Blog

Šodien man ir brīvdiena. Iesākumā biju iecerējusi doties tālāk, bet sapratu, ka kādu dienu gribu nodzīvot bez autobusiem, vilcieniem un tuk-tukiem. Jāteic, ka man te paralēli ceļošanai notiek visādas labas un ne tik labas lietas. Jātiek galā ar pāris jautājumiem Latvijā, kā arī kādu “jauku pārsteigumu” no Etihad Airways. Šie ir izdomājuši atcelt manu pirmo... lasīt vairāk

Brokastis šajā viesu mājā ir tikpat neticamas kā vakariņas – kokosriekstu pankūciņas, mīklas rullīši ar saldu pildījumu, tēja, arbūzi, ananāsi, banāni. Droši vien vēl kaut ko aizmirsu. Arī sabiedrība lieliska – mums ar rumāņu puisi ir pievienojies jauns zviedrs, jauka kompānija, ar ko pārspriest ceļa piedzīvojumus. Pēc brokastīm jau atkal dodos ceļā. Tuk-tuks mani aizvizina... lasīt vairāk

Visa nakts paiet tā, it kā gulētu nesen izkurinātā pirtī. Lai būtu zem moskītu tīkla, esmu uzrāpusies gultas otrajā stāvā. Odi klāt netiek, bet karstums gan. Kondicioniera šajā hostelī nav, bet ventilatoru var dabūt tikai pirmajā stāvā, bet tas parasti maz līdz. Tā nu nosvīstu nakti, izbaudu dušu, nomoku brokastis un esmu gatava šodienai. Izpētot... lasīt vairāk

Pēc brokastīm nonāku Siri māsas un viņas vīra aizbildniecībā. Siri mani atkal aizved līdz saviem radagabaliem un nododot saka: “precious cargo”. Pārim ir ap 80, bet abi ir tikpat žirgti un rosīgi kā mani vecāki. Kad uzslavēju viņu skaisto dārzu, saimniece tik atmet ar roku – ko nu tagad skaits, dēļ sausuma visas orhidejas nonīkušas.... lasīt vairāk

Atkal jau sēžu vilcienā. Tikai šoreiz ceļš solās būt vien divas ar pusi stundas garš, jo vilciens ir ekspresis Kandi – Kolombo. Ekspresis gan pietur gana daudzās pieturās, bet laikam “ekspresēšana” nozīmē, ka tas nepietur gluži visās. Izskatās, ka šis nav arī tik iecienīts tūristu maršruts, pagaidām vēl nav nācis neviens tirgotājs. Vajadzēja tomēr tirgū... lasīt vairāk

Arī šorīt mani pirmās sasniedz attālas mošejas skaņas, bet šoreiz tās pamodina piecas minūtes pirms modinātāja – esmu iecerējusi piecelties uz saullēktu. No rīta šī vieta atkal izskatās miera un gaismas pilna, un nekas neliecina par biedējošajām džungļu nakts skaņām un suņu gaudām teju visas nakts garumā. Šonakt arī iznāca nedaudz pasalt – esmu paņēmusi... lasīt vairāk

“Ārprāc, kas tā kliedz man ausī?”, pusmiegā īsti nesaprotu. Ak, tā ir mošeja, kas piecas minūtes pirms pieciem rītā modina pilsētas musulmaņus. Un budistus, hinduistus, kristiešus un ateistus. Kad viesojos tradicionālās musulmaņu valstīs, šie skandējumi pat šķiet piešķiram vietai eksotisku noskaņu, bet šorīt esmu dusmīga par miega traucējumu – pirmo reizi Šrilankā esmu gulējusi bez... lasīt vairāk

Otrpus pagalmam atrodas vēļ viena māja, ko savulaik uzcēlis viens no dēliem. Tad viņa dzīves plāni mainījušies, pats pārcēlies uz Austrāliju, bet teju pabeigtajā mājā tagad dzīvo spoki. Esmu ieņēmusi vietu uz saulainās terases, lai nedaudz pajogotu, kad manu nodarbi pārtrauc trimera skaņas – Siri, savukārt, izdomājis sakopt zālienu tieši šajā rajonā. Viņš man ar... lasīt vairāk

Tā kā elektrība nav pieejama, nedarbojas ventilators, bet kondicionieris te nav vispār. Iespējams, karstums ir galvenais iemesls, kāpēc grozos pa gultu, bet aizmigt neizdodas. Arī domas par dažādiem lauku dzīves rāpuļiem nepalīdz. Pie vakariņām smējāmies par Vaitiju, kurš dzenāja nejauši istabā ielidojušu vaboli. Tā uzzināju, ka kaķis parasti esot pirmā signalizācija, ja mājās parādās kāds... lasīt vairāk

Par godu vakardienas sēdēšanai šorīt ir vēlais rīts. Sakrāmēju somas, veicu izrakstīšanās procesu no hosteļa un pārvācos uz nelielo restorānu, kas atrodas kaimiņos. Pusdienas nav lētas, ap 6 eiro, toties garšo neticami labi! Ideja, ko no šiem varētu nošpikot, ir cukini nūdeles jeb vienkāršāk sakot, ļoti smalkās sloksnītēs sagriezts neliels cukini – ēd kā piedevu... lasīt vairāk