Place: Montreal

Attā, Monreāla!
Nozīmīgākais notikums kopš atgriešanās Monreālā bija Gambo ballīte. Rafaēla draugiem tika pagatavots Luiziānas nacionālais ēdiens un demonstrēta īsfilma par mūsu 120 ceļā pavadītajām dienām. Nezinu vai gambo izdevās gluži autentisks, bet garšīgs gan un briesmīgi trenks arīdzan. “Luiziānā tu neesi pilns, kamēr nejūties nožēlojami”, atcerējāmies Konstances teikto un apēdām katrs pa divām porcijām. Arī lielākā... lasīt vairāk
Aļaskas road-trip noslēgums
No rīta atkal ir plusi, varam turpināt ceļu bez bažām. Ontario province kopumā izskatās gandrīz kā Latvija, tikai šur tur izspraucas pa kādam klinšu bluķim. Piestājam Otavā, lai pēdējo reizi uzpildītu degvielu, tad atgriežamies uz melnā seguma. Šķērsojot Kvebekas provinci, uzspīd pat vakara saule, sveicot mūs atpakaļ Rafaēlam tuvajā un man tik svešajā franču mēles... lasīt vairāk
Laipni lūgta ASV
Vakar ķermenis negribēja iet gulēt (Filipīnās bija trīs dienā), bet šorīt – celties augšā (Filipīnās taču nakts). Tomēr jāceļas vien ir – Edgars dodas strādāt, bet es padzert rīta kafiju un nopirkt autobusa biļeti uz štatiem. Kad pieeju pie Greyhound biļešu lodziņa un vēlos nopirkt biļeti uz Everett pilsētiņu, darbinieks vaicā, vai uz šodienu. Kā... lasīt vairāk
Beidzot ceļā mēs!
9:57 sēžam auto un esam gatavi ceļam. Paši neticam, ka esam tik precīzi – bijām vienojušies izbraukt 10 rīta. Dzīvoklī mantu kaudze izskatījās iespaidīga, bet tagad, kad tā prātīgi savietota mašīnā, vietas vēl ir atliku likām. Rafaēls pieslēdz mūziku, ierības kārtīgs metāls, un mēs dodamies ceļā. Piestājam pie mammas mājas, vakar, izrādās, esam aizmirsuši vēl... lasīt vairāk
Ziemassvētki jūlijā
„Zane, mums vienkārši jākāpj mašīnā un jātiek prom no šejienes”, Rafaēls saka. Katru dienu notiek kāds pasākums, tiekam aicināti pusdienās, uz jubilejām, raudzībās. Viss, lēmums pieņems – rīt mēs beidzot zūdam kokos! Abi esam slaveni neplānošanas speciālisti, tāpēc šodienas apsēšanās pie kartes un piecu minūšu ģenerālapspriede bija teju notikums. Vienojāmies turpceļā vairāk turēties ziemeļu pusē... lasīt vairāk
Ar malku uz mežu
Sen nebijis gadījums – šorīt esam augšā pirms sešiem. Aši ieskrienam dušā, kuru, iespējams, neredzēsim pāris dienas un, padzēruši brokastīs tasi melnas kafijas, nonesam lejā mantu kaudzi un kopā ar to satilpstam auto. Mūsu pirmais pieturas punkts ir otrā Monreālas pusē, kur dzīvo Rafaēla māsa Ženija un viņas vīrs farmaceits Vincents, ar kuru jau esmu... lasīt vairāk
Pastaigā pa Montreālu
Mēs nolemjam pavadīt vēl vienu dienu pie ezera. Tagad šeit ir pavisam kluss – līst lietus un mēs, šķiet, esam vienīgie kempinga apmeklētāji. Puiši turpina slīpēt zolītes zināšanas, gatavojam ēst, skatāmies filmas, pabeidzu adīt zeķes, uzvāru asinszāļu un zilgalvīšu tēju – atkal viena lēnā diena. Nākamajā rītā sakārtojam mājvietu un braucam atpakaļ uz Monreālu. Šodien... lasīt vairāk
Kajaki un šlāgeri
Kad atveru acis, apkārt ir pilnīgs klusums, puišu gultas tukšas. Izskatās, ka šie kaut kur devušies un atstājuši mani izgulēties. Paraugos ārā pa durvīm – nē, abi sēž klusi kā pelītes, iebāzuši degunus kafijas krūzēs un grāmatās. Rafaēls, pamanījis mani, paskatās pulkstenī, tad pār saulesbriļļu malu uz mani, un paziņo, ka man izdevies nolauzt 12... lasīt vairāk
Zolīte un šampanietis uz ezera
Vakar bija dīvāna diena – televizors un filmas. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu visu dienu pavadījusi, vārtoties pa dīvānu un blenžot kastē. Bet kādreiz vajadzīgas arī tādas dienas. Labi, gluži neproduktīva šī diena arī nebija – uzrakstīju divus bloga ierakstus un pabeidzu pirmo zeķi. Šodien mēs sakrāmējam somas un dodamies izbraucienā ārpus pilsētas. DžīEs ir... lasīt vairāk
Kanādas dienvidamerikāņi
„Lūdzu, lūdzu, esi vaļā!”, Rafaēls murmina, piestādams pie ceturtā lielveikala. Arī tas ir ciet, šodien visā valstī ir brīvdiena. Pulkstenis tuvojas divpadsmitiem dienā, viesi ir uzaicināti uz vieniem un mums nav nekā ēdama. Svinības bija paredzētas citā vietā, bet plāni mainījās un pasākums notiks Rafaēla pagalmā. Mums neatliek nekas cits kā atgriezties sākuma punktā un... lasīt vairāk