Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas durvis ir vaļā – 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Pa tām jebkurš var ienākt baznīcas priekštelpā, kuru no pārējās telpas nodala stikla siena – tās durvis tiek atslēgtas uz dievkalpojumiem, koncertiem vai citiem pasākumiem, kā arī iepriekš sarunājot apmeklējumu. Arī lai tiktu baznīcas tornī, kurā uzkāpt pa spēkam esot vien īpaši vingriem ļaudīm, vizīte jāsarunā laikus.
Bet, ko tad var apskatīt pa ceļam piestājis apmeklētājs? Caur stikla sienu labi redzams kroņlukturis ar Krievijas impērijas divgalvaino ērgli un zaru ornamentiem uz bumbas – šo interjera elementu 1762. gadā baznīcai uzdāvinājusi netālās Ķieģeļu muižas mantiniece Barbara Helēna fon Budberga. Labi apskatāma arī apgleznotā kancele un altāris ar gleznu, kura ataino Kristus debesbraukšanu – tas neesot ierasts altārgleznu sižets.
Gaišu kopskatu sniedz rekonstrukcijas gaitā atjaunotās iekštelpas – sienas nokrāsotas baltas, arī iepriekš tumši brūnie soli tagad tapuši balti. Draudzes ļaudis īpaši priecājas par izveidoto telpu apsildes sistēmu – sildītāji izvietoti pat zem soliem. Padomāts arī par tādu laicīgās dzīves ērtību kā elektrības kontakti – tādi izveidoti pie soliem uz jaunieklātās dēļu grīdas.
Priekštelpā baznīcas apmeklētājiem iespējams uzzināt vairāk par šīs vietas vēsturi – kad uz interaktīvās sistēmas monitora izvēlas interesējošo tēmu, uz baznīcas sienām uznirst vēstures ainas, kas pastāsta par pagātnes notikumiem. Un to šeit nav mazums.
Rubenes baznīca celta 13. gadsimtā – sākotnēji tā bijusi koka ēka, bet tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā. 18. gadsimtā celtajā mūra baznīcā ietverta senākā 14. gadsimtā būvētā altārdaļa. Ir nostiprinājies uzskats, ka pirmā latviešu kristiešu draudze kopā sanāca tieši Rubenē, un pirmais baznīcas priesteris, kurš tajā kalpoja 13. gadsimtā, ir Livonijas hronikas autors Latviešu Indriķis. Šī ir senākā zināmā Latvijas teritorijā tapusī hronika.
Otrs zināmākais Rubenes mācītājs ir Kristofs Harders, kurš draudzē kalpojis visilgāk (1772 – 1817). Viņš rakstīja, tulkoja un izdeva grāmatas, tostarp pirmo kalendāru latviešu valodā ar nosaukumu “Vidzemes kalendārs” un pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā.
Kad vēsture izzināta, var doties aplūkot atjaunoto baznīcas fasādi no ārpuses, apkārt baznīcai ved ērta dēļu terase. Iepretim baznīcai atrodas Rubenes draudzes māja un 19. gadsimta pirmajā pusē celtais kalpotāju namiņš. Baznīcas dienvidu pusē iekārtota neliela dārza estrāde, kur vasarās notiekot koncerti – jāseko tik līdzi baznīcas notikumu afišai.
Rubenes baznīca ir viens no objektiem, kurus ikviens šovasar tiek aicināts iepazīt Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā “Atrastā Latvija”. Tajā apkopoti teju 60 no jauna izveidoti un atjaunoti objekti – muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi objekti. Objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos, Rubenes baznīca ir viens no deviņiem Baltijas ceļa objektiem.
Kampaņas laikā ikvienam pieejama mājaslapa www.atrastalatvija.lv, kurā iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību ieguldījumiem, kā arī gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē.
Šī materiāla tapšanu iedvesmojusi un atbalstījusi Kultūras ministrija, par to paldies!
