Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Purezera dabas taka: atspulgi, vaivariņi un ugunskuri uz ūdens
Covid slimošanas laikā sanāca degunu ārā pabāzt tikai piemājas mežā, tāpēc pirmais pārgājiens citā apvidū šķita vesels piedzīvojums. Vēlā rītā pēc otrās kafijas krūzes ar draudzeni Lieni sēdāmies auto un laidām uz Valmieras pusi. Iemesls tam bija pavisam nopietns – biju nolēmusi, ka Imanta Ziedoņa dzejoli par skumjām, kurā pieminēti ziloņi, ir jāieraksta Ziloņu ielā.... lasīt vairāk
Lietus atvadas
Šovakar dodos pastaigā pa tām pašām vietām, kurām klīdu, ierodoties šajā vietā. Iesākumā uzkāpju kalnā, kurā dzīvo Sunas māsa, pēc tam mēs ar Šamu dodamies uz templi, kura stūpa atrodas akmens galā. Šoreiz akmens ir tikai patīkami silts, nevis pēdas dedzinošs kā toreiz. Un – ir vieglāk. Šams stāsta, ka šajā vietā notikusi vecmāmiņas piemiņas... lasīt vairāk
88 ziloņi
Tā kā Etihads man ir piespiedu kārtā piešķīris vēl vienu dienu Šrilankā – par ko gan neesmu ļoti priecīga, jo būs jādodas no kuģa uz balli jeb no lidmašīnas uz darbu – bet, ja reiz tā ir manā rīcībā, nolemju dienu izmantot pēdējam punktam, kuru vēl neesmu paguvusi izpildīt – ziloņu satikšanai. Pakonsultējusies ar Šamu... lasīt vairāk
Pelde ar bruņurupuci un haizivīm
Stāvam dienas vidus svelmē šosejas malā un mēģinām saskatīt, kurš autobuss brauc uz Trincomalle pilsētu. Tā ir vieta, kurp Amēlija ir iecerējusi doties, man ir doma pabraukt mazu gabaliņu viņai līdzi, apskatīt kādu ziloni un tad tēmēt atpakaļ uz Kolombo. Pēkšņi apstājas privāts auto un vaicā, uz kurieni braucam. Ā, Trincomalle, tas mums ir pa... lasīt vairāk
Prusaks un saullēkts Sigīrijā
Amēlija iznāk no vannas istabas ar brīdinājumu – uz raibās grīdas podu sargā prāvs prusaks. Ieeju novērtēt situāciju – tiešām brangs eksemplārs. Jau domāju, ar kuru kurpi šo motivēt doties tālāk, kad maza vardīte, veicot lēcienu prusaka virzienā, aizbiedē šo zem poda. Ceļš brīvs! Aši apdarījušas rīta lietas, esam gatavas kāpt tuk-tukā, kas mums atbraucis... lasīt vairāk
Baraviku zupa un iepazīšanās ar Amēliju
Šovakar pagatavoju šejieniešiem baraviku zupu. Esmu paņēmusi līdzi no Latvijas vienu kausēto sieru ar baravikām un maisiņu ar kaltētām baravikām, pārējās izejvielas var dabūt tepat. Bet tāpat zināmas bažas – varbūt šrilankiešu kartupeļi vārās citādāk, varbūt zupa bez asumiņa viņiem nešķitīs kārtīgs ēdiens. Kad virums gatavs, nogaršoju to – it kā viss ir kā vajag.... lasīt vairāk
Kolombo un piemiņas ceremonija kaimiņos
Šorīt mani modina Vaitijs, atgādinādams vakardienas vienošanos, ka uz pilsētu jādodas agri no rīta. Diez ko agri nesanāk tāpat: kamēr ieiet dušā, paēd brokastis, pavēro kokosriekstu vākšanu – jau ir deviņi. Lai gan šodien braucam pa glauno – esam caur PickMe izsaukuši auto, no sastrēgumiem izvairīties nesanāk. Ir nedēļa pirms Jaunā gada svinībām un daudzi... lasīt vairāk
Visiem gribas dzert
Šodien man ir brīvdiena. Iesākumā biju iecerējusi doties tālāk, bet sapratu, ka kādu dienu gribu nodzīvot bez autobusiem, vilcieniem un tuk-tukiem. Jāteic, ka man te paralēli ceļošanai notiek visādas labas un ne tik labas lietas. Jātiek galā ar pāris jautājumiem Latvijā, kā arī kādu “jauku pārsteigumu” no Etihad Airways. Šie ir izdomājuši atcelt manu pirmo... lasīt vairāk
Galles ainiņas: forts, miers un čūsku dīdītājs
Brokastis šajā viesu mājā ir tikpat neticamas kā vakariņas – kokosriekstu pankūciņas, mīklas rullīši ar saldu pildījumu, tēja, arbūzi, ananāsi, banāni. Droši vien vēl kaut ko aizmirsu. Arī sabiedrība lieliska – mums ar rumāņu puisi ir pievienojies jauns zviedrs, jauka kompānija, ar ko pārspriest ceļa piedzīvojumus. Pēc brokastīm jau atkal dodos ceļā. Tuk-tuks mani aizvizina... lasīt vairāk