ieskatos pulkstenī, konstatēju, ka patiešām ir vēls un drusku pabaros, kāpēc mani neviens nav cēlis augšā, kā vakar runājām. Aija jau ir rīta darbus apdarījusi – mums atlicis vien pabrokastot un salasīt avenes... lasīt vairāk
Dzīve laukos: Aija ar putniem, Jānis ar pirti un Eduards ar karpu
Kad domāju par šo īso vasaras ceļojumu, svārstījos – vai paļauties tikai uz jaušībām vai iesaistīt arī jūs, lasītājus. Tad nospriedu, ka tomēr apvaicāšos arī publiski pēc idejām un esmu gluži priecīga par to, jo citādi nez vai es būtu satikusi mucu Jāni, kā arī šobrīd neatrastos šeit, Mindaugās. Viss sākās tā. Viena latviešu meitene,... lasīt vairāk
No Gaujas līdz labiem cilvēkiem
No rīta visas nakts bailes šķiet sireālas, pasaulē ir parādījusies gaisma, rosība un drošība. Parādījušies ir arī citi tūristi, kādi simts. Un es nepārspīlēju. Saprotu, ka man nav izredžu iespraukties starp laivu mudžekli, lai nopeldētos, un, ieturējusi kaut ko attāli līdzīgu brokastīm – divas bulciņas ar ūdeni, dodos ceļā. Pavisam drīz nonāku pie gājēju trošu... lasīt vairāk
Nu liela muiža!
“Šorīt pamodos ar sajūtu, ka tev tur noteikti jāaizbrauc”, man mesendžerī raksta draudzene un atsūta linku uz mucu muzeju un viesu namu “Nu liela muiža”. Izpētu mājas lapu un nospriežu, kas tas tik tiešām izskatās pēc manu interešu koncentrācijas vienuviet un varētu būt Vidzemes pārgājienam cienīgs sākuma punkts. Sazinoties ar saimnieku uzzinu, ka rīt šie... lasīt vairāk
Rīt uz Vidzemi
Esmu savus darbus un nedarbus sakārtojusi tā, ka rīt dodos ceļojumā. Pa Latviju. Vidzemi. Līdz nedēļas beigām (+/-). Man ir ļoti smalki izstrādāts plāns un maršruts, proti – nostāties no rīta uz Pleskavas šosejas, nostopēt auto un doties Austrumu virzienā. Plāna beigas. Principā domāju ļauties jaušībām un ceļa pagriezieniem, tomēr esmu gatava arī virzīties uz... lasīt vairāk