Ir dienas, kuru vakarā tu vari pateikt vienīgi “wow”. Īpaši tādās dienās, kuru plānos nav nekādi diženi notikumi. Tāda bija arī šodiena. Labi, par gluži parastu to tomēr nevarētu uzskatīt, jo vakarā bija jāiet uz teātra izrādi. Bet nekas cits ievērības cienīgs kalendārā nebija ierakstīts.
Tā nu no rīta, cenšoties atmodināt smadzenes ar sociālo tīklu skrollēšanu (jā, zinu, nav labais tonis), uzskrienu Ingas Ūles ierakstam. Inga Ūle ir gaisa balonu pilote, kuru tīklos apbrīnoju jau sen, bet dzīvē nav sanācis redzēties. Tā nu Inga raksta, ka rīt paredzēts lidojums un gluži pilns pasažieru sastāvs nav, tāpēc kāds vēl var pievienoties. Ieraksts publicēts pirms 17 stundām, tātad rīt ir šodien (sveiciens visiem, kas redzējuši izrādi “Ciešamā kārta”). Nu, tad jau jautājums vairs nav aktuāls – nodomāju un ķeros pie rīta rituāliem. Tomēr ārā ir neparasti skaista, saulaina, mierīga ziemas diena un tā vien šķiet, ka grūti iedomāties lidojumam labvēlīgāku laiku.
Ai, lai notiek, uzrakstīšu Ingai. Tā un tā, es saprotu, ka pēdējais brīdis (šobrīd ir 10, bet lidojumam jānotiek 12), bet vai jūsu grozā neatrastos viena vieta lidot gribošam kartupelītim. Ha! Pēc maza brīža Inga atbild – jā, brauc šurp, sākums pārcelts uz 13! Un lidojums ir Siguldā, kā biju cerējusi. Yipīīī!
Īsi pirms vieniem stāvu pie “Raibā Suņa” kā zaldātiņš! Drīz sarodas arī pārējie un pasākums sākas ar oranža balona palaišanu debesīs, kuram Inga seko ar mērierīci un cenšas saprast, kas šodien vējam prātā. Tad visi sabraukušie tiek iepazīstināti un sasēžas auto kompaktāk, lai dotos uz lidojuma starta vietu – Pilsētas laukumu.
Tur Inga ar apbrīnojamu precizitāti aizvada busiņu ar visu piekabi (kāda man ir pietāte pret visiem, kas māk braukt atpakaļgaitā ar piekabēm) brīvākā laukumā un sagatavošanās darbi var sākties. Sākumā no piekabes tiek izšļūcināts laukā lielais pītais grozs, kuram aši knaši tiek pievienoti statņi, degļi un degvielas baloni. Tad tiek izcelts pats balona apvalks – šodien lidosim ar smalko skaistuli “Crystal Gloria”. Pirms balona pildīšanas ar gaisu, Inga aicina visus šodienas lidotājus iekāpt grozā un īsumā izstāsta galvenos noteikumus – ko darīt, ko nedarīt, kā uzvesties. Grozs nešķiet liels, bet, kad visi septiņi pasažieri – seši pieaugušie un viens bērns – sakāpuši iekšā, nav tik traki.
Iesākumā apvalks tiek izritināts uz zemes, tad tā vēderā ar ventilatoru tiek pūsts auksts, bet pēc tam arī silts gaiss. Krāšņā bumba lēnām sāk pieņemties apaļumā un tās krāsas ir pilnīgs kontrasts apkārtējam baltumam. Drīz klāt ir brīdis, kad balons sāk celties augšup, tad uz sāniem noguldītais grozs jāpieceļ vertikāli un jārauga, lai viss pasākums neaizlido bez pasažieriem, tas ir mums.
Inga dod komandu visiem žigli sakāpt grozā, palīgi mūs atkabina no mašīnas, un mēs sākam celties augšā ar tādu ātrumu kā liftā. Krāsainā bumbuļa parādīšanās ir sapulcējusi krietnu skatītāju pulciņu, tie visi drīz lejā ir mazi kā kukainīši. Skatam paveras gaismas pielietā Gaujas senieleja, pilna melniem un smalkiem koku sērkociņiem. Drīz jau laižam pāri Siguldas Jaunās pils jumtiem un pilsdrupām, Krimuldas pilij, tālumā ainavu rotā Turaida. Ik pa laikam uzspīd saule, piešķirdama mirdzumu baltumam zem mums.
Ir pasakaini skaisti, bet, jāatzīst, ka pavisam omulīgi nejūtos. Grozs, kas uz zemes likās vairāk nekā drošs, te gaisā rada neparastas izjūtas. Īsti bail nav, tomēr es neiebilstu, ja groza malas būtu augstākas un visomulīgāk jūtos, nedaudz ieliecoties ceļos. Tomēr laika diži šausmināties nav – jātver skaistums ar acīm un objektīvu.
Šodien vējš ir pavisam rāms un mēs uz priekšu slīdam lēnītēm. Kad esam pārlaidušies pāri Siguldai, Inga mūs nosēdina sniegotā pļavā – piezemējamies maigi kā dūnu spilvenos. Viņa visiem jautā – vai vēlamies vēl turpināt lidojumu vai liekam punktu. Lidojuma dalībnieki drusku minstinās, bet kopīgi pieņem lēmumu palikt tepat – diez vai tuvumā redzēsim citu ainavu un dažiem labiem (man tai skaitā), jāpaspēj uz vakara aktivitātēm.
Iesākumā no groza izkāpj puiši un, satvēruši grozu katrs savā malā, palīdz tam virzīties uz ceļu, kur mūs jau gaida Ingas komandas biedri ar busiņu un piekabi. Šī ir tik jauka un droša sajūta – pārvietoties metru virs zemes! Puišu spēks, Ingas pārliecinošā vadība un mierpilnais laiks ļauj balonu nosēdināt līdz centimetram precīzi paredzētajā vietā.
Tagad sākas process kā pirms pacelšanās, tikai pretējā secībā. Grozs tiek sagāzts uz sāniem, lielais bumbulis piekļaujas sniegotajai pļavai un lēnītēm saplok. Tad ar “seksīgu metodi” balona pārvalks tiek sakļauts vienkopus un visbeidzot salikts atpakaļ lielajā maisā. Šo bildi es saucu – “skat, mūsu humpalu bodītē jauns pievedums” (izskatījās, ka visiem ceļabiedriem ar humora izjūtu labi).
Kamēr grozs vēl ceļmalā un maiss sniega laukā, Inga veic lidojuma noslēguma sadaļu, kurā stāsta par gaisa balonu izgudrošanas vēsturi un pirmajiem lidojuma mēģinājumiem, kā arī tradīcijām. No pasažieriem īpaši tiek cildināti tie, kas lido pirmo reizi. Tā kā pirms vairāk nekā 20 gadiem esmu bijusi gaisā pavisam īsā lidojumā, tad pie tādiem nepiederu, arī vairāki citi ceļabiedri ir jau lidojuši. Tad nu pie sertifikāta un apsveikumiem tiek Kristaps un Mārtiņš ar meitu Olīviju. Pie svinīga dzēriena un kopbildes gan tiek visi!
Pateikušies Ingai un cits citam par brīnišķīgo piedzīvojumu, lecam auto un dodamies atceļā. Lai gan nedaudz raizējos, vai paspēšu uz teātra izrādi (biju gatava braukt kaut pufaikā un gumijniekos), esam tikuši ar visu galā savlaicīgi un man pietiek laika ne vien pārģērbties, bet pat vakariņas uzkost. Arī teātra izrāde (īpaši pēc gada pauzes) ir brīnišķīga, bet tas jau ir cits stāsts (paldies kolēģiem!).
Katrā ziņā, ja kādreiz esat domājuši par piedzīvojumu gaisa balonā, iesaku sazināties ar Ingu (https://www.skyamazons.lv) – viņa noteikti izdomās, kā radīt tādu lidojumu, kas arī jums vakarā liks saldsērīgi nopūsties un teikt “wow”.
Inga un komanda – paldies milzīgs! Un ceļabiedri – jūs bijāt lieliski!
p.s. Bilžu secība ir – iesākumā telefons, tad fotoaparāts, savukārt tekstā redzamo bilžu autors (izņemot “humpalbodīti” ir Ingas komandas dalībnieks Andrejs).
Latvijas blogāres apskats #183 (28.01.-03.02.). | BALTAIS RUNCIS
[…] lasīt par filmu Lamb.Ceļotājiem varētu interesēt pārdomas par Skandināvijas ceļojumu vai nelielu paceļošanu gaisa balonā.Mika blogā var aplūkot fotostāstu par to, kā ķīniešu kvartāls izskatās naktī.Sandra uzdod […]