Mana kāja, kas vakar ne no šā, ne no tā sāka sāpēt gūžas rajonā, šodien piesaka sevi ar jaunu sparu. Vecums vai? Tā kā nevaru paiet, Rafaēls izsniedz man savus ibuprofēna krājumus, es ar medikamentiem parasti neaizraujos, tāpēc manā ķešā nekas diži vairāk par aktīvās ogles mūsdienu versiju nedzīvo. Nepavisam nepatīk jaunā situācija, jācer, ka... lasīt vairāk
Trip: Aļaskas road-trip
Četrus mēnešus ilgais brauciens (2015. gada jūlijs – novembris) no Monreālas līdz Aļaskai un atpakaļ ir viens no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem. 30 000 km garajā ceļā redzēti lāči, ledāji, kalnu ezeri, ziemeļblāzmas, apšubekas, satikti ārkārtīgi interesanti cilvēki un pieredzēta plaša emociju gamma.
Vakarā bija silts, visu nakti bija silts un no rīta ir silts. Rafaēls ir sajūsmā, man gandrīz vai pietrūkst viegls vēsums. Lielākais šī rīta prieks ir kāja, kura pēc ibuprofēna kūres ir savaldīta. Joprojām druksu sāp, bet vismaz varu pakustēt uz priekšu, tas jau ir progress. Šī īpaši neprotestē, ka jānogādā ķermenis pa 1,5 km... lasīt vairāk
Pēdējās dienās nevarēju sagaidīt, kad atkal varēšu ceļot viena, bet tagad, kad Rafaēla mašīna pazūd ap stūri, ir gandrīz sērīgi. Pēc divu mēnešu kopā ceļošanas mūsu ceļi uz nepilnām divām nedēļām šķiras – Rafaēls aizbrauc mācīties izdzīvošanas prasmes, es pagaidām palieku Vankūverā. Mūsu plāns ir satikties atkal otrā septembra pusē Sietlā un no turienes lēnā... lasīt vairāk
“Vasara vēl nav beigusies, šobrīd Vankūverā + 17”, astoņos rītā paziņo radio. Edgars, savukārt, paziņo, ka zviedru galds man nebūšot, bet visu, kas ledusskapī, varu izmantot brokastu pagatavošanai. Kafija gan veselīgā jaunieša virtuvē nav atrodama, toties te ir kumelītes, pelašķi un liepziedi – vēl viens labs iemesls ciemoties pie latviešiem. Iekodusi vieglas brokastis, dodos ielās.... lasīt vairāk
Šodien esmu kārtīgs tūrists un braucu uz Grouse kalnu, tā esot šeit populāra apciemojuma vieta. Tā kā šodien ir sestdiena, tad visu dienu sabiedriskajā transportā var vizināties par 2,75 CAN. Tas labi, jo, lai tiktu līdz kalnam, jāizmanto vismaz trīs dažādi transporti – metro (jeb kā šeit to dēvē – SkyTrain), prāmis (jeb SeaBus) un... lasīt vairāk
No rīta Edgars veselības atgūšanai pagatavo vitamīnu bumbu – sablenderē visādus augļus un citus labumus. Drīz klāt ir Dainis, vēl viens šejienes latvietis, un mēs laižam makšķerēt. Dainis Kanādā ir ieprecējies un izveidojis savu celtniecības biznesu, kā viņš apgalvo, smags darbs šeit atmaksājas. Strādā viņi visi te kā dulli – cik esmu runājusi ar ļaudīm,... lasīt vairāk
Edgars mani aizvizina līdz lidostai, novēl labu ceļavēju un dodas mājup izgulēties pirms jaunās darba nedēļas. Man sākas gaidīšanas un lidošanas svētki. Tātad. Esmu savā vīzas lidojumā uz… Filipīnām. Kāpēc? Kāpēc ne! ASV robežvalstis – Kanāda un Meksika, netiek uzskatīta kā valsts pamešana, kā arī vēl dažas tuvējās salas. Drošs paliek nedrošs, jāaizlido līdz Āzijai.... lasīt vairāk
Pieceļos īsi pēc pieciem, sakravājos, pārbaudu pēdējās ceļojuma detaļas internetā un esmu gatava doties uz lidostu. Pamodinu reģistrācijas darbinieku un saku, ka ir pienācis brīdis saukt taksi – vakar bijām par to vienojušies. Izskatās, ka viņš to īsti neatceras, jo pārjautā, uz kurieni vēlos braukt. Uz lidostu. Tad viņš minūtes piecas ar acīm ciet runā... lasīt vairāk
Vakar ķermenis negribēja iet gulēt (Filipīnās bija trīs dienā), bet šorīt – celties augšā (Filipīnās taču nakts). Tomēr jāceļas vien ir – Edgars dodas strādāt, bet es padzert rīta kafiju un nopirkt autobusa biļeti uz štatiem. Kad pieeju pie Greyhound biļešu lodziņa un vēlos nopirkt biļeti uz Everett pilsētiņu, darbinieks vaicā, vai uz šodienu. Kā... lasīt vairāk
Pēc brokastīm Inta un Ričards iesēdina mūs mašīnā un aizved uz dažām Sietlas vietām, kur mēs nekad nenonāktu, ja vien neatrastos viņu sabiedrībā. Pirmā pietura ir Latviešu Biedrības Vašingtonas štatā, kas pastāv 65 gadus, sanākšanas vieta ar nelielu baznīciņu. Šeit bērni pulcējas svētdienas skolā, bet lielie (un arī mazie) var apmeklēt bibliotēku un dažādus pasākumus.... lasīt vairāk