Trip: Pārziemot Āzijā

Dzīves un darba līkloči sakārtoja dzīvi tā, lai 2016. gada nogali un 2017. gada pirmo pusi es pavadītu Āzijā. Ceļojums sākās ar Taizemi, pēc tam devos uz Kambodžu, tai sekoja Laosa un Mjanma (Burma), bet noslēgumā iepazinos ar paradoksālo un krāsaino Indiju.

Akmens dolmeni kalnos
Stāsti 14 marts, 2017 2 komentāru
Padijam, tāpat kā man, nekādu konkrētu plānu nav, tāpēc arī šodien turpinām apskatīt Hampi kopā. Ap deviņiem dzirdu viņa motociklu piepukšķinām pie manas dzīvesvietas. Palūdzam saimniecei kafiju un brokastis. Ieturējušies, dodamies pie tempļiem. Konstatējuši, ka neesam apmeklējuši pašu centrālo templi, sākam ar to. Apsveicināmies ar tempļa ziloni, atvairām mērkaķus un tiekam pie punktiem pierē. Atrodam... lasīt vairāk
Krāsas pa gabalu
Stāsti 16 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Paskatos pulkstenī – četri no rīta. Esmu paredzējusi celties uz saullēktu, bet ne jau četros. Tomēr saimnieku suns ir nolēmis, ka šis brīdis ir kā radīts gaudošanai un riešanai. Vai apaļais mēnesis rada šādas alkas, vai mērkaķi palmās, tas man paliks noslēpums, bet viņš, neņemdams par pilnu saimnieku kušināšanu, ārdās vismaz stundu. Izskatās, ka bija... lasīt vairāk
Vectētiņš un suns gaisā
Stāsti 16 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Padijs vecumdienās būs tāds pats kā Dunkans – nevarēs paiet garām sētas mietam, nepajautājot, kā klājas. Ieraudzījis, ka paraplāna pilots, kas virpuļoja virs kalna, nosēžas pludmalē, Padijs aizskrien pie viņa. Viens no iemesliem, kāpēc bija jāpaliek tieši Arambol, ir iespēja planēt no vienīgā kalna, kas tuvējā apkaimē piemērots lidošanai. Arī Padijs ir pilots, bet viņam... lasīt vairāk
Prom no Goa
Stāsti 17 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Padijs, kā jau vairums indiešu, ceļas diezgan agri, tāpēc pamodusies nemaz nebrīnos, ka esmu istabiņā viena. Izveicu rīta procedūras un dodos brokastīs. Piemājas restorānā priekšā gaida raiba sabiedrība. Padijs, kā ierasts, strādā pie datora. Viņam blakus sēž gandžu pīpējošs kalsns un gandrīz kails indietis Baba ar oranžu galvassegu un zīdaini klēpī. Kompāniju noslēdz divi jēgu... lasīt vairāk
Bezpajumtnieku un miljonāru pilsēta Mumbaja
Stāsti 17 marts, 2017 2 komentāru
“Kāpēc tu atbrauci uz Mumbaju?”, prasa Sandžibs, mans šejienes namatēvs. Godīgi sakot, man nav jēdzīgas atbildes. Varbūt tāpēc, ka par šo pilsētu tik daudz lasīts grāmatās, varbūt tāpēc, ka Mumbaja, kādreizējā Bombeja, vienkārši skan pēc īstas Indijas. Bolivudas cienītājiem šejienes apmeklējums varētu būt vēl viens iemesls, bet, jāatzīst, ka es nevienu Bolivudas filmu neesmu redzējusi,... lasīt vairāk
Mumbaja bez sastrēgumiem
Stāsti 20 marts, 2017 Viens komentārs
“Tu laikam nesmaidīsi, kamēr nepienāks sūtījums”, Sandžibs izsaka minējumu. Jā, patiešām neesmu pārāk labā omā. Manam fotoaparāta lādētājam un baterijai bija jāpienāk šodien, tāpēc visu dienu pavadīju mājās, to gaidot. Kad Sandžibs zvanīja pie durvīm, cerību pilna devos tās atvērt, domādama, ka ieradies kurjers. “Oh, es gaidīju kādu citu”, man ātrumā paspruka, bet tad apķēru,... lasīt vairāk
Mumbajas mozaīka
Stāsti 20 marts, 2017 2 komentāru
Pamostos no durvju zvana pie durvīm. Cerība, ka tas būs kurjers, arī šoreiz neattaisnojas. Ir ieradusies mājkalpotāja, lai iztīrītu dzīvokli un izmazgātu drēbes. Man ir neērti, kad gados vecāks cilvēks mazgā grīdu, kamēr es sēžu blakus. Tas pats attiecas uz drēbēm – Sandžibs sacīja, ka mierīgi varu dot sievietei mazgāt visu, kas nepieciešams, tomēr pirmajā... lasīt vairāk
Vilciens, kuģis un Bolivuda
Stāsti 22 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
“Nu, gribi braukt uz pilsētu ar rikšu vai ar vilcienu?”, Sandžibs vaicā. Es, protams, izvēlos vilcienu. Kamēr uz perona gaidām to pienākam, apvaicājos Sandžibam, vai vilcienā ēst būtu korekti. Neesam bijuši brokastīs un man vēders kurkst, skatoties uz visādiem stacijas “belašiem”. Ēst drīkstot, bet viņš neieteiktu. Pēc brīža arī saprotu, kāpēc. Kad pienāk vilciens, pirmo... lasīt vairāk
Kur tūristu nav
Stāsti 23 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
No rīta Sandžibs izsauc Uber taksometru, iesēdina mani tajā un dodas strādāt. Iesākumā šoferis ir optimisma pilns un saka, ka būsim dzelzceļa stacijā pēc pusstundas, bet tad mēs iekuļamies vienā no daudzajiem Mumbajas korķiem un mani sāk mākt bažas, vai maz paspēšu uz vilcienu. Tomēr viss beidzas labi, un minūtes 20 pirms vilciena atiešanas esmu... lasīt vairāk
Adžanta alas, mazais Tadžmahals un sirsnīgais kenijietis
Stāsti 23 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Neraugoties uz agro rītu, visi autobusa gaidītāji ir satupuši ēnā. Ap cukurniedru sulas mašīnas rotējošo daļu aptītais zvārgulis izdod monotonas skaņas, vilinot ļaudis nogaršot saldo dzērienu. Avīžu vīrs žāvājas, pa retam iemainīdams pāris rūpijas pret kādu no apdrukātajiem papīra gabaliem. Apkārt klīst izkāmējuši suni un formīgas govis. Kāds sarkans un sagrabējis autobuss iebrauc stacijā, kāds... lasīt vairāk