Autors: Zane Eniņa

Ogas, ķērpji un izdzīvošana dabā
Stāsti 19 augusts, 2015 Viens komentārs
Kad atveru acis, pēc pozas redzu, ka Rafaēls lasa. Ja viņš ir pamodies pirms manis, diez ko agrs nav. Pieceļoties vertikāli, konstatēju, ka nometnē esam palikuši pēdējie (kā parasti), tas nozīmē, ka ir diezgan vēls. Tā ir viena no mūsu ceļošanas privilēģijām, ar retiem izņēmumiem, mēs no rītiem guļam tik ilgi, cik gribam, ļaujot ķermenim... lasīt vairāk
Gultā ar bungām
Stāsti 19 augusts, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta ir +8 grādi un sajūta, ka beidzot ir silti. Spriežam, ka naktī temperatūra pietuvojusies nullei, elpas garaiņi bija redzami pat teltī un mans guļammaiss tapa slapjš mutes apvidū no kondensāta. Es, protams, kārtīgi salu, bet Rafaēls – aiztaisīja guļammaisa rāvējslēdzēju. Bet nakts ir garām un saule ir gatava mūs sasildīt. Brokastu laikā mūs... lasīt vairāk
Dubļi un meitenes
Stāsti 19 augusts, 2015 Pagaidām nav komentāru
Šodien pārmaiņas pēc varam izbaudīt mazliet dubļainu pilsētu un tai raksturīgus skatus. Markuss jau bija mums pastāstījis, ka šajā pilsētā ir dikti smukas meitenes – visjaukāk esot viņas vērot smalki apģērbušās un ar gumijas zābakiem kājās. Ārpus koka trotuāriem gluži nogrimt dubļos nevar, bet slīd gan tie kā traki. Pilsētas nomalē gan iet vaļā varena... lasīt vairāk
Jānis un Aļaska
Stāsti 19 augusts, 2015 3 komentāru
„Nē, nevis Džons, bet Jānis”, smiedamies mani pārlabo Šteina kungs, kuru beidzot man ir izdevies sadzīt rokā. Viņš atzīst, ka tieši tāpat kā es, priecātos aprunāties ar kādu latviski, un uzaicina ciemos uz kafiju. Kad ieradāmies Dawson pilsētā, informācijas centrā strādājošais vīrs Eldo, uzzinājis, ka esmu no Latvijas, sacīja, ka viņa draugs arīdzan esot latvietis... lasīt vairāk
Aļaskas “otra puse”
Stāsti 21 augusts, 2015 Viens komentārs
Kopumā visu šodienu varētu raksturot – braucām, braucām un atbraucām. Nevarētu teikt, ka neredzējām neko. Pamatā redzējām miglu. Ceļmalas plāksnītes vēstīja, ka „šeit jābūt īpaši ainaviskam un fotogrāfijām labvēlīgam skatam”, bet arī šajās vietās redzējām vien īpaši ainavisku miglu. Vienīgais elpu aizraujošais moments bija aļņa kundze, kas lēni, platos gurnus šūpodama, pazuda ceļmalas pielijušajās eglēs.... lasīt vairāk
Vieni meža vidū
Stāsti 21 augusts, 2015 Viens komentārs
No rīta Aksels man sniedz bļodu ar auzu pārslu tumi un krūzi ar zaļo tēju. Viņš ietur brokastis kopā ar saviem četriem franču kaučsērferiem un, kad gatavo baram, viena mute vairāk vai mazāk, tam nav nozīmes. Auzu tume ir manu nemīlētāko ēdienu TOP1, tomēr nolemju noriskēt. Aksels tai pievienojis tik daudz augļu, nomācot briesmīgo auzu... lasīt vairāk
Atbildes
Stāsti 23 augusts, 2015 Pagaidām nav komentāru
„Zini, kas tam kokam lēcies?”, Rafaēls no rīta vaicā. „Es tev vakar negribēju teikt, bet koku saskrāpējis lācis”, viņš pats arī atbild. Pateicos par šo laipnību, bet labi vien ir, ka neko neteica. Es jau tā iemiegot salēcos no katra mazākā troksnīša, bet kad apvaicājos Rafaēlam, vai viņš TO troksni dzirdējis, šis tikai uz brīdi... lasīt vairāk
Kīta mezgli
Stāsti 25 augusts, 2015 Pagaidām nav komentāru
Šodien beidzot saule bradā pa zemes virsu un mēs pa tās apspīdēto ceļu laižam uz Denali nacionālo parku. Tur mūs sagaida pārsteigums – visas kempinga vietas, kas atrodas tālāk parkā, ir aizņemtas. Vienīgā palikšanas iespēja šeit ir kempings, kurā nav automašīnu stāvvietas, mašīna jānovieto vairāk nekā pusstundas gājiena attālumā. Neko darīt. Tik daudz kā piebraukt... lasīt vairāk
Vakariņas pieciem
Stāsti 25 augusts, 2015 2 komentāru
Kīts no rīta mūs pamodina, paziņodams, ka atnesis savu dzelteno nojumi mums – lai varam patrenēties tās uzliešanā un lai mums ir, kur pa dienu patverties. Lietus gāza visu nakti un nav rimies joprojām. Mēs nomurminām paldies un pagriežamies uz otriem sāniem. Es šonakt gandrīz murrāju – esmu ielīdusi flīsa „paladziņā”, savā guļammaisā un Kīts,... lasīt vairāk
Dejotājas tumsā
Stāsti 26 augusts, 2015 4 komentāru
Esam sarunājuši ar Kītu padzert rīta atvadu kafiju 9:00. Kad atveru acis un ieskatos pulkstenī, tas rāda 9:00 – tīrais brīnums ir tas „iekšējais modinātājs”. Izlienu no telts un sāku riktēt brokastis – šorīt jūtu sevī pankūku entuziasmu. Piena gan nav, nākas izlīdzēties ar krējuma piedevu, cukura arī nav, štrunts! Kīts, saodis pirmās pankūkas smaržu,... lasīt vairāk