Trip: Kaboverdes salās

Īsi pirms 2012. gada nogales negaidīti tieku pie lidmašīnas biļetēm uz Kaboverdi – salu grupu, kas atrodas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem. Piedzīvojums sākas Boavistas salas pludmalē, tad aizved uz kalnaino un zaļo Santo Antao salu, kultūras bagāto Sao Vicente un trokšņaino galvaspilsētu Praju.

Tranzītā uz Londonu
Biju patiešām nodomājusi pavadīt mierīgu decembri Latvijā. Un tad ieraudzīju Feisbukā Reiņa paziņojumu, ka, tā kā viņš pats netiek, tad neizmantotas paliek četras aviobiļetes uz Kaboverdi, ja kāds vēlas, lūdzu sakiet, atdošot. Tikai jālido no Londonas. Daudz nedomājusi nodibinu draudzību ar Reini Feisbukā un nosūtu jautājumu vai biļetes vēl pieejamas. Gandrīz vai cerēju, ka viņš... lasīt vairāk
Ierašanās Boavistā: vēja klubs, policisti un diskotēka
Izkāpjam no lidmašīnas un mūs apņem siltums, ārā ir vismaz + 25 grādi. Pēc drebināšanās Londonā tas ir tik patīkami. Mazajā Boavistas lidostā par 25 eiro tiekam pie vīzas, izejam pasu kontroli un dodamies uz uzgaidāmo zāli, kur man jābūt pretī kādam no viesnīcas. Laimīgā kārtā esmu aizmirsusi kā sauc manu viesnīcu. Ceru, ka sagaidītāji... lasīt vairāk
Bezceļi, kuģa vraks un dejas Barakā
Es atveru acis tieši brīdī, kad Laura dodas laukā pa durvīm. Viņa uz mani paskatās, pasmaida un atvadās. Viņai paziņas piedāvājuši bez maksas palikt apartamentos Sal salā un viņa dodas uz turieni. Aizveru acis un cenšos aizmigt, bet nesekmīgi. Aizeju līdz vannasistabai, un tur ieraugu elektrisko zobubirsti. Visticamāk, tā pieder Laurai un nesos pa kāpnēm... lasīt vairāk
Vietējo lidojumu meklējumi un maza haizivs
Par spīti dullajai vakardienai pamostos septiņos no rīta. Teju ar varu piespiežu sevi palikt gultā un tomēr iemiegu. Ap desmitiem sākas pretējais efekts, negribu celties. Tā kā brokastis esot līdz pusvienpadsmitiem, tad manī cīnās vēlme ēst ar vēlmi vēl pagulēt. Pēdējā uzvar un nošņācu līdz 12. Tā kā ceļojumu birojs veras vaļā pēc stundas, nolemju... lasīt vairāk
Atkalsatikšanās ar Lauru
Šorīt pieceļos ap 10, brokastu terase ir aizdomīgi tukša un kad vaicāju meitenei, vai atkal esmu pēdējā, viņa smaidot māj ar galvu: “Ultima, ultima”. Eh, čaklie tūristi! Pēc brīža pie apvāršņa parādās dons Lučiāno un poliete, tiekam skaidrībā ar naudas jautājumiem, tad itāļu kungs mūs aicina pulkstens vienos uz pusdienām – būšot garda zivs. Mēs... lasīt vairāk
Ierašanās Santo Antao salā: taka gar okeānu, gids un zvejnieki
Viesnīcā mums izniedz līdzņemamās brokastis un stumjamies ar koferiem uz prāmi. Pa ceļam saskrienamies ar jauko spāņu pāri, ar kuriem kopā bijām Boavistas viesnīcā. Prāmis maksā 770 eskudos (ap 7 eiro) un drīz jau esam ceļā uz Santo Antao salu, kura redzama pavisam netālu. Aptuveni pēc stundas brauciena esam klāt Porto Novo. Gribam tikt uz... lasīt vairāk
Pa zaļo Paul ieleju
No rīta esmu augšā pirms septiņiem, ieeju simboliskā dušā, tad paķeru fotoaparātu un izeju uz balkona pabildēt saullēktu. “Labrīt”, uzsaucu Laurai, kas stāv uz sava balkona ar foto rokās stāvu zemāk. Pēc neilga brīža, neko nesarunājušas, vienlaicīgi izejam no viesnīcas. Dodamies uz ostu un skatāmies kā laivas iziet okeānā. Viļņi ir lieli un tas nav... lasīt vairāk
Maizesauglis, kačupa un nakts kalnos
Šorīt mums ļauts pagulēt mazliet ilgāk, ceļā dodamies pusdeviņos. Atkal nonākām Grand Ribeira pilsētā, no kuras gids mums sameklē transportu uz Kokolī. Tur sākam savu šodienas kāpienu augšup. Laura savā nodabā iet pa priekšu, es lēnām klunkurēju nopakaļus, bet Ivo mēģina izskraidīt starp mums abām, bet, pēc brīža saprazdams, ka īsti reāli un arī nepieciešami... lasīt vairāk
Mindelo un Sao Vicente sala: tirgi, armijnieki baltās apakšbiksēs un Sezārija Evora
Tātad, kur mēs palikām? Nakšņojot kalnu vidū Santo Antao salā. No rīta modinātājs zvana pirms 6 un es ceļos, lai dotos brokastīs. Pēkšņi neatceros vai sarunājām satikties viesnīcas terasē vai pie brokastu galda. Paklausos pie abu ceļabiedru durvīm – klusums. Hmm, varbūt viņi jau stumj aiz vaiga siermaizes? Nolemju doties lejā un apskatīties. Izeju uz... lasīt vairāk
Dejas līdz rīta gaismiņai Kaboverdes galvaspilsētā Prajā
Kad no rīta ceļos īsi pirms desmitiem, Laura jau ir prom. Drošības pēc biju atvadījusies iepriekšējā vakarā, tomēr tā kā guļam blakusistabiņās, cerēju, ka dzirdēšu Lauru aizejam un izskriešu atvadīties “pa īstam”. Tomēr nekā. Iepriekšējo dienu nogurums izrādījās stiprāks. Būtu gulējusi vēl ilgāk, bet tā kā brokastis ir līdz desmitiem, tad ceļos vien augšā. Ivo... lasīt vairāk