Blog

Vīnogu vākšana Francijā: ierašanās
Ceļā, Ceļojumi 27 augusts, 2022 Pagaidām nav komentāru
Es vairs neatceros, kā tas sākās. Ar manis teikto apgalvojumu “es arī gribu braukt tev līdzi” vai ar Zanes jautājumu “vai negribi braukt līdzi?”. Viena no abām frāzēm izskanēja pēc manas brālēna sievas Zanes Eniņas stāsta par to, ka viņa augusta beigās plāno doties uz Franciju lasīt vīnogas. Kad tieši ir jābrauc, neviens nevar pateikt,... lasīt vairāk
Parīzes ainiņas
Ceļā 8 jūlijs, 2022 2 komentāru
Kad pirmo reizi devos uz Parīzi (tas bija pirms vairāk nekā desmit gadiem), biju gatava, ka Eifeļa tornis šķitīs sarūsējis metāla krāms, kruasāni būs cieti, vietējie nelaipni un kopumā man šī pilsēta nepatiks. Tas viss izrādījās nieki, un Parīze man patika gluži labi. Tā nu šīs vasaras vidū nolēmu kopā ar dzīvesbiedru aizšaut uz šo... lasīt vairāk
Nebaidīties dzīvot
Paveiktie, Projekti 7 jūnijs, 2022 Pagaidām nav komentāru
Man ir vēl viens parāds – intervijas publicēšana ar Daci Zušmani – mācītāju, Hospiss LV kapelāni un sērošanas speciālisti. Dace ir ļoti īpašs cilvēks un tāds viņas klātbūtnē sajūtas ikkatrs. Ar Daci iepazinos, klausoties viņas lekcijas Hospiss LV rīkotajās apmācībās un, organizācijas līdzcilvēku rosināta, sarunāju interviju. Mūsu saruna notika jau pavasarī un nesen tā nonāca... lasīt vairāk
Pauze
Domas, Dzīve 7 jūnijs, 2022 2 komentāru
Šobrīd sēžu mājās un izbaudu pauzi, kas mani apciemojusi piespiedu kārtā brīvprātīgi. Pēdējās nedēļās dzīve nēsāja no bibliotēkām uz laukiem, no laukiem uz mācībām, no mācībām uz intervijām un tā joprojām. Sajutos čābīgi jau pagājušajā nedēļā, bet kā nu slimosi – vienā dienā apsolīts radio ieraksts, citā – TV ieraksts, vēl citā – tikšanās ar... lasīt vairāk
Satikšanās Pārventā
Dzīve 18 maijs, 2022 2 komentāru
Ik pa laikam mani uz satikšanos aicina ļaudis no dažādām Latvijas malām un vietām – bibliotēkām, skolām, interešu pulciņiem un citām radošām kopām. Šoreiz ceļi veda uz Ventspili, kur Pārventā tapusi jauna un glauna bibliotēka. Nolēmu ierasties pilsētā kādu brīsni iepriekš, jo jāteic, ka pat īsti neatceros, kad pēdējo reizi dzīve mani bija mani atvedusi... lasīt vairāk
Hospiss LV aprūpes vadītāja Inta Gerharde: nodejot dzīvi no sākuma līdz beigām
Paveiktie, Projekti 12 aprīlis, 2022 2 komentāru
Pagājušā gada rudenī, adot kārtējos maučus, uzliku fonā vienu no Lauras Denleres Cilvēkjaudas intervijām – šīs sarunas man šķiet tāda latviešu TED versija. Koncepts gan cits, bet vērtība līdzīgi augsta. Šoreiz saruna bija ar vienu no organizācijas Hospiss LV dibinātājām Ilzi Neimani-Nešporu. Drīz vien apjautu, ka adīklis guļ klēpī un asaras birst. Es biju viens... lasīt vairāk
Tīkli, ēna un jaušību virtene
Dzīve, Jaušības 10 aprīlis, 2022 2 komentāru
Ļaujiet jums pastāstīt par šīs nedēļas labāko notikumu, kurai piedien arī jaušības tituls. Tas notika (sākās) pirmdien, manā vienīgajā brīvajā šīs nedēļas dienā. Nolēmu to izmantot, aizbraucot līdz Drabešu muižas Amatu mājai, lai kaut nedaudz piepalīdzētu aizsardzības tīklu pīšanā Ukrainas armijai. Neviens man kompānijā nepieteicās (pirmdiena taču) un tā nu es gatavojos pīt viena. Liels... lasīt vairāk
Miera skaņas
Domas, Dzīve 15 marts, 2022 Viens komentārs
Vakar atgriezos no īsa brauciena uz Norvēģiju. Šoreiz nebraucu ar mērķi iepazīt jaunas vietas, bet gan satikt draudzeni – patērzēt un pabūt kopā. Protams, neizpalika arī sasveicināšanās ar Oslo un pastaigas pa laukiem, bet nekas tāds, ko gribētos pārvērst “ceļojuma aprakstā”. Pirms brauciena bija šaubas – vai ņemot vērā karu Ukrainā, vispār šobrīd būtu kur... lasīt vairāk
Atbalsti Ukrainas cilvēkus, rezervējot naktsmājas pie viņiem
Dzīve 7 marts, 2022 Pagaidām nav komentāru
Nespēja koncentrēties ikdienas darbiem. Bezspēcības un bezjēdzības sajūta. Vainas apziņa par prieku. Bailes par nākotni. Dusmas par zombijiem un viņu vadoni. Domāju, ka šādas vai līdzīgas sajūtas apciemo daudzus no mums kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā. Un nemitīgais jautājums – ko es varu darīt, kā es varu palīdzēt? Pirmajā kara dienā paudu nostāju... lasīt vairāk
Pēkšņi gaisa balonā
Dzīve 3 februāris, 2022 Viens komentārs
Ir dienas, kuru vakarā tu vari pateikt vienīgi “wow”. Īpaši tādās dienās, kuru plānos nav nekādi diženi notikumi. Tāda bija arī šodiena. Labi, par gluži parastu to tomēr nevarētu uzskatīt, jo vakarā bija jāiet uz teātra izrādi. Bet nekas cits ievērības cienīgs kalendārā nebija ierakstīts. Tā nu no rīta, cenšoties atmodināt smadzenes ar sociālo tīklu... lasīt vairāk