Trip: Dienvidamerikas piedzīvojums

Ir mans garākais ceļojums un prombūtne no Latvijas – 389 dienas. Prom devos 2014. gada 2. novembrī, bet mājās atgriezos 2015. gada 26. novembrī. Ceļojums iesākās Ekvadorā, tad virzījās uz Peru, pēc tam sekoja Lieldienu sala, tad Čīle un Argentīna, pēc tam Antarktīda, tad atkal Argentīna, Urugvaja, atkal Argentīna, Paragvaja, Bolīvija, Peru un – lidojums uz Ņujorku, lai dotos uz Monreālu pie Rafaēla, ar kuru veicām pārbraucienu ar auto līdz Aļaskai un atpakaļ (kas atspoguļots atsevišķā piedzīvojumā).

Ilgas un solījums
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Agri no rīta mūs iekrauj autobusā un ved uz Cusco – šodien īpaša jautrība nav gaidāma, visu dienu pavadīsim ceļā. Pusdienlaikā piestājam pie kādas daiļas lagūnas augstu kalnos – lai apmeklētu „krūmus” un mazliet izlocītu kājas. Gids brīdina, ka šķērsojot šo kalnu pāreju, vienmēr kāds no grupas noģībst. Kad kāpjam atpakaļ autobusā, meitene aiz manis... lasīt vairāk
Pa “slepenajām taciņām” uz Maču Pikču
Stāsti 24 decembris, 2014 Viens komentārs
Rīts sākas ar brokastīm un atvadām no Ali, viņš rīt startē „Inka trail” – pārgājienā, kuru šeit veic daudzi un kas maksā neprātīgu naudu. Džouvī ir atguvis spēkus un piekrīt sastādīt man kompāniju, lai tiktu līdz Maču Pikču uz savu roku. Uztaisām pāris atvadu bildes un samīļojamies. Piekodinu Ali, ka gaidu ielūgumu uz kāzām –... lasīt vairāk
Bildinājums Maču Pikču
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
„Tas taču ir ūdenskritums, vai ne?”, es cerīgi vaicāju Džouvī, kad no rīta ieturam brokastis. Diemžēl nē, Džouvī apgalvo, ka pa jumtu bungājošās skaņas ir lietus. Kad izejam ārā, redzu, ka viņam taisnība. Vēl mākslīgi apgaismotā iela ir peļķēm klāta un lietus pilieni priecīgi dzīvojas pa tām. Ir 5 no rīta, kad ierodamies autobusa pieturā.... lasīt vairāk
Veģetārās pusdienas ar vāciešiem
Stāsti 25 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
No rīta pusmiegā saņemu lāča apskāvienu, buču uz vaiga un laba turpmākā ceļa vēlējumu. „Tev tāpat”, nomurminu un pagriežos uz otriem sāniem. Durvis aizveras un gaitenī attālinās soļi. Jā, protams, kā vienmēr. Daļa sirds izkāpj no gultas, plikām kājām aizskrien pakaļ, uzlec uz jau tā smagās mugursomas un turpinās ceļu ar milzi. Nodevēja. Un muļķe.... lasīt vairāk
Draņķa autobuss un jaunā radinieka prieks
Stāsti 25 decembris, 2014 2 komentāru
Turpmāk izvēlēšos autobusa sēdvietu internetā uz dullo. Jau otro reizi izrādās, ka elektroniskā shēma un reālā dzīve būtiski atšķiras, rezultātā sēžu pavisam citur, nekā biju pasūtījusi. Pavisam citur nozīmē netālu no tualetēm un 22 stundas smaciņas sabiedrībā nav ļoti patīkams ceļa pavadīšanas veids, ticiet man. Otra jautrība ir skaļrunis tieši virs galvas – tā skaļums... lasīt vairāk
Lidojošie Ziemassvētki
Stāsti 25 decembris, 2014 Viens komentārs
„Jūs kaut kā jocīgi lidojat”, redzot manu maršrutu, saka aviosabiedrības LAN darbinieks. „Jā, jūsu kompānija šādi piedāvāja viszemāko cenu”, pasmaidu jauneklim. Mans lidojums uz Lieldienu salām līdzinās vismaz braukšanai no Rīgas uz Liepāju caur Daugavpili. Iesākumā es lidoju uz Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu, pēc tam uz Santjago Čīlē, no kuras beidzot uz Lieldienu salām. „Es pajautāšu... lasīt vairāk
Ierašanās Lieldienu salā
Stāsti 31 decembris, 2014 2 komentāru
Lidmašīna no Bogotas uz Santjago laimīgā kārtā ir pustukša – operatīvi ieņemu tuvāko trīsrindnieku un, ieturējusi otrās svētku vakariņas, liekos uz auss un mierīgi noguļu līdz brīdim, kad sākam nosēsties. Santjago lidostā man ir tik vien laika, lai izietu visas birokrātiskās procedūras – esmu pie vārtiem 10 minūtes pirms iekāpšanas. Aši atrodu bankomātu, lai Lieldienu... lasīt vairāk
Lieldienu sala Nato sabiedrībā
Stāsti 2 janvāris, 2015 3 komentāru
Kad mēs ar Kiku mostamies, Eliass jau ir devies uz darbu. Aši sataisāmies arī mēs un ejam uz ciematu. Pa ceļam izdodas nobalsot auto, kas mūs aizved līdz centram – Eliasa māja atrodas gabalu tālāk. Mums paiet teju stunda, kamēr nomedījam īres auto par piedienīgu cenu, 40 dolāriem. Tas arī izdodas tikai tāpēc, ka īrējam... lasīt vairāk
Laiskais laiks uz salas
Stāsti 5 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Savu solījumu es turēju. Laiks, kuru pavadīju Lieldienu salā, vislabāk raksturojams ar vārdu laisks. Neviena rindiņa  netapa uzrakstīta, toties tagad ir sajūta, ka jāsacer kopotie raksti. Salas dienas atsevišķi neaprakstīšu, es pat nevarētu, jo tās visas sajaukušās kopā. Šajās dienās mēs peldējām, grilējām zivis un gaļu, vērojām saulrietus, malkojām dažāda kalibra dzērienus, vazājāmies riņķī uz... lasīt vairāk
Jaunais gads Lieldienu salā
Stāsti 5 janvāris, 2015 Viens komentārs
Jaunā gada sagaidīšana Lieldienu salās ir pelnījusi atsevišķu ierakstu. Tomēr, lai notiekošajam piešķirstu kontekstu un mazliet atšķaidītu medaino līdzšinējo salas noskaņu, man jāatgriežas vakarā pirms Jaunā gada. Eliass bija mani uzaicinājis piebiedroties Jaungada svinību ballītei ar viņa darba kolēģiem. Kāpēc ne, man ļoti patīk darba ballītes un šogad (nez kāpēc) nevienā tādā neesmu bijusi, tāpēc... lasīt vairāk