Autors: Zane Eniņa

Vankūvera bez jumta
No rīta Edgars veselības atgūšanai pagatavo vitamīnu bumbu – sablenderē visādus augļus un citus labumus. Drīz klāt ir Dainis, vēl viens šejienes latvietis, un mēs laižam makšķerēt. Dainis Kanādā ir ieprecējies un izveidojis savu celtniecības biznesu, kā viņš apgalvo, smags darbs šeit atmaksājas. Strādā viņi visi te kā dulli – cik esmu runājusi ar ļaudīm,... lasīt vairāk
Vides maiņa – Filipīnas
Edgars mani aizvizina līdz lidostai, novēl labu ceļavēju un dodas mājup izgulēties pirms jaunās darba nedēļas. Man sākas gaidīšanas un lidošanas svētki. Tātad. Esmu savā vīzas lidojumā uz… Filipīnām. Kāpēc? Kāpēc ne! ASV robežvalstis – Kanāda un Meksika, netiek uzskatīta kā valsts pamešana, kā arī vēl dažas tuvējās salas. Drošs paliek nedrošs, jāaizlido līdz Āzijai.... lasīt vairāk
Manilas ielās
Pēc 12 ciešā miegā pavadītām stundām atveru acis. Pulkstenis ir 7 no rīta, esmu pamodusies tieši uz brokastīm. 7 dolāru nakšņošana šeit ietver arī relatīvi pieklājīgas brokastis – paralēli ievārījumiem un citiem saldiem draņķiem te var tikt arī pie ceptas olas. Kafija, kā jau parasti Āzijā, ir diezgan nebaudāma, bet zināms daudzums piena glābj situāciju.... lasīt vairāk
Kā nokavēt lidmašīnu (otrā sezona)
Divi no vakardienas ceļabiedriem – Steisija no ASV un Bjorns no Vācijas, uzzinājuši, ka no rīta dodos uz lidostu, vakar vaicāja, vai nevar man pievienoties taksī – kopā jautrāk un lētāk! Protams, vien saku, ka man jādodas ceļā jau 7, lai paspētu uz lidojumu 8:35, kā bija ieteicis hosteļa darbinieks. Lai arī jauniešu lidojumi ir... lasīt vairāk
Pieskarties jūraszvaigznei
“Pietiek, nu gan pietiek!”, sauc meitene no pretējās istabiņas, redzot kādu daudzumu pretiedeguma krēma es izpūšu uz sava ķermeņa. Paskaidroju, ka ilgāku laiku neesmu bijusi karstas saules uzmanības lokā un pilnīgi noteikti negribu piedegt. Vārds pa vārdam un iesākam pļāpāt. Meitene un viņas puisis ir no Polijas un ceļo pa Āziju jau divus gadus. Viņi... lasīt vairāk
No salas uz salu
Maikls noliek blakus manam datoram skaistu gliemežvāku. Jau veru vaļā muti, lai teiktu “paldies, bet nevaru to paturēt”, kad gliemežvāks, sadzirdējis manas domas, pats sāk mukt prom. Izrādās, tā nav ierasti tukšā gliemežnīca, bet gan dzīva krabja miteklis. Maikls nosmejas un mēs ar visu krabi pārvācamies pie Martas. Biju domājusi, ka dzersim pa visiem vienu... lasīt vairāk
Šokolādes kalni un viena dolāra saulriets
No rīta septiņos kā zaldātiņš stāvu pie niršanas bodes lodziņa un gribu tikt pie maskas un trubiņas. Biju vakar sev apsolījusi – ja laiks būs apmācies, okeānā vairs nelīdīšu, ja saulains – līdīšu gan, jo saule izgaismos visu zem ūdens, būs smuki. Tā kā saule šorīt ir debesu augstumos, esmu gatava pēdējo reizi “iekarot” okeānu.... lasīt vairāk
Apsteidzot laiku
Pieceļos īsi pēc pieciem, sakravājos, pārbaudu pēdējās ceļojuma detaļas internetā un esmu gatava doties uz lidostu. Pamodinu reģistrācijas darbinieku un saku, ka ir pienācis brīdis saukt taksi – vakar bijām par to vienojušies. Izskatās, ka viņš to īsti neatceras, jo pārjautā, uz kurieni vēlos braukt. Uz lidostu. Tad viņš minūtes piecas ar acīm ciet runā... lasīt vairāk
Laipni lūgta ASV
Vakar ķermenis negribēja iet gulēt (Filipīnās bija trīs dienā), bet šorīt – celties augšā (Filipīnās taču nakts). Tomēr jāceļas vien ir – Edgars dodas strādāt, bet es padzert rīta kafiju un nopirkt autobusa biļeti uz štatiem. Kad pieeju pie Greyhound biļešu lodziņa un vēlos nopirkt biļeti uz Everett pilsētiņu, darbinieks vaicā, vai uz šodienu. Kā... lasīt vairāk
Zvaigžņu karā
Pēc brokastīm Inta un Ričards iesēdina mūs mašīnā un aizved uz dažām Sietlas vietām, kur mēs nekad nenonāktu, ja vien neatrastos viņu sabiedrībā. Pirmā pietura ir Latviešu Biedrības Vašingtonas štatā, kas pastāv 65 gadus, sanākšanas vieta ar nelielu baznīciņu. Šeit bērni pulcējas svētdienas skolā, bet lielie (un arī mazie) var apmeklēt bibliotēku un dažādus pasākumus.... lasīt vairāk