Attā, Monreāla!

Nozīmīgākais notikums kopš atgriešanās Monreālā bija Gambo ballīte. Rafaēla draugiem tika pagatavots Luiziānas nacionālais ēdiens un demonstrēta īsfilma par mūsu 120 ceļā pavadītajām dienām. Nezinu vai gambo izdevās gluži autentisks, bet garšīgs gan un briesmīgi trenks arīdzan. “Luiziānā tu neesi pilns, kamēr nejūties nožēlojami”, atcerējāmies Konstances teikto un apēdām katrs pa divām porcijām. Arī lielākā daļa filmas jociņu tika saprasti, tā kā faktiski pienākums pret “dzimteni” tika izpildīts godam.

Vakara gaitu krāšņāku darīja Rafaēla māsas un viņas vīra nesen ģimenē ienākušais kucēns Banzai, kas tiks audzināts par pavadoni neredzīgajiem. Pēc gada speciālisti suni izvērtēs un pieņems lēmumu – ja duksis atbildīs visiem kritērijiem, viņš tiks nodots neredzīgo rīcībā, ja nē – “audžuģimene” varēs viņu paturēt. Otrs jautrības avots bija Rafaēla draugu meitas, kas darbojās ar bērniem raksturīgu enerģiju – te jālec, te jādzied, jā jākaujas, te jāspēlējas.

_DSF8860

Šobrīd topā ir spēle, kur nosaucot kādu ciparu, tik reizes jākustina papīra veidojums (tas, kas bildē) un tad tiek atvērts ciparam atbilstošais stūris, kurā uzzīmēts, kāds uzdevums “upurim” jāveic – jāpeld pa gaisu, jāparunājas ar durvīm, jāuzvelk kurpes otrādāk un tamlīdzīgi. Īsāk sakot, droši vien jautrāku dienu ar vietējiem bērniem es vairs šajā ceļojumā nepieredzēšu, tāpēc ar sirsnīgiem paldies vēršos pie Ingas Gailes!

Inga

Atlikušajās dienās mēs pāris reizes dodamies uz Monreālas centru – gan suņa kompānijā, gan paši vien. Pēdējā dienā ārā zēģelē tāds vējš, ka Rafaēls gandrīz padodas un pārsimts metrus no mājām paziņo: “man šķiet, ka tu esi pietiekami Monreālu redzējusi, ejam atpakaļ”. Abi skaidri zinām, ka šis apgalvojums patiesībai neatbilst, un dodamies vien salt tālāk. Pilsētas centrā Selīnas Dionas vīram piederošajā kafejnīcā notiesājam šejienes nacionālos gardumus – poutine un kūpinātas gaļas sviestmaizi, no rītdienas sākšu “jaunu, skaistu dzīvi”. Vakarā ciemos ierodas DžīEs, Alekss un Žans. Ir diezgan jocīgi atvadīties no viņiem visiem, kā arī no šī dzīvokļa, kas tapis par mājām ārpus mājām.

No rīta sešos izeju ārā un uz mirkli sastingstu no negaidītās ainas. It kā jau skaidri zināms, ka tam bija tuvākajā laikā jānotiek, bet vienmēr, kad tas notiek pirmo reizi, ir ļoti īpaša sajūta. Zāle, trotuārs un vēl vakar no krūma ēstās avenes noklātas ar pūdercukuru. Monreālā snieg.

19. – 23. novembris, 382. – 386. ceļojuma diena

Izdevumi

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants 64 YSD
Naktsmītnes
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 64 USD
Ceļojuma bilance  – 1742 USD

One response to “Attā, Monreāla!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s