Atkal viena

Stāsti

Pēdējās dienās nevarēju sagaidīt, kad atkal varēšu ceļot viena, bet tagad, kad Rafaēla mašīna pazūd ap stūri, ir gandrīz sērīgi. Pēc divu mēnešu kopā ceļošanas mūsu ceļi uz nepilnām divām nedēļām šķiras – Rafaēls aizbrauc mācīties izdzīvošanas prasmes, es pagaidām palieku Vankūverā. Mūsu plāns ir satikties atkal otrā septembra pusē Sietlā un no turienes lēnā garā šļūkt atpakaļ uz Monreālu. Atgriežos pie mugursomnieka dzīvesveida un atkal ir tikai viena galva, kas domā. Arī mani “rēķini” uz brīdi atgriežas individuālā ceļojuma veidolā, Aļaskas road-tripam ir pauze.

Šorīt mūsu lutināšanas kūre turpinājās – tikām pie tikko ceptām pankūkām ar pašbrūvētu aveņu ievārījumu un krējumu. Pavadījusi Rafaēlu, vēl brīdi izbaudu Pētera mammas viesmīlību un apdaru datora lietas. Pēcpusdienā mamma mani izvizina pa apkaimes apskates vietām. Piestājam pie nelielas baznīciņas, kuras apkaimē var patverties no pilsētas drūzmas un nemiera. Parasti modernās baznīcas mani neuzrunā, bet šai betona celtnei ielikti mozaīkas logi, kas no katras debess puses piepilda ēku ar citas krāsas gaismu – tas manāmi atdzīvina auksto betonu. Apskatām arī šejienes “Daugavu”, kuras krastā piestājuši zvejas un izklaides peldlīdzekļi. Pēc ekskursijas Pētera mamma mani iesēdina autobusā uz pilsētas centru, kas atrodas nedaudz vairāk nekā stundas brauciena attālumā. Vēlreiz mīļš paldies par laipno uzņemšanu!

Apvienojot metro karti un GPS norādes, izpīpēju, ka man jālec ārā kādā no pieturām un jāpārsēžas autobusā, kas pievedīs līdz pašām Edgara namdurvīm. Arī par palikšanas iespēju pie Edgara man jāpateicas Pēterim un, protams, pašam namatēvam. Viņš gan būs mājās tikai astoņos, tāpēc laiku līdz tam izmantoju pastaigai pa netālo ūdensmalu. Pārāk garus gabalus ar mugursomu un pašvako kāju negribu mērot, bet drusku jau var.

Esmu ieradusies pie Edgara pāris minūtes pēc paša saimnieka. Sasveicināmies un iepazīstos ar jauno nakšņošanas vietu, tad aizejam līdz kaimiņu ķīniešu iestādījumam apēst ko vakariņās. Āzijas ēdienu ēstuves šeit atrodamas uz katra stūra, Vankūvera dažreiz tiek dēvēta par Kanādas aziātu galvaspilsētu. Pie vakariņām Edgars dod padomus – ko redzēt Vankūverā un man sāk šķist, ka ar trim dienām būs stipri “par īsu”.

10. septembris, 312. ceļojuma diena

Izdevumi

„Tālais” transports
Pilsētas transports 3 CAN
Proviants 24 CAN
Naktsmītnes
Izklaide
Citi 12 CAN (sasodītais ibuprofēns)
Dienas tēriņi 39 CAN
   
Ceļojuma bilance – 1657 USD

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.