Blog

Pie visa vainīgas grāmatas
Stāsti 27 novembris, 2014 19 komentārs
Kad saņēmu Edgara Koroņevska uzdevumu, no prieka palēcos. Lai 27. novembris būtu Ceļotāju diena un man jāpastāsta par kādu grāmatu, kura praktiski vai iedvesmai ir noderējusi ceļojumiem. Un jāieliek šī saite, vai tad man grūti: http://gramatuveikals.lv/celotajiem. Kad veidojas mūsu sapņi? Manuprāt, liela daļa nāk no bērnības, kad mūsu prāts vēl nav robežām un pienākumiem sasiets.... lasīt vairāk
Gocta ūdenskritums un Natālija
Stāsti 27 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Šodien dodos uz 771 metru augsto Gocta ūdenskritumu. Zinātnieki joprojām strīdas par tā atrašanos pasaules ūdenskritumu rangā – daži tam dod trešo, daži piekto, vēl citi sešpadsmito vietu. Tā vai citādi, tam jābūt gana iespaidīgam. Ļaudis, kas jau apciemojuši krītošo ūdeni, apgalvo, ka skats esot varens, bet nokļūšana līdz tam neesot diez ko viegla, tāpēc... lasīt vairāk
Ala un sarkofāgi
Stāsti 26 novembris, 2014 3 komentāru
Izskatās, ka no Chachapoyas pilsētas tik drīz prom netikšu. Mana viesnīca ir ideāla – vesela istaba vienai pašai, pa īstam karsts ūdens dušā, ātrs internets – viss, ko sirds var vēlēties. Kopš nomušīju šejienes (laikam) vienīgo prusaku, neviena dzīva radība te vairs nav rādījusies. Un apkārtnē ir neticami daudz dažādu apskates objektu. Ekskursijas ir relatīvi... lasīt vairāk
Kuelap cietokšņa zudusī varenība
Stāsti 25 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Sēžam ekskursijas mikroautobusā un mūsu gids jau krietnu laiku vārās spāņu valodā. Kaut ko jau saprotu, bet, tā kā man solīja, ka varēšu klausīties stāstus angļu mēlē, tad brīdī, kad gids uz mirkli apklust, kautrīgi ieminos, ka ne visai labi saprotu, ko šis tur vervelē. „Vai, atvainojiet, es meklēju jūsu vārdu, man teica, ka būšot... lasīt vairāk
Trīs dienas vienā
Stāsti 24 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Šorīt izeju paēst brokastis un, soļojot pa vienu no retajām pludmales pilsētiņas ielām, pēkšņi sajūtos kā filmā „Murkšķa diena”. Atkal spīd saule, okeāns liek cilvēkiem spiegt, skan tie paši mūzikas ritmi, saulesbriļļu tirgotājs piedāvā tās pašas brilles, krodziņu iekšā rāvēji saka tās pašas frāzes. Noskurinos un saprotu, ka ātri jābrauc projām. Sakravāju somu, atvados no... lasīt vairāk
10 ieteikumi labam hostelim
Padomi 22 novembris, 2014 2 komentāru
Godīgi sakot, man nav ne jausmas, cik hosteļos savā ceļošanas mūžā esmu pabijusi, bet to skaits varētu svārstīties kaut kur starp vienu un pieciem simtiem, tāpēc ir uzkrājusies zināma pozitīva un negatīva pieredze. Palikšana pēdējā hostelī rosināja mani šim ierakstam. Es gan šaubos, ka manu blogu lasa kāds hosteļa esošais vai nākamais īpašnieks, bet, ja... lasīt vairāk
Diena, kad darīt neko
Stāsti 22 novembris, 2014 Viens komentārs
No rīta mostamies no urbju un āmuru skaņām – šai vietā ir ne tikai briesmīgas istabas, bet arī vēl notiekošs celtniecības process. Pārnesam somas uz hosteli pretējā ielas pusē un tiekam pie mīlīgas istabas otrajā stāvā, no kuras paveras okeāna plašumi. Tad laiks rīta kafijas medībām. Nolūkojam kādas viesnīcas terasi un pasūtām kafiju un vieglas... lasīt vairāk
Peru sākas ar okeānu
Stāsti 20 novembris, 2014 Viens komentārs
„Es neticu, ka tas notiek”, Amaija saka un mēs apskaujamies uz atvadām. Pēc vairāk nekā nedēļas ceļošanas kopā, ir pienācis laiks šķirties. Novēlam viena otrai veiksmi turpmākajā ceļojumā un apsolāmies tikties virtuālajā vidē. Eh, pietrūks man mūžam dzīvespriecīgās ceļabiedrenes ar skaņo balsi. Jā, droši variet sīkāk iepazīties ar Amaijas daiļradi un piedzīvojumiem šeit (https://www.facebook.com/amaiahernandez). Veļu... lasīt vairāk
7 lamas un dzimšanas diena
Stāsti 19 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
„Ekvadorā vienmēr jābūt līdzi divām lietām”, saku Amaijai, „pretiedeguma krēmam un lietusmētelim”. Mēs dzeram kafiju pirms došanās pārgājienā pa Cajas nacionālo parku un es cītīgi iesmērējos ar krēmu. Saule šeit ir patiešām nikna – pirmajās ceļojuma dienās pastaigājos bez galvassegas, tagad man matus rotā ādas plēksnes, kas nāk nost no „celiņa” – mataino daļu ar... lasīt vairāk
Ingapircas drupās
Stāsti 19 novembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Jau astoņos no rīta sēžam autobusā un Ingapircu – lielākajām inku atstātajām drupām Ekvadorā. Vienīgā celtne, kas daļēji saglabājusies, ir elipses veida Saules templis, celts no iezaļganiem akmeņiem. Vēl krietni pirms inkiem te plosījušies canari ļaudis, tāpēc te īsti nav saprotams – kuras ir canari, kuras inku izdarības. Bet katrā ziņā komplekss kādreiz bijis varens,... lasīt vairāk