Kalnu pastkartes

Stāsti

Lietus bungāja pa telts jumtu visu nakti, arī tagad, kad gaisma jau liela, šis vēl nav rimies. Es vēl cenšos pievilināt pēdējās miega druskas, Rafaēls jau kādu laiku ir pamodies un lasa grāmatu. Tad viss noklust un pēc brīža telts griestos parādās gaišs pleķis, tas nozīmē, ka ārā spīd saule. Kamēr paēdam brokastis un sataisāmies ceļam, virs mums ir zilas debesis.

Waterton nacionālajā parkā, kas ir maza astīte ASV Glaciers parkam, ir daudzas pastaigu takas. Sākam ar vienu, kuras galā tiek solīts krāšņs skats uz ūdenskritumu. Kamēr taka iet līdzeni, ejam kopā, bet, kolīdz tā vijas kalnup, Rafaēls pazūd un es soļoju viena savā ritmā. Puķu meži un egļu jūra. Un kalni, kalni, kalni. Vietām tiem aiz auss vēl aizķēries sniegs – tas šeit turas līdz pat jūnijam, jo vidējā ziemā sasnieg 5 – 6 metri.

Tad taka ieved mežā – tas ir kluss, spokains, kritušiem kokiem pilns. Ja es būtu lācis, ļoti labprāt izvēlētos šo par savu dzīvesvietu. Drošības pēc ejot trokšņoju – situ plaukstas, svilpoju, mēģinu dziedāt, bet nesanāk – elpa pietiek vai nu kāpšanai, vai dziedāšanai. Kad jau man šķiet, ka esmu pamesta šeit lāčiem par barību, pamanu kaut ko kustamies priekšā uz takas. Tomēr, tas nav lācis, tas ir Rafaēls, kurš nolēmis mani pagaidīt.

Tālāk atkal soļojam kopā, es vienīgi iepalieku, kad gribu nobildēt kādu no daudzajām puķēm – šejienes flora man nav pilnībā pazīstama. Drīz jau esam klāt – taka beidzas nelielā laukumiņā, no kura var skatīt ūdenskritumu. Uz visām pusēm paveras pastkartes. Šī diena veltīta manai anonīmai lasītājai, kura laipni piekrita iepriekš pieteikto pastkartīti no Tobago nomainīt pret kādu no Ziemeļamerikas. Pastkartīte būs, pagaidām lai priecē bildes. Un, paldies B.!

_DSF3661

Notiesājam pusdienmaizes un sākam lāčot atpakaļ. Mākoņi velkas un velkas, līdz savelk lietu. Rafaēls, gudrāks cilvēks būdams, izvelk no somas pretlietus jaku. Es, ne tik ļoti saprātīga būdama, novelku krekliņu un palieku peldkostīmā – arī tā ir izeja. Tādā pretrunīgā paskatā cilpojam no kalna lejā, kustoties nemaz nav auksti. „Tas skaitās kā duša”, apgalvoju Rafaēlam. Jā, mūsu nometnē nav duša, tāpēc tas mums ir diezgan aktuāls jautājums.

Pieveikuši nepilnus 10 km garo taku, aizbraucam ar auto līdz Kamerona ezeram. Kamēr lasām izglītojošu informāciju par šo parku, lietus ir rimies un nolemjam paieties pa taku, kas ved gar ezera krastu. Te visur izlikti brīdinājumi par grizli lāčiem, tomēr mēs nevienu nesatiekam. Atkal lēnām parādās saule, izgaismojot dzidro ezera ūdeni un kalnus. Otrā krastā redzamā daile jau ir Montanas štats ASV.

Gana baudījuši dabu, aizbraucam līdz ciematam, kas atrodas parka teritorijā. Apskatām to un palutinām sevi ar našķiem – Rafaēla vājība ir čipsi, mana – saldējums. Kalna galā kā piparkūku namiņš slejas 1927. gadā būvētā Prince of Wales viesnīca, to var aplūkot arī nepaliekot tajā, ko mēs nelaižam garām.

Šovakar nometnē atkal notiek kultūras pasākums un, par spīti vakardienas performancei, kas mūs nesajūsmināja, nolemjam paklausīties, kas te notiks. Parka darbiniece iepazīstina sanākušos ar viesi – Blackfoot cilts indiāni. Kungs lēnā garā, uz spieķa balstīdamies ienāk telpā un apsēžas. Nodziest gaismas un viņš sāk stāstīt. Par senseniem laikiem, kad nelielā ciematā dzīvojis zēns ar rētu sejā, kurš vēlējies precēt miesta skaistāko meiteni, bet viņa atbildējusi, ka precēs jaunekli, kad rēta pazudīs no viņa sejas. Tā nu jauneklis dodas ceļā pie Saules, kas ir tik varena, ka var izpildīt daudzas vēlēšanās, noņemt rētu ir tīrais nieks. Tālajā ceļā galvenajam varonim palīdz zvēri, nepieciešama drosme un viltība. Rētu izdodas noņemt, viņš atgriežas ciematā un apprecas – stāsts beidzas kā vairums pasaku – ar laimīgām beigām. Indiāņa stāsta ritms ir lēns, arī mēs jūtamies it kā pakāpušies atpakaļ laikā, ne tik daudz satura, vairāk radīto sajūtu dēļ. Tādā lēnīgā garā aizstaigājam atpakaļ uz nometni, apēdam zupu, ko biju iepriekš sameistarojusi, vēl mazliet pafilozofējam par mūsu izvēli – dzīvot ātri vai lēnām, un liekamies uz auss.

  1. jūlijs, 12. Aļaskas road-trip diena, 260. ceļojuma diena

Šodien pieveikti 163 km, kopumā 4811 km.

Izdevumi (CAN, 2. pers)

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants 17 CAN
Naktsmītnes 21 CAN
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 38 CAN
Road-trip kopējie tēriņi 1745 CAN

2 komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.