Blog

Grāmatas “Nekaunīgais pingvīns” šķirstīšanas pasākums
Dzīve 14 janvāris, 2021 4 komentāru
Pērnā gada nogalē izšķīlās Pingvīns, bet tādas īstas raudzības nevarēja notikt un nevar joprojām. Iesākumā biju iecerējusi kādu virtuālu grāmatas atvēršanas pasākumu sarīkot jau decembrī, bet tas mēnesis vienkārši kaut kur pazuda. Šobrīd atvēršanu šķiet tā kā par vēlu rīkot, jo daudzi no jums jau aizvēruši grāmatas aizmugurējo vāku. Bet – kas mums liedz sanākt... lasīt vairāk
Piepju ekspedīcija: kā atpazīt čagu un citas ārstnieciskās piepes?
Ēdieni & dzērieni, Prasmes 10 janvāris, 2021 Viens komentārs
Ap aizpērnā gada Ziemassvētkiem ieklīdu grāmatnīcā un pirmo reizi paņēmu rokās “Aliansē pret vēzi”, ko sarakstījusi Maija Pohodņeva un Modris Pelsis. Todien bija vēl gara staigāšana paredzēta, tā nu iztiku bez pirkumiem. Nākamreiz mani šī grāmata negaidīti sagaidīja Torņakalna baznīcas Ziemassvētku tirdziņā, kur bijām atbraukuši iegādāties sveces. Mājup devāmies ar grāmatu un sveču kaudzi –... lasīt vairāk
Mans 2020
Domas, Dzīve 30 decembris, 2020 2 komentāru
Ir bijis raibs, kā jau daudziem. Protams, ir bijuši grūti brīži, tomēr kopumā gribu teikt paldies 2020-tajam un ielikt tam vienu treknu pluss zīmi. Pozitīvs gads ;). Veselības viļņi Tieši ar veselības tēmu arī sākšu. Pārlieku sīkās detaļās neiegrimstot (tad viss ieraksts būtu par to), varu sacīt, ka mana hroniskā kaite ir uzvedusies labi. Runāt... lasīt vairāk
Brīnumi un dzērvenes
Dzīve 19 decembris, 2020 Viens komentārs
Sirsnīgā noskaņā, dungājot dungādziesmiņu, mīcu maizes mīklu. Auļukalna Inita ar saviem kukulīšiem ir tā mūs izlaidusi, ka maizes cepšana pašu mājās nav notikusi jau pāris mēnešu. Esmu tikko nomazgājusi apķepušās rokas, kad no priekšnama puses atskan balsis. Ciemos nevienu negaidām, pagalmā svešu auto nemana – laikam Eduards tā skaļāk pa telefonu runā. Tomēr pēc brīža... lasīt vairāk
Auļukalna muižā tapusi maizes krāsns: kukuļi cepas
Paveiktie, Projekti 12 decembris, 2020 Viens komentārs
Aizdegusies doma Vasaras nogalē man zvanīja Auļukalna muižas saimniece Inita: bija dzimusi doma par maizes krāsni. Initas dzīve ir cieši saistīta ar maizes cepšanu, tāpēc šī doma bija gruzdējusi prātā jau labu laiku, bet tagad tā bija aizdegusies un dzirksteļodama lauzās laukā. Pēc pāris dienām aizbraucu uz Auļukalnu, piemetu savu ideju žagaru saišķi un tapa... lasīt vairāk
Iznākusi grāmata “Nekaunīgais pingvīns”
Dzīve 1 decembris, 2020 7 komentāru
Nekaunīgais pingvīns ir sēdējis man cieši blakus kopš pavasara. Teksts svītrots un labots, bildes atlasītas un atkal ārā mestas, vāka dizains bīdīts uz priekšu un atpakaļ – viss pazīstams līdz detaļām. Tomēr. Tā ir jocīga, mazliet svinīga un arī neticama sajūta, redzēt to visu saliktu kopā – 510 lappuses biezā un teju kilogramu smagā baltā... lasīt vairāk
Balts, balts, balts!
Dzīve 30 novembris, 2020 Pagaidām nav komentāru
Gurkstēšana, zābakiem minot tikko uz zemes nonākušo baltumu. Viegla čabēšana, pārslām pieskaroties jakai. Gaidītais aukstums, uz mirkli piešaujot mēli pie apsniguša priedes zara. Balts miers pārņēmis it visu mežā un ieplūst arī tādā garāmgājējā kā es. Sniegs, kā es tevi gaidīju! lasīt vairāk
Gaisma mazajā pasaulē
Domas, Dzīve 29 novembris, 2020 Pagaidām nav komentāru
Vakar braucu uz Drustu pusi un pa ceļam, pēc draugu lūguma, piestāju Drabešu amatu mājā, lai paķertu vienu skaistumu. Kamēr tas tiek gādāts, pacilāju šeit tapušos darbus, priecādamās par darinājumu formām un krāsām. Pie vienas no māla krūzītēm piesprausta zīmīte. Domādama, ka uz tās būs kas vairāk par šo darbu un tā autoru, paņemu krūzi... lasīt vairāk
102 atzīšanās mīlestībā
Dzīve 18 novembris, 2020 8 komentāru
Man vārdi ir ļoti mīļi. Burtu kombinācijas. Domas. Teikumi. Izsaukuma zīmes. Un parasti vārdos man visvieglāk paust, ko domāju un ko jūtu. Bet šogad gribu atzīties mīlestībā Latvijai ar 102 fotogrāfijām, kuras esmu uzņēmusi šogad – pilnīgā mozaīkā, kurā sajaukušās dienas, mēneši, gadalaiki. Palikušas tikai sajūtas un mirkļi. Bet tie taču ir vissvarīgākie, vai ne? lasīt vairāk
Purezera dabas taka: atspulgi, vaivariņi un ugunskuri uz ūdens
Ceļā, Stāsti 17 novembris, 2020 Pagaidām nav komentāru
Covid slimošanas laikā sanāca degunu ārā pabāzt tikai piemājas mežā, tāpēc pirmais pārgājiens citā apvidū šķita vesels piedzīvojums. Vēlā rītā pēc otrās kafijas krūzes ar draudzeni Lieni sēdāmies auto un laidām uz Valmieras pusi. Iemesls tam bija pavisam nopietns – biju nolēmusi, ka Imanta Ziedoņa dzejoli par skumjām, kurā pieminēti ziloņi, ir jāieraksta Ziloņu ielā.... lasīt vairāk