Blog

Miltu mākonī
Iepazīšanās ar Jaundrustu muižu man notika augusta vidū, kad ciemojāmies pasākumā “Drustu dārgumi”. Tur zinošu speciālistu vadībā varēja izsekot rasola tapšanai pēc senām receptēm (ar visiem nēģiem!), koka durvju labošanai, doties pastaigā pa ganu taku, smelties attiecību gudrības, klausīties pasakas un koncertu. Un, pats galvenais, satikt vietējos cilvēkus, iepazīties, aprunāties. Sev par lielu prieku konstatēju,... lasīt vairāk
Podiņkrāsns ar maizes krāsns muti
Valmieras puses Kaugaru pagasts izskatās pēc Zemgales filiāles Vidzemē – plaši, svaigi uzarti zemes lauki paveras skatam no baltā ceļa malas līdz pat horizontam. Waze aplikācija mūs ved gar lauku laukiem, līdz ceļš iegriežas mežā un pēc īsa brīža ieved Daudziešu māju pagalmā. Šeit, savukārt, izskatās kā starp etnogrāfisko muzeju un paradīzi. Vecajai guļbaļķu mājai... lasīt vairāk
Lielais kantulis, mazais kantulis
Ķeveru mājās mūs pirmais sagaida suns bez balss. Dzīvē daudz pieredzējis, viņš ar neuzticību uztver katru svešinieku un iesākumā arī no mums turas drošā attālumā. Toties mājas saimniekus – Ilzi un Arni – suns pieskata ar patiesām rūpēm un beigās pieņem mūs ar, iemiegot pie kājām sarunas gaitā. Pirms dodamies apskatīt māju un aprunāties par... lasīt vairāk
Lukstu kroga mistērijas – vai maizes krāsns var būt otrajā stāvā?
Pievakarē iegriežam pagalmā pie garas koka ēkas, mums seko vēl viena mašīna ar piekabi. No tās izkāpj Agris, Lukstu kroga saimnieka Reiņa brālēns, kurš atbraucis aizņemties betona maisītāju. Padzirdējis par mūsu maizes krāsns interesi, viņš zina stāstīt,  ka arī kaimiņu mājā tāda esot un iespējams noorganizēt tās apskati. Vēl mirkli parunājušās ar mutīgo vīru, ejam... lasīt vairāk
Miltu maiss akā, bullītis mežā un milzu karpa
Auļukalna muižas kaimiņmāju Dzilnu saimnieki – Baiba un Guntis – mūs sagaida ar ziņu: kūpinātavā gatava top milzu karpa. Norunājam, ka karpa būs tā, ka diktēs sarunas gaitu un brīdi, kad jāņem pauze. “Mēs varam pagaidīt, bet karpa ne”, secina Inita. Māja, kurā notiek saruna, savulaik celta kā saimniecības ēka un maizes krāsns te nav.... lasīt vairāk
100. dienā, nogājis 4662 km, ciemos ierodas itāļu Forests Gamps
“Šodien ir mana 100. diena ceļā, esmu nogājis 4662 kilometrus,” pie vakariņām stāsta Marko, mūsu pirmais importa svētceļnieks. Viņš gan pats saka, ka ir ceļotājs, kas iet pa svētceļojuma maršrutiem, pie tam vēl pretējā virzienā. “Reverse piligrim”, mēs smejamies. Marko līdz mūsu namdurvīm atnācis kājām no savas mājvietas Milānā, bet ceļš nav vedis taisni. Viņš... lasīt vairāk
Maizes ekspedīcija – kā radās ideja?
Pērnā gada rudenī, pateicoties virknei labu cilvēku (iespējams, arī Tev), Auļukalna muižā tapa ar malku kurināma maizes krāsns. Kad tā bija vairākkārt izkurināta un izžuvusi, krāsns un muižas saimniece Inita Šalkovska sāka cept maizi. Lai arī maizes cepšana Initai galīgi nav sveša, pirmie kukuļi bija ar lielāku cietības pakāpi nekā pienāktos. Vismaz mūsu mājā maizes... lasīt vairāk
Gobzemiska rīcība
Kopš pagājušā gada nogales, kad izslimoju Covid-19, par to stāstot arī publiski, par vīrusu un vakcīnām publiski neesmu izteikusies. Ik pa laikam ir gribējies kaut ko pateikt, bet, kad padomāju par negācijām, kas nāks (neatkarīgi no pateiktā), nolemju paklusēt. Tomēr šodien notiekošais man šķiet patiešām negodīgi. Šī gada laikā regulāri iekšēji piedzīvoju divu domu cīņu... lasīt vairāk
Pusgads lēkšiem un aulekšiem
Pirms ķeros pie nākamā “projekta” izklāsta, esmu parādā jums stāstu par to, kas noticis iepriekšējā pusgadā ar asti jeb, kā es iekūlos visos savos šī brīža “projektos”. Pie reizes varēšu arī katru tikšanos nesākt ar atbildi uz jautājumu “a ko tu šobrīd dari?” vai arī izsaucienu “Tu strādā?!”. Tātad. Tā bija pērnā gada nogale, kad... lasīt vairāk
Mājup no Gruzijas: pelde, 2 kilogrami un atvadas
Šodien pošamies mājup. Paēduši brokastis, pasniedzam pateicības dāvanas gan viesnīcas saimniekiem, gan tūres šoferim un, protams, mūsu gruzīnu brāļiem, bez kuriem šis brauciens nebūtu tik krāsains un vienkāršs. Ja kādreiz nepieciešami šoferi un pavadoņi Gruzijā – no sirds varu ieteikt Zuru un Zazu. Mēs jutāmies patiešām apčubināti, loloti un pieskatīti. Arī viņiem Latvijas tūristi esot... lasīt vairāk