Autors: Zane Eniņa

“Nu, rakstiet savas vēlmes, ko gribat darīt, ko gribat redzēt!”, mūsu Gruzijas brauciena sarakstes grupā vedina Ieva, mana skolas laiku draudzene, ar kuru podi gāzti gan pašu mājās, gan ārpus valsts robežām. Viņai ir mode savākt kopā bariņu ar kolēģiem, draugiem un citādi cīši labiem cilvēkiem, un aizšaut kopīgos piedzīvojumos. Arī uz Gruziju netiek braukts... lasīt vairāk

No rīta, lietus plīkšķēšanas pavadīti, paēdam tikpat brangas brokastis kā vakardienas vakariņas. Vienīgā bēda – viņiem nav normālas kafijas, piedāvājumā tik šķīstene. Daži grupas biedri, Ievas brīdināti, paņēmuši līdzi malto kafiju, bet šodien vēl tā netiek galdā likta. Ieturējušies atvadāmies no saimniekiem un laižam ceļā. Atkal varam priecāties par ceļa malā redzamajām govīm, zirgiem, pīlēm... lasīt vairāk

Cik labi, ka izdomājām brokastot 10, nevis 9 – to atzīst teju visi. Garais ceļš visus bija kārtīgi nogurdinājis un, tā kā šodien paredzēts kāpiens kalnos, atpūties ķermenis ir labs ķermenis. Paēduši krietnas brokastis, mazliet atpūšamies un tad lecam mašīnās un braucam uz vietu, no kuras sākas pārgājienu taka uz Chalaati. Ieva visus sapulcina uz... lasīt vairāk

Pēc jestra vakara pienāk drusku lēnīgs rīts. Pasūtu Eduardam brokastis numuriņā un piespiežu ķermeni piestutēties vertikāli. Šodien paredzēta pavisam mierīga diena, gruzīni mūs ved kalnā, kur esot skaisti skati un “karusel”. Skaisti skati patiešām ir, bet karuseļi izrādās šūpoles. Daži stiprākie kadri aiziet pārgājienā, daži nocilpo pa nogāzi lejup, kur var nobildēties dzeltenā rāmī. Kalnu... lasīt vairāk

Tā kā rīt prognozes sola lietu, nolemjam šodien pat doties uz Ušguli ciemu – plūdu nonesto tiltu valdība esot salabojusi pāris dienās. Drīz būšot vēlēšanas un izpelnīties svanu nelabvēlību nozīmējot risku netapt pārvēlētiem.   Sasēžamies divos džipveidīgos busiņos, ko sarūpē viesnīcas ļaudis, un dodamies ceļā. Iesākumā ceļš ir diezgan labs – to veido betona plāksnes,... lasīt vairāk

Šodien brauksim augšā piemājas kalnā, kur esot skatāmi daiļi Koruldi kalnu ezeriņi. Atkal sasēžamies viesnīcas sarūpētos džipbusos un dodamies ceļā. Mūsu busiņā ir astoņi pieauguši un uz katras nopietnākas grambas (un to te netrūkst) šļūcam uz mašīnas vēdera, kā arī līgojamies tik vareni, ka brīžiem rodas bažas par apgāšanos. Ņemot vērā, ka ik pa laikam... lasīt vairāk

Šodien pošamies mājup. Paēduši brokastis, pasniedzam pateicības dāvanas gan viesnīcas saimniekiem, gan tūres šoferim un, protams, mūsu gruzīnu brāļiem, bez kuriem šis brauciens nebūtu tik krāsains un vienkāršs. Ja kādreiz nepieciešami šoferi un pavadoņi Gruzijā – no sirds varu ieteikt Zuru un Zazu. Mēs jutāmies patiešām apčubināti, loloti un pieskatīti. Arī viņiem Latvijas tūristi esot... lasīt vairāk