Trip: Alaska road-trip 2015

Īstajā laikā un Īstajā vietā
Paveikuši ierastos rīta rituālus, braucam uz šī kalna (un apkaimes) augstāko vietu. Vakar rāpāmies ar mašīnu augšup ļoti pakāpeniski, tāpēc, kad ieraugām, cik augstu esam uztikuši, esam diezgan pārsteigti. Mūsu kalns ir vienīgais šajā apkaimē, pārējā ainava, cik tālu acs sniedzas – vieni līdzenumi, kas mums tā apnikuši. Tomēr arī šodien lielākā dienas daļa paiet... lasīt vairāk
Kalnu pastkartes
Lietus bungāja pa telts jumtu visu nakti, arī tagad, kad gaisma jau liela, šis vēl nav rimies. Es vēl cenšos pievilināt pēdējās miega druskas, Rafaēls jau kādu laiku ir pamodies un lasa grāmatu. Tad viss noklust un pēc brīža telts griestos parādās gaišs pleķis, tas nozīmē, ka ārā spīd saule. Kamēr paēdam brokastis un sataisāmies... lasīt vairāk
Kā nomedīt bizonu baru?
No rīta vēl piebraucam apskatīt vienu no šejienes ūdenskritumiem, tad dodamies ārā no nacionālā parka teritorijas. Pavisam drīz ceļa malā ieraugām norādi, kas vēsta kaut ko par bizoniem. Griežam iekšā un, izrādās, te var ar mašīnu izbraukt loku pa bizonu aploku. Vienīgais noteikums – aizliegts kāpt ārā no mašīnas un iepazīties ar četrkājainajiem radījumiem tuvāk.... lasīt vairāk
Tornado un solis nekurienē virs Kalgari
„Nu kad tu vēl šeit būsi?”, Rafaēls jautā, kad prātoju, vai apmeklēt Kalgari torni vai nē. Taisnība vien ir, droši vien viesojos Albertas provinces lielākajā pilsētā pirmo un pēdējo reizi. Nez kāpēc tieši Kalgari Olimpiskās spēles man vislabāk palikušas atmiņā – kā Jānis Ķipurs, Latvijai pēdējo reizi startējot PSRS sastāvā, izcīnīja zelta medaļu bobslejā. Rafaēls... lasīt vairāk
Paviesoties pagātnē
Apzinīgi pieceļos pirms Rafaēla, paveicu rīta rituālus un uzcepu vēl vienu rakstu. Mēs šodien atkal dosimies nekurienes vidū, kas zina, kad nākamreiz tikšu pie rakstīšanas un interneta. Patiesībā nomācošākais ir elektrības trūkums. Ir brīži, kad iedvesma burtiski danco riņķī, bet datora baterija ir beigta un pagalam. Es ik pa laikam izdīcu labiem ļautiņiem uzlādēšanas iespēju,... lasīt vairāk
Pilsēta, kas pastāvēja 27 gadus
„Sasodīts, 11”, Rafaēls konstatē. Aukstumā miegs bijis tik labs, ka Rafaēls nolauzis miegā 12 stundas, es kādas 10. Aizejam līdz reģistrācijas būdai un apvaicājamies, vai maģiskā kārtā nav atbrīvojusies kāda vieta šonakt šajā kempingā, bet vīrs krata galvu – nē, viss ir rezervēts. Atvainojamies par aizgulēšanos (teorētiski jāpazūd no šejienes līdz 11), bet mums tiek... lasīt vairāk
Ko iesākt lietainā dienā?
Ēdot brokastis, paostu šķiņķa šķēlītes, kuras mūsu ledusskapī dzīvo jau teju nedēļu. – „Klau, pasmaržo, man ir aizdomas, ka tās vairs nevajadzētu ēst,” es sniedzu iepakojumu Rafaēla virzienā. Viņš nepasmaržo vis. – „Ja tev šķiet, ka kaut kas ir jāmet ārā, tad tas bija jāizmet jau vakar”, viņš paziņo savā ierastajā brutalitātē. Mēs diezgan regulāri... lasīt vairāk
Ēst vai neēst Kanādas sēnes, tāds ir jautājums
Man nez kāpēc izdodas pamosties relatīvi agri un pavadīt rītu, ražīgi rakstot. Pēc stundas arī Rafaels ir augšāmcēlies, paēdam brokastis (izmēģinām vakar nopirkto, uz glāzes plīts darbināmo „tosteri”), novācam nometni un dodamies tālāk. Šodien ir doma uzmest aci Luīzes ezeram, vienam no šī parka (ja ne pašam galvenajam) apskates objektam. Līdz tam var tikt pa... lasīt vairāk
Luīzes ezers – pasaules klase
Šodien mērojam ceļu atpakaļ uz Banff, lai ar otro piegājienu „iekarotu” Luīzes ezeru. Pirms tam piestājam ciematā, papildinām pārtikas krājumus un iegādājamies veselu bibliotēku – man kārojas vietējo augu atpazīšanas grāmata, Rafaēls izvēlas kādu dabā izdzīvošanas lasāmvielu, kā arī nospriežam, ka zvēru pēdu un sēņu ceļvedis mums nekaitēs. Sēņu grāmata jau mani ir pamatīgi samulsinājusi,... lasīt vairāk
Atkal ledus laukos
Kājas joprojām nav gatavas uz jauniem varoņdarbiem, tāpēc šodien ņemsim pretim to, ko piedāvā ceļš. Un tam ir, ko rādīt. Jau pats ceļš un ainas, kas skatāmas no tā, ir notikums. Kad šķiet, ka vairs nevar būt skaistāk, aiz līkuma parādās jauna, vēl satriecošāka aina. Ne velti tam tiek piedēvētas skaistākā Kanādas ceļa statuss. Pirmā... lasīt vairāk