Autors: Zane Eniņa

Saullēkts kāpās un kleitas
Šorīt pieceļamies vēl agrāk, jo mums ir plāns – saullēktu sagaidīt netālajās Maspalomās, kur starp okeānu un pilsētu atrodas kārtīgas kāpas. Arī brokastīm ir plāns, tāpēc šobrīd iešaujam vien nelielu kafiju un dodamies ceļā. Ar pirmo reizi izdodas atrast stāvvietu, kas pagaidām ir pustukša un varam vērties smilšu kalnos brīdī, kad virs horizonta iznirst spožais... lasīt vairāk
Kad koka stumbrs ziedēs
7:00 atskan zvans. Nē, tas nav modinātājs. Tas ir telefona zvans no klienta Latvijā, kurš gaidījis 9:00, lai pajautātu Eduardam kādu aktuālu datorjautājumu. Miegs ir prom. Ieeju dušā, pasūtu kafiju gultā un ķeros pie iepriekšējās dienas apraksta. Cenšos tos rakstīt no rīta, jo iepriekšējā vakara sagurums kārdina aprobežoties ar “bijām tur, darījām to, bija forši,... lasīt vairāk
Atvadas Kanārijām un mājupceļš
Klāt pēdējā pilnā diena uz salas un šodien jau ir prom došanās noskaņojums. Uldis ar Ingu pēc brokastīm dodas uz zirgu šovu, bet tā kā ne es, ne Eduards nav zirgos ieinteresēts, paliekam mājās. Daļu no laika veltām ūdens un saules peldēm, daļu mājas uzkopšanai, āra mēbeļu sanešanai iekštelpās un citiem darbiem, lai māja varētu... lasīt vairāk
Pēkšņi gaisa balonā
Ir dienas, kuru vakarā tu vari pateikt vienīgi “wow”. Īpaši tādās dienās, kuru plānos nav nekādi diženi notikumi. Tāda bija arī šodiena. Labi, par gluži parastu to tomēr nevarētu uzskatīt, jo vakarā bija jāiet uz teātra izrādi. Bet nekas cits ievērības cienīgs kalendārā nebija ierakstīts. Tā nu no rīta, cenšoties atmodināt smadzenes ar sociālo tīklu... lasīt vairāk
Atbalsti Ukrainas cilvēkus, rezervējot naktsmājas pie viņiem
Nespēja koncentrēties ikdienas darbiem. Bezspēcības un bezjēdzības sajūta. Vainas apziņa par prieku. Bailes par nākotni. Dusmas par zombijiem un viņu vadoni. Domāju, ka šādas vai līdzīgas sajūtas apciemo daudzus no mums kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā. Un nemitīgais jautājums – ko es varu darīt, kā es varu palīdzēt? Pirmajā kara dienā paudu nostāju... lasīt vairāk
Miera skaņas
Vakar atgriezos no īsa brauciena uz Norvēģiju. Šoreiz nebraucu ar mērķi iepazīt jaunas vietas, bet gan satikt draudzeni – patērzēt un pabūt kopā. Protams, neizpalika arī sasveicināšanās ar Oslo un pastaigas pa laukiem, bet nekas tāds, ko gribētos pārvērst “ceļojuma aprakstā”. Pirms brauciena bija šaubas – vai ņemot vērā karu Ukrainā, vispār šobrīd būtu kur... lasīt vairāk
Tīkli, ēna un jaušību virtene
Ļaujiet jums pastāstīt par šīs nedēļas labāko notikumu, kurai piedien arī jaušības tituls. Tas notika (sākās) pirmdien, manā vienīgajā brīvajā šīs nedēļas dienā. Nolēmu to izmantot, aizbraucot līdz Drabešu muižas Amatu mājai, lai kaut nedaudz piepalīdzētu aizsardzības tīklu pīšanā Ukrainas armijai. Neviens man kompānijā nepieteicās (pirmdiena taču) un tā nu es gatavojos pīt viena. Liels... lasīt vairāk
Hospiss LV aprūpes vadītāja Inta Gerharde: nodejot dzīvi no sākuma līdz beigām
Pagājušā gada rudenī, adot kārtējos maučus, uzliku fonā vienu no Lauras Denleres Cilvēkjaudas intervijām – šīs sarunas man šķiet tāda latviešu TED versija. Koncepts gan cits, bet vērtība līdzīgi augsta. Šoreiz saruna bija ar vienu no organizācijas Hospiss LV dibinātājām Ilzi Neimani-Nešporu. Drīz vien apjautu, ka adīklis guļ klēpī un asaras birst. Es biju viens... lasīt vairāk
Satikšanās Pārventā
Ik pa laikam mani uz satikšanos aicina ļaudis no dažādām Latvijas malām un vietām – bibliotēkām, skolām, interešu pulciņiem un citām radošām kopām. Šoreiz ceļi veda uz Ventspili, kur Pārventā tapusi jauna un glauna bibliotēka. Nolēmu ierasties pilsētā kādu brīsni iepriekš, jo jāteic, ka pat īsti neatceros, kad pēdējo reizi dzīve mani bija mani atvedusi... lasīt vairāk
Pauze
Šobrīd sēžu mājās un izbaudu pauzi, kas mani apciemojusi piespiedu kārtā brīvprātīgi. Pēdējās nedēļās dzīve nēsāja no bibliotēkām uz laukiem, no laukiem uz mācībām, no mācībām uz intervijām un tā joprojām. Sajutos čābīgi jau pagājušajā nedēļā, bet kā nu slimosi – vienā dienā apsolīts radio ieraksts, citā – TV ieraksts, vēl citā – tikšanās ar... lasīt vairāk