Blog

Kapteiņa Huka ciems
Rīta gaismā ūdenskritumi mutuļo vēl priecīgāk. Es uzrāpjos lielākajam no tiem uz muguras un veros krītošajā ūdenī no augšas, Martins izvēlas nokāpt ūdenskritumam pie kājām. Šis skaistulis ir vainojams pie tā, ka šorīt dabūju iet dušā ar auksto taziku. Kad prasīju saimniecei, kur palicis siltais ūdens, ko viņa vakar solīja, saņēmu atbildi, ka “Sorry, waterfall.... lasīt vairāk
Ziloņu vannošanās
“Tu izskaties mazliet nervoza”, saka Martins. Mēs esam motociklu īres vietā un es esmu nervoza. Pēc ilgām diskusijām esam nolēmuši īrēt vienu braucamo, nevis divus – gan ekonomisku apsvērumu dēļ, gan arī tāpēc, ka varēšu izvairīties no pusautomātiskā motorollera stūrēšanas. Tomēr arī Martins nav nekāds profesionālis un nezinu, kā mums veiksies. Viena lieta ir lavierēt... lasīt vairāk
Pakse
“Piedod, es šodien nekur neiešu”, paziņo kolumbiešu Martins, kuru turpmāk atkal saukšu vienkārši par Martinu, jo Argentīnas Martins šorīt aizstopējās tālāk uz Taizemi. Martins diemžēl joprojām jūtas slims, bet man vairs nekas nekaiš, tāpēc atstāju šo gulšņāt un dodos pastaigāties pa Pakses pilsētu. Nekāds diženais skaistums pašā pilsētā nav novērojams, bet kopumā vieta nav slikta.... lasīt vairāk
Mans 2016
Kad ar Martinu sēdējām četras stundas uz robežas, pārrunājām dzīvi krustu šķērsu. Tai skaitā Martins jautāja – kas ir labākais, kas ar tevi noticis 2016. gadā. Pirmajā brīdī nezināju, ko atbildēt. Ātri pārskrienot gadam domās, tas rādījās pasteļkrāsās. Bet, lēnā garā to pārcilājot, jāsaka, ka nekāds jēriņš šamais tomēr nav bijis. Šeit īss pārskats (secībai... lasīt vairāk
Ziemassvētku dāvanas un stopēšana ar diviem Martiniem
Ziemassvētki pagāja godam – nopeldējos ar visām drēbēm Mekongas saulrietā, bijām svētku vakariņās un noslēgumā franču ballītē ar briesmīgu mūziku. Arī brīvlaiku es patiesi izbaudīju – mēs ēdām, gulējām, pļāpājām – darījām Neko pēc pilnas programmas. Citā reizē par šādu laiskošanos es justos mazliet vainīga, bet, kad pats esi sev brīvdienas piešķīris, uzreiz sirds mierīga.... lasīt vairāk
Ziemassvētku brīvlaiks
Esam pārcēlušies uz klusu bungalo upes krastā, prom no centra, motocikliem un putekļiem. Šeit dzirdamas tikai putnu un kukaiņu radītās skaņas, civilizācijas trokšņi šajā paradīzē ielaužas retumis. Apkārt skraidelē mazas cūciņas, suņi, vistas un kaķi īsām astēm. Esam sadraudzējušies ar jaunajiem kaimiņiem – katalānu meiteni un argentīniešu puisi (kura senči ir lietuvieši), pamatā pavadām laiku... lasīt vairāk
Lao Lao
Pārmaiņas pēc sākam dienu lēnām – es rakstu, pārējie lasa. Tad aizstaigājam līdz veikalam un atkārtojam vakardienas joku ar maizi un tunci, šoreiz nopērkam vēl kaudzi tomātu. Mums kaimiņos spāņu pāra vietā ir ievākušās spāņu meitenes, šķiet, šis patiešām ir lētākais bungalo salā. Šodien esam nolēmuši “netrakot”, jo no vakardienas pastaigas manas kājas ir pleķos,... lasīt vairāk
Pelde Mekongā
“Nu, kā angliski sauc cilvēku, kas strādā bez maksas un kurš ir pakļauts savam saimniekam” , ātrumā esmu aizmirsusi vārdu “verdzene”. “Brīvprātīgais” , atbild Martins un mēs iesākam dienu ar kārtīgiem smiekliem. Lai mūsu bungalo durvis turētos ciet, tās no ārpuses jāaiztaisa ar piekaramo atslēgu un, katru reizi, kad gribam tikt ārā, jālūdz atļauja kādam... lasīt vairāk
Divu dolāru strīds un 4000 salas Laosā
Autobuss mani aizved uz to pašu tūristu šķirošanas vietu, kur sabiju jau pirms pāris dienām. Tagad tur ir tukšs, pie garajiem galdiem sēž tikai viens vientuļš tūrists. Protams, sākam runāties. Martins ir no Kolumbijas, ceļo pafiw Āziju un šobrīd ir ceļā uz Laosu. Man jau šķita, ka būs jāgaida pēcpusdienas busiņš uz robežu, tomēr drīz... lasīt vairāk
Izlīgums ar Kambodžu
Mostos ar zināmām bažām – cik slikti būs. Vakar nevarēju aizmigt pāris stundas, izklaidējos ar sāpošo kaklu. Tomēr šorīt šķiet, ka sliktākais ir pāri. Kakls joprojām tāds jocīgs, bet galva nesāp un citādi dzīve šķiet tīri nekas. Saaukstēties nevienā brīdī nav patīkami, bet šajā apvidū nāk līdzi bažas, vai simptomi liecina par parastu vīrusu, vai... lasīt vairāk