Blog

3. diena: No ēnas līdz ēnai
Stāsti 13 septembris, 2018 Pagaidām nav komentāru
“Šonakt gan varēja tik labi izgulēties, neviens nekrāca”, Elena paziņo pie brokastu galda. Mēs ar jauko vācu sievieti, kuru sauc Mirjama, saskatāmies un kopā papurinām galvu. “Tu tiešām vakar biji nogurusi,” saku Elenai. Naktī netrūka ne krācēju, ne čurātāju, ne gultas grozītāju, nemaz nerunājot par karstumu un bezgaisu. Šodien esmu nolēmusi “ņemt to visu vieglāk”,... lasīt vairāk
2. diena: Vīnogas ir skābas!
Stāsti 11 septembris, 2018 Pagaidām nav komentāru
Kā ceļos septiņos, tā veļos ārā pēc piecpadsmit minūtēm. Auberģē šorīt nav ūdens, kas nozīmē, ka nevar ne zobus iztīrīt, ne ko nomazgāt, bet pats galvenais – paņemt ūdeni līdzi ceļā dzeršanai. Tā nu pustumsā uzsāku ceļu bez ūdens piles ķešā. Sajūta nav omulīga, bet ceru uz kādu drīzu ūdens ņemšanas vietu. Jau pēc pārsimts... lasīt vairāk
1. diena: Gailenes pēc 33 km
Stāsti 11 septembris, 2018 Pagaidām nav komentāru
Biju plānojusi celties pusseptiņos, bet lielās istabas biedri sāka virināt durvis jau ap pieciem, attiecīgi īsi pēc sešiem sapratu, ka nekāda gulēšana nebūs. Tāpat jau bija gana švaki – karstums, nestabilā gulta un daudzie trokšņi rezultējās caurā miegā. Parasti esmu viena no pirmajām, kas pieceļas, bet šeit jau puse auberģes augšā. Kamēr vēl nobeidzu vakardienas... lasīt vairāk
Uz Santjago, uz Santjago!
Stāsti 10 septembris, 2018 Pagaidām nav komentāru
Tad nu tā. Nu jau esmu gaisā, ceļā uz Bordo – tranzīta pilsētu, lai nonāktu Santjago ceļa sākuma punktā, kas šoreiz atrodas Spānijas pilsētā Irun. Esmu nolēmusi pamēģināt noiet Okeāna Ceļu jeb Camino del Norte. Daži līdz šim izlasītie materiāli vēsta pretrunīgas ziņas par šo maršrutu – citi ir sajūsmā par vienmuļo gājumu un iespaidīgajiem... lasīt vairāk
Draugs no tālienes
Dzīve 9 septembris, 2018 Pagaidām nav komentāru
Sēžu lidostā un beidzot ir laiks rakstīt. Skaidra lieta, ka laiks atrastos arī esot mājās, bet tur atrodas vēl 100 un viena interesanta lieta, ko darīt. Un šķiet, ka pēdējos gados attīstījies tāds kā reflekss – ceļoju, tātad rakstu. Pirms ķeros klāt šī brauciena tēmai, vēlos pastāstīt par kādu jauku apciemojumu pirms dažām dienām. Vērīgs... lasīt vairāk
Mazie un lielie soļi vides jomā
Dzīve 10 augusts, 2018 Pagaidām nav komentāru
Jūs taču zināt, kā tas ir, kad pēkšņi noteikta veida informācija sākt tevi aplenkt, vajāt, izsekot. Tu labi saproti, ka šī informācija jau labi sen ir “kosmosā” un internetā, tā var pat nebūt dižens jaunums, bet pēkšņi tu to pamani, uztver, ielaid sevī. Man pēdējo mēnesi tā ir vides saudzēšanas un pārdomātas saimniekošanas tematika –... lasīt vairāk
Dziesmusvētki, Drusti un karma
Dzīve 8 jūlijs, 2018 2 komentāru
Šobrīd Dziesmusvētki ir uzslāņojusies pa virsu visiem dzīves notikumiem, sajūtām un pārdzīvojumiem. Vakardiena joprojām vibrē iekšā tik pamatīgi, ka esmu atsaukusies aicinājumam šovakar snaikstīties gar sētu un pēc tam pievienoties uz sadziedāšanās sadaļu. Kā man stāstīja draudzene Maija, tad vakar, kad uz mirkli pieklusušas mašīnas ap VEF rajonu – koris esot bijis dzirdams pat tur.... lasīt vairāk
Māksla Stokholmā un iedvesma uz kuģa
Stāsti 11 jūnijs, 2018 Pagaidām nav komentāru
No rīta, nevarēdama sagaidīt modinātāja zvanu, ceļos augšā pati, jo ir sajūta, ka gulēts pietiekami. Drīz apjaušu kāpēc – ceļā uz Zviedriju esam dabūjuši klāt vienu stundu. Brokastis ir teju tikpat bagātīgas kā vakariņas. Malkojot rīta kafiju ar labumiem, var vērot zviedru iedzīvi uz daudzajām salām, caur kurām kuģis slīd vairākas stundas. Šorīt man brokastu... lasīt vairāk
Draudzeņu kruīzā
Stāsti 11 jūnijs, 2018 Pagaidām nav komentāru
Kad pirms pāris mēnešiem mani sazvanīja bijusī darba kolēģe Kristīne, piedāvājot kļūt par vienu no lektoriem jūnija sākumā plānotajā Tallink draudzeņu kruīzā uz Stokholmu, nedomājot piekritu. Kuģi man patīk, runāt vēl vairāk, Stokholmai arī nav ne vainas. Tā nu piektdienas vakarā aizlaižos no darba drusku ātrāk, un īsi pirms pieciem vakarā jau stāvu milzīgā vaļa... lasīt vairāk
Makaronu kūka irāņu gaumē
Dzīve 5 jūnijs, 2018 Pagaidām nav komentāru
Iepriekšiepriekšējā ierakstā pieminētais irānis Ali pie mums paliek pavisam īsu brīdi – divas naktis. Par spīti saspringtajam darba ritam, mums izdodas atrast pāris socializēšanās stundas vakarā. Labs iemesls kopā pabūšanai ir Ali piedāvājums pagatavot kopīgas vakariņas – tradicionāls kaučsērfera paldies pateikšanas veids. Kādu brīdi atsevišķi kūp katls ar makaroniem, pannā čurkst gaļas un dārzeņu sautējums.... lasīt vairāk