Kategorija: Ceļojumi

Festivāla kulminācija: ZAZ un The Cure
Šīs ir pēdējās kopīgās brokastis ar Airisu, Rūpertu, Sabīnu un citiem ceļabiedriem – aptuveni puse dodas mājās jau šodien, kas, protams, ir skāde, jo šovakar ir labākā koncerta programma (vismaz manā skatījumā). Palikušajiem ir brīvdiena, ko varam izmatot pēc sava prāta. Iesākumā aizbraucu līdz centram, lai vēlreiz lēnām izstaigātu mīlīgās ieliņas, ieskatītos baznīcā, nobildētu grafiti... lasīt vairāk
Mierīga upe, golfs un veiksmīgas laulības knifi
Šorīt jau sajūtos kā “Murkšķa dienā” – atverot aizkarus, pa logu ir tieši tāds skats un laiks kā visus iepriekšējos rītus, lejā dod tās pašas brokastis un atkal mūs gaida busiņš, lai vestu piedzīvojumos. Labi, ka tie katru dienu atšķiras. Šodien brauksim pa upi. Ierodoties “notikuma vietā” mums jāuzgaida, kamēr tiek piepumpētas trīs gumijas laivas,... lasīt vairāk
Pastaiga debesīs, nogrieztās ausis un festivāls
Steidzīgi stumju aiz vaiga pēdējo brokastu kumosu, lai paspētu nonākt pie pārējiem deviņos; esmu pārliecināta, ka šorīt brokastoju pēdējā. Un tad ieraugu parādāmies sapucējušos Airisu, kas tikai tagad ierodas brokastot. Par godu šim faktam uzēdu vēl saldo, parādāmies pie pārējiem ar kustošām mutēm un viegli vainīgu skatienu. Šorīt laižam uz Pustkovecas kalniem, kas atrodas aptuveni... lasīt vairāk
Kas kopīgs man un Useinam Boltam?
Šorīt jau esam krietns bariņš –  11 žurnālisti un blogeri no Polijas, Nīderlandes, Austrijas, Anglijas, Spānijas un Latvijas. Diena sākas ar velo ekskursiju pa pilsētu, kuru vada neviens cits kā vakar TICā sastaptais Martins. Pilsētas centrālajā skvērā viņš pastāsta, ka pirms industrijas attīstības Ostravā mituši vien daži tūkstoši cilvēku, bet tagad Ostrava ir trešā lielākā... lasīt vairāk
Ostrava: māksla un ogļrači
Vienīgā motivācija šorīt piecelties puslīdz laicīgi ir brokastis, kuras šai viesnīcā tiek servētas līdz desmitiem. Pusstundu pirms to slēgšanas ieveļos ēdamzālē. Bez manis tur brokasto vēl viena zolīdi ģērbta būtne, pārējie viesi jau ir gabalā. Arī brokastis ir tādas pašas kā istaba – nav nekā ļoti pārsteidzoša, bet izvēle pieklājīga un garda. Paēdusi atgriežos numuriņā,... lasīt vairāk
Caur Varšavu uz dzelzs sirdi
Cilvēki, uzzinājuši, ka šonedēļ dodos uz Čehiju, lielākoties veltīja man novēlējumu: “Izbaudi Prāgu!”. Lai gan Prāga man patīk ļoti, šoreiz ceļi ved uz pavisam citu pusi – Polijai piegulošo Morāvijas – Silēzijas apgabalu un tās galveno pilsētu Ostravu. Tagad paceliet domās roku: kurš no jums iepriekš bija dzirdējis par šo pilsētu? Atzīšos, es nebiju. Man... lasīt vairāk
Lietus atvadas
Šovakar dodos pastaigā pa tām pašām vietām, kurām klīdu, ierodoties šajā vietā. Iesākumā uzkāpju kalnā, kurā dzīvo Sunas māsa, pēc tam mēs ar Šamu dodamies uz templi, kura stūpa atrodas akmens galā. Šoreiz akmens ir tikai patīkami silts, nevis pēdas dedzinošs kā toreiz. Un – ir vieglāk. Šams stāsta, ka šajā vietā notikusi vecmāmiņas piemiņas... lasīt vairāk
88 ziloņi
Tā kā Etihads man ir piespiedu kārtā piešķīris vēl vienu dienu Šrilankā – par ko gan neesmu ļoti priecīga, jo būs jādodas no kuģa uz balli jeb no lidmašīnas uz darbu – bet, ja reiz tā ir manā rīcībā, nolemju dienu izmantot pēdējam punktam, kuru vēl neesmu paguvusi izpildīt – ziloņu satikšanai. Pakonsultējusies ar Šamu... lasīt vairāk
Pelde ar bruņurupuci un haizivīm
Stāvam dienas vidus svelmē šosejas malā un mēģinām saskatīt, kurš autobuss brauc uz Trincomalle pilsētu. Tā ir vieta, kurp Amēlija ir iecerējusi doties, man ir doma pabraukt mazu gabaliņu viņai līdzi, apskatīt kādu ziloni un tad tēmēt atpakaļ uz Kolombo. Pēkšņi apstājas privāts auto un vaicā, uz kurieni braucam. Ā, Trincomalle, tas mums ir pa... lasīt vairāk
Prusaks un saullēkts Sigīrijā
Amēlija iznāk no vannas istabas ar brīdinājumu – uz raibās grīdas podu sargā prāvs prusaks. Ieeju novērtēt situāciju – tiešām brangs eksemplārs. Jau domāju, ar kuru kurpi šo motivēt doties tālāk, kad maza vardīte, veicot lēcienu prusaka virzienā, aizbiedē šo zem poda. Ceļš brīvs! Aši apdarījušas rīta lietas, esam gatavas kāpt tuk-tukā, kas mums atbraucis... lasīt vairāk