Blog

Sociālie tīkli, policisti un futbols
Stāsti 14 jūnijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
“Vai tu vari ieteikt kaut ko, ko mūsu hostelim vajadzētu uzlabot?”, man jautā recepcijas meitene, kad dodos prom. Mirkli padomāju un tad apjaušu, ka šī ir pirmā vieta, kur man to jautā, un arī pirmā vieta, kur man nav, ko piebilst. Droši vien tur ir kāda sakarība. Lidostā jāpiedzīvo kārtējais mulsais mirklis, kad pie check-inā... lasīt vairāk
Budas
Stāsti 12 jūnijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
Kārtīgi izgulējusies, jūtos gatava satikt Dafo jeb Lielo Budu Lešaņā. Ar kājām aizeju līdz autobusu stacijai, nopērku biļeti uz Lešaņu, tad divas stundas kratos autobusā. Tikpat veiksmīgi atrodu arī vietējo satiksmes autobusu, iegaumēju pieturu, kurā man jaizkāpj atpakaļceļā, un braucu pie budas. Parādu lapiņu ar budas vārdu ķīniešu valodā un man blakus sēdošais puisis saka,... lasīt vairāk
Čendu pandas
Stāsti 12 jūnijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
Viena no atrakcijām, ko atbraucēji parasti izpilda Čendu, ir pandu audzētavas apmeklējums. Galu galā – kāpēc ne. Tā kā jau esmu šeit atkūlusies, apskatīs tos dzīvniekus ar. Jāatzīst, ka lidojumu uz Čendu izvēlējos, jo no tejienes var pa tiešo lidot tālāk uz Honkongu, kas ir mans pēdējais apskates punkts šajā ceļojumā. Mani ir pārņēmis slinkumus... lasīt vairāk
Attā Čong, sveika Čendu!
Stāsti 10 jūnijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
Šodien beidzot ir slinkā diena – noguļu līdz 12. Pēdējo dienu pārgājieni ir pamatīgi nomocījuši mūsu ķermeņus. Es šovakar lidoju uz Čendu, bet Čongs pēc pāris dienām dodas uz Tibetu. Man viņš jau pietrūkst. Paēduši kopīgu branču, dodamies katrs savā virzienā – es apskatīt tempļus, viņš nopirkt autobusa biļetes. Čonga klātbūtne mani bija pasargājusi no... lasīt vairāk
Tibetiešu cienasts un jaki
Stāsti 10 jūnijs, 2014 Viens komentārs
Centrā mūs sagaida septiņvietīgs busiņš un kopā ar jauniepazītajiem ķīniešiem dodamies vienas dienas pārgājienā. Brīdi braukuši pa šoseju, nogriežamies kādā lauku neceļā un braucam (kratāmies un zvārojamies) krietnu stundu. Vienīgā civilizācija, ko var novērot pa ceļam, ir mazas koka būdiņas, kas man atgādina kūtis. Kad prasu, kādi lopi tur dzīvo, saņemu atbildi, ka visādi, tai... lasīt vairāk
Gaisa takas un ceļa nogruvumi
Stāsti 10 jūnijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
No rīta mūs iesēdina busā un ved prom no pilsētas. Skats, kas paveras uz kalniem no ceļa, ir vairāk kā varens. Tīģera aizas kalni, salīdzinājumā ar šiem, ir tādi kalna bērniņi. Cīņa šeit notiek starp kalniem un cilvēkiem. Cilvēks drupina kalnus, laužot ceļus, būvējot ēkas, bet kalni laiku pa laikam nober uz cilvēka radīto krietnu... lasīt vairāk
Ciemos pie mutuļojošās upes
Stāsti 9 jūnijs, 2014 Viens komentārs
Pieceļos pēc sešiem rītā un jau pirms septiņiem pirmā izeju uz ceļa. Šodien nav nekādas vēlmes klīst apkārt pašā svelmes vidū. Lai arī vakar biju pamatīgi ieziedusies ar pretiedeguma krēmu, kakls dažās vietās ir krāšņs. Izbaudu rīta pastaigu pēc pilnas programmas. Lai arī skati ir elpu aizraujoši, pārāk apkārt blisināties nevar. Takai, kas vijas gar... lasīt vairāk
Uz mūļa Tīģera lēciena aizā
Stāsti 9 jūnijs, 2014 2 komentāru
Īsi pēc septiņiem hosteļa Mama Naxi saimniece pavada mani un Čongu uz autobusu, kas mūs nogādās Tīģera lēciena aizas pārgājiena sākumpunktā. Iekāpju autobusā, eju uz beigu galu un tad pārsteigumā iesaucos: “Nē, nevar būt!” “Var, var Ķīna taču ir maza”, smejas jauniešu pāris no Zviedrijas, ar kuriem kopā ņēmām taksi no Kuņminas lidostas. Iepazīstinu viņus... lasīt vairāk
Diena vilcienā un Ernests Gulbis
Stāsti 6 jūnijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
No rīta sakrāmējos, izčekojos un atvados no Kristīnas. Pateicoties viņai, man dažās dienās izdevies iepazīt Kuņminu ne tikai no tūrista pozīcijām. Vai nu dēl Kristīnas mācēšanas pasūtīt ēdienu un vietu zināšanas, vai tāpēc, ka ēdiens Juņnaņas provincē ir gardāks, ķīniešu virtuve manās acīs lēnām sāk reabilitēties – pēdējās dienas esmu baudījusi ļoti gardas maltītes. Vilciena... lasīt vairāk
Akmens mežā
Stāsti 6 jūnijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
Pēc vakardienas Kuņminas slavenāko bāru tūres un futbola čempionāta, rīts atnāk saguris. Kamēr, kamēr – ir pusviens. Pārprasu hosteļa recepcijā, kā tikt uz Akmens mežu. Visi kā viens apgalvo, ka esot par vēlu doties uz turieni. Nu štrunts, vismaz mēģināšu. Sākumā jābrauc ar satiksmes autobusu, pēc tam ar vēl vienu, beigās jāpārsēžas starppilsētas autobusā. Visus... lasīt vairāk