Rīta gaismā ūdenskritumi mutuļo vēl priecīgāk. Es uzrāpjos lielākajam no tiem uz muguras un veros krītošajā ūdenī no augšas, Martins izvēlas nokāpt ūdenskritumam pie kājām. Šis skaistulis ir vainojams pie tā, ka šorīt dabūju iet dušā ar auksto taziku. Kad prasīju saimniecei, kur palicis siltais ūdens, ko viņa vakar solīja, saņēmu atbildi, ka “Sorry, waterfall.... lasīt vairāk