Blog

Darbs – mājas un citi prieki
Nu re, nu re. Trīs nedēļas riņķī, kopš esmu mājās. Dažbrīd pieķeru sevi pie domas, ka ir sajūta, it kā es nekur nebūtu bijusi. Jāieskatās bildēs un atmiņās, lai atgādinātu, ka esmu tā pati persona, kas vaļā muti skatās uz Gocta ūdenskritumu Peru, ziemeļblāzmu Aļaskā vai aisbergiem Antarktīdā. Biju domājusi lēnām izveidot bilžu izlases, uzrakstīt... lasīt vairāk
Betona skaistums
Man vienmēr patikušas darba blakusparādības. Forši darba kolēģi, ar kuriem var gan rakt, gan uzdziedāt, sadarbības partneri, kurus dzīve pārvērš draugos, pasākumi, uz kuriem tu citādi netiktu un vietas, kuras neredzētu. Labi, dažus notikumus un vietas būtu iespējams apmeklēt arī tāpat vien, bet pieredze rāda, ka mūsu dzīve ir tik skrejoša, ka reti atrodas laiks... lasīt vairāk
Nu, kā ir?
Teju katrs satiktais man uzdod šo jautājumu, kā tad ir atgriezties Latvijā pēc tik ilga laika, kā es jūtos. Vienā vārdā – labi. Ir labi braukt ar mašīnu pa pilsētu, kuras vienvirziena ielas ir galvā, nevis GPSā (kur tās dažreiz nemaz nav), labi gulēt savā gultā (katru nakti vienā un tajā pašā), par žāvētajām vistiņām... lasīt vairāk
Kefīrs un džezs
Katru reizi, atgriežoties mājās pēc ilgāka laika, mana māja ir izaugusi lielāka un tā atkal smaržo pēc koka. Sākot strādāt jaunā darbā, mēs pirmo mēnesi esam redzīgi, bet pēc tam – aizņemti un pieraduši pie visa notiekošā. Iemīlēšanās periods ir nedaudz ilgāks, bet arī tad vienmēr pienāk brīdis, kad no augšas iedvestais mirdzums pašiem tālāk... lasīt vairāk
Atpakaļ Latvijā
Piezemējoties Stokholmā, esam sešās stundās apdzinuši sešas stundas. Manā galvā ir seši no rīta, bet pulkstenis rāda 12 dienā. Uz pasu pārbaudi ir neliela rinda, bet tā virzās pasakaini ātri. Sieviete aši ieskatās pasē, uzmet man īsu skatienu un paziņo – welcome! Tik ātri un tik vienkārši. Dažreiz arī ASV vai Kanādas robežas šķērsošana izvērtās... lasīt vairāk
Punkts Ņujorkā
Par to, vai braukt pa taisno no Monreālas uz Ņujorkas lidostu vai tomēr pavadīt vienu nakti Ņujorkā, nevarēju izdomāt līdz pēdējam brīdim. Beigās, saliekot visus argumentus kopā, nolēmu tomēr doties uz Ņujorku iepriekšējā dienā. Galvenais iemesls – es šoreiz nevaru riskēt ar atpakaļceļa biļeti uz Latviju. Ja nu gadās autobusa aizkavēšanās uz Kanādas – ASV... lasīt vairāk
Attā, Monreāla!
Nozīmīgākais notikums kopš atgriešanās Monreālā bija Gambo ballīte. Rafaēla draugiem tika pagatavots Luiziānas nacionālais ēdiens un demonstrēta īsfilma par mūsu 120 ceļā pavadītajām dienām. Nezinu vai gambo izdevās gluži autentisks, bet garšīgs gan un briesmīgi trenks arīdzan. “Luiziānā tu neesi pilns, kamēr nejūties nožēlojami”, atcerējāmies Konstances teikto un apēdām katrs pa divām porcijām. Arī lielākā... lasīt vairāk
Biznesmeņa un dīkdieņa simbioze
Sēžu te Monreālā un kustinu smadzenes. Lielākoties domas grozās ap to, ko un kā darīšu Latvijā, bet kaut kur klusībā pīkst maza balstiņa – “bet drusku paceļot, nu kaut pa kaimiņvalstīm, kaut uz dienu vai divām, to taču tu varēsi, vai ne?” Protams, ar zemo cenu aviolīnijām arī uz pusi Eiropas var aizšaut bez īpašiem... lasīt vairāk
Aļaskas road-trip noslēgums
No rīta atkal ir plusi, varam turpināt ceļu bez bažām. Ontario province kopumā izskatās gandrīz kā Latvija, tikai šur tur izspraucas pa kādam klinšu bluķim. Piestājam Otavā, lai pēdējo reizi uzpildītu degvielu, tad atgriežamies uz melnā seguma. Šķērsojot Kvebekas provinci, uzspīd pat vakara saule, sveicot mūs atpakaļ Rafaēlam tuvajā un man tik svešajā franču mēles... lasīt vairāk
Purvs un šampanietis
Kamēr top rīta kafija, izlavos ar fotoaparātu laukā. No rīta šī vieta izskatās pēc pasakas – rudenīgs mežs, purva ezeri, kuru klusākie līči jau ir ledus klāti, sarmas izgreznoti zemei tuvākie augi. Klusums un pīles slīd pa ūdens spoguli. Purvs ir viena no manām mīļākajām dabas vietām, tur vienmēr atrodams miers un vaivariņu smarža. No... lasīt vairāk