Draudzeņu kruīzā

Stāsti

Kad pirms pāris mēnešiem mani sazvanīja bijusī darba kolēģe Kristīne, piedāvājot kļūt par vienu no lektoriem jūnija sākumā plānotajā Tallink draudzeņu kruīzā uz Stokholmu, nedomājot piekritu. Kuģi man patīk, runāt vēl vairāk, Stokholmai arī nav ne vainas.

Tā nu piektdienas vakarā aizlaižos no darba drusku ātrāk, un īsi pirms pieciem vakarā jau stāvu milzīgā vaļa augšā, no kura paveras savdabīga Rīgas panorāma. Augšējo klāju nepametu vēl krietnu brīdi – brauciens pa Daugavu ar iespēju nopētīt, kā veicas industriālajam rajonam, man šķiet ļoti interesants. Ceļamkrāni lielām saujām ber labumus no vilcieniem kuģos. Divi mazulīši vaigus piepūtuši un virves nostiepuši cenšas ievilkt dziļākos ūdeņos daudz lielāku peldlīdzekli. Nenoskatīties!

Pie izbraukšanas jūrā ar prāmi ātrumā sacenšas kāds vējdēļa braucējs, bet ar vēju cīkstas krietns bariņš kaitsērferu – krāsainie pusmēneši te parādās te pazūd starp debesīm un ūdeni. Kad aiz muguras paliek moli un bākas, dodos iekštelpās. Līdz manai runāšanai vēl kāds brīdis jāgaida, tāpēc piesēžu uz brīdi lekcijā, kurā tiek stāstīts par modes tendencēm – Andris Ruskulis ir fantastisks lektors un auditorijas smiekli pavada teju katru teikumu. Kad tēma iegriežas kosmētikas virzienā, lavos prom. Ja mani kaut kas no sirds neinteresē, tad tie ir visi smiņķi un smāķi.

Kad līdz manai runāšanai atlikusi pusstunda, ierodos notikuma vietā, saspraužu vadus, notestēju skaņu un apsēžos ar kafijas krūzi gaidīt klausītājus. Esmu tā “vecā paaudze”, kurai ļoti patīk ierasties laikus un visu pārbaudīt. Pulkstenis lēnām tuvojas pusastoņiem, bet vienīgie apmeklētāji zālē ir krēsli. Īsi pirms sākuma situācija sāk mainīties. Joprojām ir sajūta, ka citas apmeklētājas (atšķirībā no manis) ļoti interesē kosmētikas un stila štelles, kas notiek paralēli manam stāstam, bet arī šī auditorija lēnām sāk pildīties. Kvorums ir – sākam!

Vienmēr ir patīkami izjust, ka sākumā cilvēki ir mazliet rezervēti un auditorijā parādās pa retam smaidam, bet lekcijas beigās jau smaida un stāstiem sirsnīgi līdzi jūt teju visi. Noslēdzam ar jautājumu jūru, aplausiem un dažām individuālām bildēm. Fū, lai arī šāda runāšana ir ierasta lieta, tomēr pēc tam tāpat pielavās patīkams atslābums. Vakariņās var iet sārtiem vaigiem un mierīgu sirdi.

Tur šī kruīza lektoriem ir paredzēts vakariņot kopā un drīz jau tērzējam kā seni paziņas. Viss beidzas ar to, ka 11 vakarā mūs kā pēdējos viesus lūdz pamest viesmīlīgās telpas – pāris stundas aizritējušas nemanot. Daļa ļaužu dodas atpūsties, es ar meitenēm-draudzenēm-biznesmenēm Laimu un Kristiānu dodos uz kuģa zāli, kur notiek vakara centrālie notikumi. Pa ceļam ar vienu no meitenēm apmaināmies viedokļiem par šo vietu un pasākumu – esam patīkami pārsteigtas par labo servisu un vidi. Abas bijām braukušas ar prāmi uz Stokholmu pirms gadiem desmit vai pat senāk, un mūsu atmiņās šis piedzīvojums saistās ar diezgan nolaistu vidi, kur pasākumos tā pavairāk ieķēruši skandināvu pensionāri cenšas noturēties kājās, līgani sekojot līdzi kuģa svārstībām.

Šovakar centrālajā kuģa zālē ballīte rit pilnā sparā, cilvēki dejo un priecājas. Ar grūtībām atrodam brīvus krēslus. Kolīdz tas ir noticis, sākas loterija. Mēs pašas tajā nepiedalāmies, bet arī vērot notiekošo ir gana jautri. Pasākumu vada divas meitenes, no kurām viena, Elīna, būtu ieceļama izklaides korifeju kārtā. Asprātības seko cita citai, ik pa laikam viņa skanīgā balsī uzvelk meldiņu latviešu, krievu, angļu vai pat lietuviešu valodā – pēdējai pievienojas zālē esošie lietuvieši, kuru šeit netrūkst. Kad loterija noslēgusies, sākas latviešu deju grupas priekšnesumi, bet pēc tam uz skatuves kāpj “Gain fast” puiši. Atmosfēra un kompānija ir lieliska, tomēr jūtu, ka man šovakar pietiks. Ķermenis jau divas nedēļas lūdzas paslimot, bet es šamī ne par ko neklausos; vismaz izgulēties vajadzētu. Un arī tāds luksuss, kā skaista kajīte ar logu vienai pašai, bieži negadās.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.